Vaidavas upes postītājam vēl vajadzēs saņemt ūdens resursu lietošanas atļauju

Iesaki rakstu:

Kā skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ūdens resursu lietošanas atļauju Karvas HES darbībai pēc būvniecības pabeigšanas būs nepieciešams saņemt ūdens resursu lietošanas atļauju. Savukārt šādas atļaujas saņemšana nav automātiska un ir tieši atkarīga tieši no vides aizsardzības struktūru – un konkrēti Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) – viedokļa.

„Lai saņemtu ūdens resursu lietošanas atļauju, Karvas HES īpašniekam atbilstoši minēto noteikumu prasībām Madonas RVP būs jāiesniedz arī eksperta vai speciālista vides jomā atzinumu par darbības ietekmi uz vides stāvokli, kurš ietver konkrētās darbības esošās vai potenciālās ietekmes uz vides stāvokli (tai skaitā uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem) novērtējumu un rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu, kas nodrošina ekosistēmu saglabāšanu, kā arī atzinumu par iespējamiem inženiertehniskajiem risinājumiem zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām (tai skaitā slūžu atvēršana vai zivju ceļa izbūve),” skaidro ministrs.

Šis, pēc visa spriežot, būs izšķirošais lēmums – vai atļaut sākt darbu jaunceļamajai HES, kas izpelnījusies plašus iebildumus par upes un nārsta vietu postīšanu. Tiesa, līdz šim vides institūcijas ir devušas savu piekrišanu veiktajiem būvdarbiem. Tā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta ekspertīzes rezultāta slēdzienā norādīts, ka šajā teritorijā neesot konstatēti ne īpaši aizsargājamie biotopi, ne īpaši aizsargājamās augu sugas. Savukārt Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts savā zivsaimniecības ekspertīzes atzinumā sākotnēji norādījis, ka Karvas HES ir zivsaimniecībai nedraudzīgs projekts, bet „uzlaboto” HES izbūves projektu atzinis par „pieļaujamu no zivsaimnieciskā viedokļa.

Tiesa, Vējonis, pieminot šo atzinumu, ir „piemirsis”, ka tajā skaidri atzīts: „HES ūdenskrātuvē tiks appludinātas strauta foreļu nārsta vietas un mazuļu dzīvotne, par ko nepieciešams veikt zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta 200l.g. 8. maija noteikumiem Nr. 188.”

Tāpat šajā dokumentā skaidri atzīts, ka foreļu resursiem upē tiks nodarīti zaudējumi, kuru kompensēšana būtu jāveic, „katru gadu rekultivējot attiecīgas nārsta vietu platības Vaidavas upē pēc zinātniskas institūcijas un reģionālās vides pārvaldes norādījuma”.

Savukārt citā dokumentā – Vides ministrijas Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā, kas tāpat sastādīts pirms bankas finansējuma sniegšanas upes postīšanas projektam, tikpat skaidri norādīts, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins būvniecības laikā vispār nav veikts. Šajā dokumentā arī norādīts uz izmaiņām HES būvniecības projektā, kas nav saskaņotas ar vides pārvaldi.

Pēc iespaidīgajiem iebildumiem pret postošajiem būvdarbiem Madonas Reģionālā vides pārvalde maija pirmajā pusē veikusi pārbaudi, taču konstatējusi, ka „darbi norit saskaņā ar projektu, Vaidavas upes gultne nav izmainīta un darbi upes gultnē pavasara nārsta laikā nav notikuši. Pārbaudes aktā ir noteikts, ka nav pieļaujama ūdenskrātuves uzpludināšana un darbi upes gultnē līdz nav veikts zaudējumu aprēķins, kā arī nav pieļaujama nekāda darbība Vaidavas upes gultnē ne pirms, ne pēc ūdenskrātuves uzpludināsanas - jāsaglabā atvari, bedres, nārsta vietas, zivju slēptuves, ūdensaugu audzes un gultnē jāatstāj arī akmeņi”.

Tiesa, pagaidām vēl nav zināms Valsts policijas lēmums saistībā ar Pietiek nosūtīto informāciju, no kuras izriet, ka, iespējams, viena no Vaidavas upi un tās zivju nārstošanas vietas postošo celtniecības darbu būvatļaujām ir viltota. Kā jau ziņots, pētot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcībā esošo dokumentu paketi saistībā ar upes postīšanas darbiem, Pietiek uzmanību pievērsa tas, ka pagājušā gada 9. jūlijā uzņēmumam Patina izdotajā pagarinātajā būvatļaujā, ko izdevusi Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule, par tās saņemšanu parakstījies cilvēks, kas tobrīd nebija ne SIA Patina amatpersona, ne līdzīpašnieks.

„Ar hidromelioratīvās būvniecības speciālajiem būvnoteikumiem iepazinos un būvatļauju saņēmu,” – to VARAM rīcībā esošajā būvatļaujas Nr. 5 pagarinājumā kā "valdes loc." bija apliecinājis kāds „A. Stūriška”, kura vārds saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju SIA Patina īpašnieku vai amatpersonu vidū nebija atrodams. Tikai augusta sākumā uzņēmējs Aldis Stūriška kļuva par šīs SIA valdes locekli, bet septembra beigās – par vienīgo īpašnieku.

Kad Pietiek VARAM vērsās ar jautājumu, vai šāda būvatļaujas izsniegšana personai, kas nav konkrētā uzņēmuma amatpersona vai īpašniece, vispār ir likumīga, ministrija tūlītēju atbildi sniegt nevarēja, taču ieteica vērsties Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kas bijusi pati atļaujas izsniedzēja. Savukārt no tās skaidrojuma izrādījās, ka būvatļauja, ļoti iespējams, ir viltota. „Jūsu sūtītās vēstules pievienotajā būvatļaujas pagarinājumā Karvas HES būvniecības darbiem ir viltojuma pazīmes, t.i. - oriģinālajā eksemplārā par būvatļaujas saņemšanu ir parakstījusies cita persona, nevis Aldis Stūriška,” – šādu atbildi Pietiek saņēma no Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Arkādija Slucka.

Jāpiebilst, ka Vaidavas upi postošais projekts saņēmis arī Eiropas fondu naudu. 2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros izsludinātā konkursa „Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem” ietvaros atbalstīti 47 „videi draudzīgi projekti”, un viens no atbalstītajiem bijis arī SIA Patina pieteikums „Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu”. „Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstoši latu no KPFI līdzekļiem,” skaidro VARAM, gan piebilstot, ka SIA Patina līdz šim nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.

Tomēr galvenais Vaidavas upes un zivju nārsta vietu izpostīšanas finansētājs ir Nordea banka, kas gan oficiāli apgalvo, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un, lai identificētu potenciālos vides riskus, ikdienas darbā izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai ERAT. Taču ne bankas Latvijas filiāle, kas izsniegusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu kredītu hidroelektrostacijas celtniecībai uz Vaidavas upes, ne „lielā” Nordea banka nespēj paskaidrot, kā tieši šie standarti izmantoti – ja izmantoti – šī Nordea finansētā projekta vides risku novērtēšanā. Savukārt Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis vēl joprojām nevēlas atbildēt uz jautājumu, kā viņš jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar bankas finansēto SIA Patina HES projektu.

Seko mums