Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras izdots administratīvais akts Covid-19 infekcijas ierobežošanas jomā attiecas arī uz tiesnešiem, atzīstot, ka arī tiesnešiem bija saistoša MK rīkojuma Nr. 720 5.3.apakšpunkta prasība veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) visā Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Rīkojuma preambulā ir norādīts rīkojuma mērķis – apturēt straujo Covid‑19 infekcijas izplatību, veselības nozares pārslodzi un mazināt novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Rīkojuma 5.3.apakšpunkts noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vismaz četri Latvijas Republikas tiesu tiesneši apzināti ignorēja Rīkojuma 5.3. punkta prasības un pildīja savus amata pienākumus arī pēc 2021. gada 15.  novembra, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas sabiedrībā un tiesu varā tika vērtēta kā pirmšķietami necienīga rīcība, secinot, ka tas rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija.

Ņemot vērā to, ka minētās prasības pirmšķietami jeb pēc to būtības attiecās uz visiem Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem konstitucionālajiem orgāniem, tostarp arī uz tiesu varu, kuras konstitucionālā funkcija ir tiesas spriešana un strīdu izšķiršana un kas nav ierobežojama arī ārkārtējās situācijas laikā, tostarp arī atbilstoši varas dalīšanas principam, līdz ar to arī tiesnešiem bija saistoša Rīkojuma 5.3. apakšpunkta prasība veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Šai sakarā 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā ir ierosinātas vairākas disciplinārlietas pret šiem tiesnešiem, tostarp pret Rīgas Apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Stuberovsku (D-11/2021, DT-2/2022), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu (lieta Nr. D-12/2021, D-3/2022, piezīme: Saeima 2022.gada 20.janvāra sēdē nolēmusi ar 2022.gada 27.janvāri atbrīvot Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās, kā sakarā disciplinārlieta pret viņu ir izbeigta), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Svetlanu Maršāni (lieta Nr. D-12/2021, D-4/2022, DT-1/2022), kā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Andu Briedi (D-5/2022, DT-3/2022), pret kuru disciplinārlieta par iespējamu necienīgu senatores rīcību ir ierosināta ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 14. februāra lēmumu sakarā ar to, ka senatore neuzrādīja Rīkojuma 5.3.apakšpunktā paredzēto Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Likuma „Par tiesu varu” 91.2 panta 1. punkts nosaka, ka viena no Tiesnešu ētikas komisijas funkcijām ir pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, attiecīgo disciplinārlietu izlemšanai. Tiesnešu disciplinārkolēģija uzskatīja par nepieciešamu lūgt Tiesnešu ētikas komisijai atzinumus par attiecīgo ētikas normu interpretāciju un konkrēto tiesnešu rīcību, proti, vai šo tiesnešu iespējamie pārkāpumi ir vērtējami kā necienīga rīcība un vai tas rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija: vai tas, ka [attiecīgais tiesnesis] nav ievērojis Rīkojuma 5.3. punkta prasības un ir pildījis amata pienākumus, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir vērtējams kā necienīga rīcība un vai šis pārkāpums rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija.

Tiesnešu ētikas komisija sniedza atzinumu[1] jautājumā par šo tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīstot, ka šāda rīcība ir vērtējama kā tiesneša necienīga un šis pārkāpums var radīt pamatu uzskatam, ka tiesnesim nav nevainojamas reputācijas. Ētikas komisijas atzinumos tika norādīts, ka tiesnesis, kas nepilda pienākumu, kas vērsts uz kopējo sabiedrības interešu nodrošināšanu un valsts funkciju izpildes nepārtrauktību, ar kuru tiek aizsargātas citu cilvēku tiesības uz dzīvību un veselību, apdraud sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā. Šāda tiesneša rīcība, kas ir pretēja sabiedrības interesēm, vērtējama kā necienīga. Turklāt, ja tiesnesis tiesneša neatkarības garantiju uztver kā tiesību nepildīt ar rīkojumu noteikto pienākumu, ir pamats šaubām par nevainojamu reputāciju.

Tiesnešu ētikas komisija savus atzinumus pamatoja ar turpmāk minētajām atziņām (šeit, pirms tam un arī turpmāk tiek citēts vai konspektīvi pārstāstīts Tiesnešu ētikas komisijas 2022.gada 14. janvāra atzinums un tajā minētās atziņas, kā arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Disciplinārtiesas atziņas).

