Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viens no mērķiem norādīts: „Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.”

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus, cik tie attiecināmi uz atvasinātu publisko personu (G20/OECD vadlīnijas tieši attiecināmas uz kapitālsabiedrībām), piemēram, informācijas atklātība un caurskatāmība. Arī atvasinātas publiskas personas statuss neizslēdz līdzvērtīgas caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu, kā tas uzņēmumos ierasts.

Jāvērš uzmanība, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumā nevar jautājumu aplūkot tikai vērtējot no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta, par ko nepārprotami runāts pieminētajā valdības deklarācijā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas esošā pārvaldība  sekmīgi nodrošina vienotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadījumā ir jārunā par speciālo ekonomisku zonu, kuras galvenā misija ir piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

Atgādināsim, ka arī toreiz, pirms 23 gadiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni diskutēts, kā labāk, meklēti un apkopoti dati, kādi faktori veicinājuši  ekonomiskās depresijas pārvarēšanu un attīstību citās Eiropas un pasaules valstīs t.sk. Īrijā.  Par labāko modeli tika atzīta vienotā pārvaldība kopējā teritorijā, kurā iekļāva degradēto militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu.

Svarīgi ņemt vērā, ka jau spēkā esošajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes modelī tiek tiešā veidā pārstāvētas valsts intereses un tā atrodas tiešā Ministru Kabineta pakļautībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu (līdz 2016. gadam arī pašvaldības un uzņēmēju pārstāvjus apstiprināja Ministru Kabinets), un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Jau šobrīd valsts pilnvērtīgi realizē savas funkcijas un var panākt Veto tiesības uz jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes lēmumu, ja tas ir prettiesisks.

Tā kā Liepājas osta atrodas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, vairākas likuma “Par ostām” 7.punktā uzskaitītās ostas pārvaldes funkcijas ir vienlaikus arī pašvaldības autonomās funkcijas, kas noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā, piemēram, kontrolēt aizsardzību pret piesārņojumu, atkritumu apsaimniekošanu ostā, veikt komercdarbības kontroli, u.c. Līdz ar to Liepājas pilsētas domes iesaiste jebkuros lēmumos ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama, jo LSEZ teritorija aizņem aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas un veiksmīga tirdzniecības ostas attīstība vienmēr ir jāvērtē kopā ar tai piegulošās pilsētas attīstību.

Liepājas SEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību un ir atbalsts Liepājas SEZ teritorijā strādājošajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 43 kapitālsabiedrībām, kas  tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā. 2019. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodokļos samaksājušas EUR  31 882 979,20, kas ir par 11, 25 % vairāk nekā gadu iepriekš.  Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse ostas un loģistikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina turpat 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstī kopumā.

No 1997. gada līdz 2019. gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ir ieguldījušas ~319,1 milj. eiro. Kā apliecina ieguldījumu dinamika pa gadiem ikviens   drauds, ka varētu mainīties uzņēmējdarbības nosacījumi, pasliktinātos nodokļu politika vai Liepājas SEZ pārvaldība, atspoguļojas ieguldījumos un bremzē attīstību. Tas rada nedrošību uzņēmējos un rada riskus uzņēmējdarbības stabilitātei un nodarbinātībai.

2018. gadā 23. augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde   un SIA “FeLM”  noslēdza nodomu protokolu, kas noteica, ka bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā jāveido Liepājas Industriālais parks, kas ir vienota teritorijas ar kopīgu apsaimniekošanu ar mērķi pilnveidot  infrastruktūru, piesaistīt nomniekus un ārēju finansējumu, lai 15 gadu laikā veidotu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir iegādājusies 10 nekustamos īpašumus bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā.

Viens no lielākajiem riskiem, izlemjot pārveidot Latvijas ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām, ir tajā apstāklī, ka jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs. Lai arī pastāv viedoklis, ka par valsts atbalsta saņēmēju var tikt uzskatītas arī esošās ostu pārvaldes, kuras ir publiskas personas, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida, tomēr valstij nepieciešamības gadījumā vieglāk būs pierādīt to, ka valsts ir ievērojusi visus valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ja tas sniegts nevis uzņēmumam, bet gan ir finansēta publiska persona publiskas funkcijas veikšanai. Tāpat nevar pilnībā novērst risku, ka iepriekš ziņojot par plānoto pasākumu Eiropas Komisijai un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu, vēlāk uz ieinteresēto personu pamata (citu valstu ostas, komersanti) nevar tikt uzsākta pārkāpuma procedūra pret Latvijas valsti par Līguma par Eiropas Savienības dalību pārkāpumu. Sekas šādam pārkāpumam ir tādas, ka ir jāatgriež viss nelikumīgi saņemtais atbalsts.  

