Iesaki rakstu: 
„Tramvajā braucot”, nejauši dzirdēju šādu sarunu: divas jaunas meitenes sarunājās par dzīvi un konkrēti – par to, kā politiskajiem spēkiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā saņemt to, kas „tiem pienākas”.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atrodas Rīgā, Brīvības ielā 55, LV-1010, tālrunis 67097200, fakss 67097277, e-pasta adrese: [email protected], turpmāk - SPRK) ir pieci locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju.
Sabiedrisko pakalpojumu regulators atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ekonomikas ministrija esot nodota Edgara Rinkeviča pārstāvētai partijai (Zatlera Reformu partija, reģistrācijas numurs 4000818160, adrese: Rīga, Krišjāņa Barona iela 11-48, Latvija), bet neviens loceklis SPRK nav no Zatlera partijas. Tas ir netaisnīgi un neatbilst paražu tiesībām. Vajadzētu iecelt.
Regulatora komisijas padomi atbilstoši likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 7. panta ceturtajai daļai ieceļ uz pieciem gadiem, daudzi regulētāji iecelti 2011. gadā.
Vai mums ir jāgaida četri gadi, lai mēs savai partijai iegūtu vietu, kas mums pienākas? Risinājums - jāatbrīvo no amata kāds esošais padomes loceklis.
Padomes locekli atlaist sarežģīti. Attiecīgā likuma 40. panta otrā daļa saka, ka atlaist var tikai trijos gadījumos - ja pats grib aiziet, ja slimo pusgadu vai ja pārkāpti 38. pantā noteiktie ierobežojumi. Sarežģīti.
Taču mūsu informatori ir ekonomikas ministru informējuši, ka padomes loceklis, kuru iepriekš virzījis Artis Kampars un kas pārstāvēja Jauno laiku, Ronalds Irklis pārkāpj 38. pantā noteiktos ierobežojumus.
Proti, Irklis rupji pārkāpjot 38. panta otro un trešo daļu - likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā -, jo vienlaikus ieņem vēlētu amatu politiskā organizācijā - politisko partiju apvienībā Vienotība, reģistrācijas numurs 40008158358 (šobrīd ar nosaukumu - Politisko partiju apvienība „Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība", Krišjāņa Barona ielā 3, Rīga, LV-1050).
Pirmdienas, 23. janvāra koalīcijas padomē šis ir jāuzrunā, un 26. janvāra Saeimas plenārsēdē varētu jau rīkot balsošanu par Kampara pārstāvja Irkļa atcelšanu no amata.
Par jauno pārstāvi SPRK 7. februārī Ministru kabinets izsludinās slēgtu konkursu valsts amatpersonām, bet 21. februārī pēc slēgta konkursa virzīs uz Saeimu apstiprināšanai ekonomikas zinātņu maģistri, biznesa vadības eksperti Ilonu Platonovu...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