Viens no Satversmes pamatprincipiem ir tiesiskums. Tiesnešu ētikas kodeksa preambulā uzsvērts, ka centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā ir tiesnesim. Tiesnesis pieder pie konstitucionālā orgāna – tiesu varas, kas nodrošina ikviena indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes 83.pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesneša neatkarība nav pašmērķīga. Katra individuāla tiesneša uzdevums ir aizsargāt tiesiskas valsts pamatvērtības, nodrošināt taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu. Tālab tiesneša neatkarība kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincips ir priekšnoteikums tiesiskumam un viena no taisnīgas tiesas pamatgarantijām.

Tiesnešu ētikas kodeksā kā pirmais kanons minēts, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu un tiesu varas neatkarību. Lai tiesnesis pilnvērtīgi īstenotu tiesas spriešanu, tiesnesim ir jābūt ne tikai neatkarīgam, bet arī objektīvam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātīgam un ar nevainojamu reputāciju. Augstu tiesnešu ētikas standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums. Tas likumsakarīgi izriet no tā, ka tiesneša godprātība un Cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Tiesneši ir personas, kas gan labi pārzina citu personu tiesības un pienākumus, gan arī apzinās un pilda savējos. Bet galvenokārt tiesneši ir personas, kuras ciena sevi un citus, kuras pilda savus profesionālos pienākumus, esot iekšēji neatkarīgi, brīvi un vienlaikus atbildīgi (sal., Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 20. novembra skaidrojuma 4.punkts, kurā arī ir norādīts, ka “ir pašsaprotami, ka cilvēki, kas tiesiskā un demokrātiskā valstī, kāda ir arī Latvijas Republika, īsteno tiesas spriešanu, ir ne tikai labi izglītoti tiesību zinātnēs, bet ir arī personas ar augstu personības, tostarp ētikas, standartu[2].”)

Viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņas un uzticības baudīšana. Savukārt viens no priekšnosacījumiem sabiedrības cieņas un uzticības iegūšanai ir tiesneša rīcības atbilstība likuma, ētikas un morāles normām. Sabiedrības uzticēšanās tiesai ir ciešā “sazobē” ar paša tiesneša rīcību un uzvedību sabiedrībā. Tiesnesis, kas ciena un ievēro likumus, godprātīgi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā (Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 1.punkts), nostiprina pārliecību, ka likumā noteiktās kārtības ievērošana atbilst sabiedrības un katra atsevišķa tās locekļa interesēm.

Demokrātiskā sabiedrībā sabiedrības uzticēšanās tiesu varai kopumā un katram tiesnesim atsevišķi ir ļoti svarīga. Savukārt bez sabiedrības uzticēšanās nav iespējama sekmīga tiesu varas funkcionēšana. Arī katra individuāla tiesneša uzvedībai jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Turklāt tiesnesim ir jārēķinās ar pastāvīgu sabiedrības uzmanību un jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas jebkurai citai personai varētu šķist apgrūtinoši (Tiesnešu ētikas kodeksa 5.kanona 1.punkts). Ievērojot to, ka tiesnesis ir apveltīts ar plašām pilnvarām un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām, viņa uzvedībai jābūt tādai, lai neapdraudētu tiesu varas leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tiesām. Katra individuāla tiesneša autoritātes apdraudējums met ēnu pār visu tiesu varu. Savukārt tiesu varas autoritāte ir kopēja sabiedrības interese.

Tiesnesim nolūkā nodrošināt valsts funkcijas īstenošanu var tikt noteikti tiesību ierobežojumi un uzlikti arī īpaši pienākumi, kas vērsti uz to, lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un baudītu sabiedrības uzticēšanos. Tiesnesim ir jāapzinās savas profesijas jēga un nozīme valsts dienesta funkciju izpildē, kas prasa respektēt arī citu valsts varas atzaru kompetenci, pieņemtos lēmumus un sekmēt savstarpējo cieņu valsts un visas sabiedrības interesēs. Tiesneša godprātīga attieksme pret tam uzliktajiem pienākumiem arī parāda tiesneša un tiesu varas kopumā izpratni par sabiedrības un valsts pastāvēšanai būtiskām vērtībām. Konkrētajā situācijā tās ir rūpes par sabiedrības kopējo veselību, solidaritāti pret citiem varas atzariem, dažādām sabiedrības grupām un jo īpaši mediķiem un personām, kuras ir pakļautas veselības apdraudējumam. Tā ir atteikšanās no savām individuālajām brīvībām sabiedrības interesēs un nolūkā nodrošināt valsts funkciju izpildes nepārtrauktību. Tie ir fundamentāli jautājumi, kuriem būtu jābūt pašsaprotamiem.

