Valdība bezjēdzīgi un nepārdomāti slēdz visu, kas ienāk prātā, neizstrādājot nekādus atbalstu plānus
Kristīne, Māras Tirgus organizatore06.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tagad valdība ir pieķērusies mums, tirgotājiem. Mājražotāji, amatnieki, visi, kas savu iztiku pelna tirdziņos ir atstāti bez ienākumiem! Atstāti bez darba decembrī, kad mēs sapelnām naudu janvārim, jo janvārī, februārī nenotiek pasākumi, pilsētas svētki un gadatirgi! Valdība to nejēdz un nesaprot!
Vai šie lēmēji par mūsu likteņiem, atmaksās Ziemassvētku tirdziņu peļņu? Es pat vairs nerakstīšu par rēķiniem, kāda kredītiem. Mūsu turpmākie tirdziņi Rīgā ir aizliegti. Salaspils tirdziņš ir atcelts. Tajā pašā laikā vietas, kurām ir tirgus statuss, turpina darbu. Tikai salīdzinot: Centrāltirgus strādā, uz ielas tirgo dārzeņus un augļus, bet mēs, vietējie, ar 7 nopakotām teltīm nedrīkstam. Nedrīkstam?
Nē, nedomājiet, lai strādā visi, kam šomēnes vēl ir paveicies! Esmu par to, ka jāstrādā un jāpelna ir visiem! Ja viņiem ļauj, tikai priecājos par to!
Jautāju: kur loģika šim visam? Mēs nedrīkstam strādāt brīvā dabā? Brīvā dabā? Uz ielas?
Maskas jau ir uzbāztas, mums brīvā dabā strādājot, teltis notītas ar plēvi, neļaujam veidot rindas, ievērojam prasības! Tad jautājums. Kam mums jālieto maskas brīvā dabā, ja mums tāpat neļauj strādāt? Paskaidrojiet pamatojumu šim liegumam mums nopelnīt sev iztiku? Mēs neesam gadatirgus! Mēs esam ielu tirdzniecība!
Ielu tirdzniecība nav aizliegta, bet rīkojums ir, ka mēs strādāt nedrīkstam! Kā tas ir iespējams?
Zinu, ka lielajos tirdzniecības centros tiek atcelti Ziemassvētku tirdziņi iekštelpās! Valdība tā izdomāja! Tajā pašā laikā veikalos kurpes un kleitas var pirkt, bet mājražotājs sieru tirgot nedrīkst!
Kur loģika?
Palasiet, kas notiek citās valstīs! Francija, Īrija u.c. ver vaļā veikalus, kafejnīcas, lai cilvēki varētu nopelnīt Ziemassvētku laikā! Jā, janvārī atkal vērs ciet, bet ir izstrādāts plāns, lai cilvēki neiedzīvotos depresijās un izbēgtu pašnāvību vilni!
Un tirgotājs zina! Man tagad jāpelna, jākrāj, jo janvārī būs viss jāslēdz! Viņš ir brīdināts! Pie mums? Kas notiek pie mums? Nebrīdinot nevienu, slēdz visu, kas ienāk prātā, neizstrādājot nekādus atbalstu plānus! Piemērs: Skaistumkopšanas nozare, tagad mēs. Tiek nīcināti tie, kas paši sevi nodrošina!
Mīļie mājražotāji, amatnieki un vietējie tirgotāji! Mēs esam daudz! Neklusējiet!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
