Iesaki rakstu: 
Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Atceraties, kad bija aizsardzībai 2 procenti no kopprodukta jādabū, uzreiz nauda atradās. Tagad vajag veselībai, nekad nav. Dīvaini, vai ne?
Ekonomikas lejupslīde un darbavietu zudums ir katastrofāls. Izglītības iestāžu atrofēšanās ir novedusi pie jaunatnes marginalizācijas. Valsts parāds pieaug. Es kā opozīcijas pārstāvis vienmēr esmu uzsvēris, ka šāda veida politika apdraud Latvijas valstiskumu, un risinājums tam nav valdības nomaiņa pati par sevi, bet gan elites domāšanas izmaiņas.
Ir jārīkojas, nevis jabaidās no vīrusa. Ir visi priekšnosacījumi, lai sekmīgi sāktu izvest valsti no krīzes. Tam ir nepieciešama mobilizācija. Pašreiz valdība nevis tiek vadīta, bet gan valdībā notiek dažādu politisko spēku populistisku ambīciju demonstrācija, kam nav nekāda sakara ar koordinētu valsts virzīšanu krīzes pārvarēšanai.
Tiek vākti punkti pašvaldību vēlēšanām, tiek demonstrēti virtuāli sasniegumi kaut kādās jomās, bet nenotiek darbs pie plānveida krīzes pārvarēšanas. Nevienu dienu nav arī noticis.
Jūs kā sabiedrība vispār zināt, kas notiek slimnīcās? Turklāt - lielākā daļa, nospiedoši lielākā daļa izslimo mājās, nenoslogojot slimnīcas. Gada laikā ir pieaugusi aprūpes sistēmas kapacitāte? Par cik? To neviens nezina. Par to neviens arī neatskaitās.
Lielie ierobežojumi ir jāatceļ - skolas, sports, sabiedriskā ēdināšana. Ar to jāsāk, nevis jādraud ar viļņiem. Un vēl. Jautājums ir arī par tiem, kuriem būtu jābūt atbildīgiem par tiem, kuri jau vairs Ziemassvētkus nesagaidīs tādēļ, ka netika novērsta slimības izplatība sociālās aprūpes mājās.
Un kurš atbildēs par varas neizdarību, kā rezultātā pakaras, jo kauns mājas nākt pie ģimenes bez naudas? Atbildība par šo situāciju būtu jāuzņemas Kariņam, kurš visu vasaru uzskatīja sevi par čempionu un kurš nebija gatavs straujajai slimības izplatībai rudenī, par ko masē mediji. Tā ka nav ko gudrēties. Tagad ir jādomā, kā izdarīt tā, lai ekonomika un valsts nebūtu paralizēta.
Krīzes vadības darbā iztrūkst analītikas. Tā ir haotiska, kas nogurdina ikvienu – gan sabiedrību, gan viņus pašus. Tas rada pamatu neuzticēties lēmumiem – arī tiem, kas ir jēdzīgi.
Šobrīd ne vien NMPD un SPKC, bet jebkuram ierindas pilsonim ir skaidrs, ka vīruss pats nekur nepazudīs un turpinās aplipināt visus, kuriem tas var pielipt – tātad pamatā nevakcinētajiem un/vai neizslimojušajiem.
Ar esošo vakcinācijas ātrumu kritiskā masa pūļa imunitātei būs savakcinēta labākajā gadījumā pēc 3 gadiem, bet, ņemot vērā, ka vakcinācija jāveic ik pusgadu, pūļa imunitāti ar vakcināciju sasniegt ir pat teorētiski neiespējami.
Stāstus par milzīgiem vakcinācijas tempiem esam klausījušies kopš decembra gandrīz ik nedēļu, bet nekas no tā nav piepildījies. Tātad vakcinācija nav risinājums Latvijai. Attiecīgi atliek vienīgi izslimot, pretējā gadījumā sēdēšana mājās ir bezgalīga un ir skaidrs, kādi tad sagaidāmi scenāriji pārskatāmā nākotnē.
Līdz šim izslimošanu ir traucējis ierobežotais gultasvietu skaits. Līdz ar to šobrīd pamatjautājums – vai un kas tiek darīts, kopš ir skaidri zināms vīrusa raksturs, lai būtiski palielinātu gultas vietu skaitu un lielāks saslimušo skaits neapdraudētu medicīnas sistēmu.
Kā arī – cik daudz mūsu medicīnas eksperti un padomdevēji uz šo brīdi analizējuši un pārņēmuši jaunākos pieejamos pētījumus daudz kur pasaulē, lai būtiski palielinātu cilvēku noturību pret šo vīrusu un lai ārstētu to agrīnā stadijā, nenonākot līdz slimnīcām.
Vienīgais modelis, lai, izglābjot simt dzīvību, neiznīcinātu tūkstošiem dzīvju, ir stāties šim vīrusam pretī, nevis no tā slēpties. Nepastāv modelis, kurā ir iespējams vienkārši iebarikādēties mājās un palaist šo vīrusu garām. Valdība nav nākusi klajā ar skaidru savu modeli. Luksofors nav modelis. Tā ir reakcija uz jau notikušo.
Protams, tas šobrīd galīgi nav atkarīgs no pie varas esošās politiskās partijas nosaukuma vai ideoloģijas, šobrīd tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no rakstura, uzņēmības, apķērības un gribas. Tas ir tas, ko ikviens sagaida no valsts vadītājiem tik nopietnas krīzes situācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