Ar Tiesnešu Disciplinārkolēģijas 2022.gada 11. marta lēmumu[3] senatorei Andai Briedei uzlikts disciplinārsods: amatalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 20 procentus no amatalgas. Arī Zemgales apgabaltiesas tiesnesei Svetlanai Maršānei alga ar Tiesnešu Disciplinārkolēģijas  2021.gada 11. februāra lēmumu[4] samazināta uz sešiem mēnešiem, ieturot 20 % no amatalgas, bet Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Stuberovskai – sešus mēnešus ieturot 10 % no amatalgas ar 2021. gada 18. februāra lēmumu[5].

Disciplinārtiesa, izskatot visu trīs tiesnešu, kas lēmumus pārsūdzēja, sūdzības, atgādināja, ka tiesnesis sabiedrībā ieņem īpašu lomu, kurā pildot konstitucionālas amatpersonas funkcijas, tam ir dotas pilnvaras lemt par citu sabiedrības locekļu tiesību vai pienākumu saturu, kā arī piemērot atbildību par pārkāpumiem. Tomēr līdz ar šīm pilnvarām uz tiesnesi gulstas arī paaugstināti uzvedības un likumpaklausības standarti. Tādējādi tiesnesim ar savu rīcību (īpašās atbildības pienākuma ievērošanu) ir jārāda piemērs citiem sabiedrības locekļiem. Turpretim normatīvo aktu prasību neizpilde no tiesneša puses sabiedrībā var radīt priekšstatu, ka tiesnesis nav saistīts ar normatīvajām prasībām, vai arī, ka nepakļaušanās prasībām, kuras persona uzskata par nepamatotām vai prettiesiskām, var būt pieņemama un attaisnojama.

Disciplinārtiesa nolēma atstāt negrozītus visus trīs Tiesnešu disciplinārkolēģijas pārsūdzētos lēmumus, bet senatores Andas Briedes[6], kā arī apgabaltiesas tiesnešu Svetlanas Maršānes[7] un Ivetas Stuberovskas[8] sūdzības noraidīt, secinot, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu par disciplinārā pārkāpuma – necienīga rīcība – konstatēšanu un disciplinārsoda noteikšanu. Rīkojuma 5.3.apakšpunkts gramatiski skaidri paredz citastarp valsts institūciju darbinieku un amatpersonu pienākumu uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tas neparedz kādus izņēmumus, proti, ka atsevišķu institūciju vai orgānu darbinieki vai amatpersonas būtu izslēdzamas no to personu loka, kurām ir pienākums uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Minētais formulējums saskan ar rīkojuma mērķiem, citastarp nodrošināt valsts funkciju īstenošanas nepārtrauktību.

Autors atkārtoti vērš uzmanību, ka šis nav autorraksts, bet gan publiskas informācijas apkopojums. Vienlaikus autors aicina ikkatru patstāvīgi iepazīties ar šajā apkopojumā pieminētajiem Tiesnešu ētikas komisijas atzinumiem, kas, autoraprāt, ir skaidras vadlīnijas demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesneša amata aprakstam jeb neatkarīgas tiesas mērķim, uz ko ikkatram Latvijas tiesu sistēmā būtu jātiecas. Un otrādi, nav pieļaujamas atkāpes no Tienešu ētikas komisijas atzinumos uzstādītajiem kritērijiem, pretējā gadījumā tas būtu kas līdzīgs PSRS vai Krievijas konstitūcijai, kas atrauti no realitātes ir nevainojama.

[1] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/79_Atzinums.docx

[2] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/71_Skaidrojums.docx

[3] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-5-2022.pdf

[4] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-4-2022.pdf

[5] Nav publicēts

[6] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-3.docx

[7] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-1.docx

[8]https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT_2_2022_neanonimizets.docx

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...