Publiskas personas mantas ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, citu finanšu vai materiālo labumu nodošana kapitālsabiedrībai vai citādu ekonomisku priekšrocību radīšana (jebkura komercsabiedrībai no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegta, vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus) ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju.

Ja ostas teritorijā esošie nekustamie īpašumi (piestātnes, zeme, būves) tiks ieguldīti kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par tiem maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī kapitālsabiedrība ir uzskatāma par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, līdz ar to, dibinot kapitālsabiedrību, tai būtiski pieaugs nodokļu slogs, kas ietekmēs sniegto pakalpojumu cenas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (kapitālsabiedrībai) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, kā arī pirms kapitālsabiedrības dibināšanas jāveic paredzētās rīcības ekonomiskais izvērtējums, kas pierāda, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu nespēj veikt tik efektīvi kā to spētu kapitālsabiedrība. Šobrīd nav informācijas, ka šāds izvērtējums būtu veikts. Tāpat nav informācijas, ka būtu vērtēta attiecīgas kapitālsabiedrības dibināšanas ietekme uz valsts un pašvaldības budžetu.

Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centrs “Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijās” vērtējot katru līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnosacījumu, jāizvērtē visus iespējamos alternatīvos mehānismus ar kuriem varētu sasniegt analogus rezultātus, neveicot komercdarbību. Jāizvērtē iespējamo risinājumu lietderību, ekonomiskos un sociālos ieguvumus. Jābūt veiktam salīdzinājumam ar alternatīviem Liepājas ostas pārvaldības modeļiem, neveicot komercdarbību, tostarp ar esošo Liepājas ostas pārvaldības modeli. Nav identificēti ekonomiskie, sociālie ieguvumi, dibinot kapitālsabiedrību.

Lai pilnvērtīgi varētu lemt par LSEZ pārveidi no iestādes par kapitālsabiedrību, ir jāizvērtē jaunās kapitālsabiedrības biznesa plāns. Pārveide var tikt pamatota, ja tās rezultātā tiks gūts pozitīvāks rezultāts pret esošo. Jebkuras reorganizācijas pamatā ir jābūt mērķim panākt uzlabojumus. Biznesa plānam līdz ar to ir jāatbild uz jautājumiem:

- Cik jaunas darba vietas tiks radītas LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies atalgojuma līmenis LSEZ kapitālsabiedrībās?

- Par cik palielināsies ostas kravu apgrozījums (tonnās)?

- Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību investīcijas?

-  Par cik palielināsies LSEZ kapitālsabiedrību nomaksāto nodokļu summa?

Ja kapitālsabiedrības izveide uzlabo šos rādītājus (un biznesa plānā ir atbildēts arī kā), tikai tad varam spriest par citiem jautājumiem.

Valdība, izskatot jautājumu par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtējusi līdzšinējo Liepājas SEZ pārvaldes darbību, un nav vērtēts, kādi ekonomiski un finansiāli riski pastāv reorganizācijas rezultātā un kā tas ietekmēs valsts budžetu.

SECINĀJUMI:

Jau šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona izpilda G20/OECD korporatīvās pārvaldības principus.

LSEZ valdē ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas augstākā ierēdniecības pārstāvji, kuri var pilnvērtīgi realizēt savas funkcijas.

Nav pamata secinājumam, ka tieši ostu pārveide par kapitālsabiedrībām dos mērķa sasniegšanu. Arī atvasinātas publiskas personas statuss jau šobrīd nodrošina līdzvērtīgu caurskatāmības, atbildības un kontroles mehānismu piemērošanu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumu nevar vērtēt no klasiska ostas pārvaldības skatu punkta. Ražošanas teritorijas nav nodalāmas no ostas un lidostas. Liepājas SEZ veido vienotu Liepājas pilsētas ekonomikas ekosistēmu, jo tikai tā var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā.

LSEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību, bet nodrošina uzņēmējiem labvēlīgus nosacījumus un infrastruktūru uzņēmējdarbības veikšanai.

Risks, pārveidojot par kapitālsabiedrību - jaunizveidotā kapitālsabiedrība var tikt uzskatīta par uzņēmumu, kurš ir valsts atbalsta saņēmējs.

LSEZ pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par tālāk neiznomātiem nekustamiem īpašumiem – šādas atlaides piemērošana nākotnē var tikt uzskatīta par nelikumīgi saņemtu valsts atbalstu.

Dibinot kapitālsabiedrību, tai nepieciešams deleģēt esošās ostas pārvaldes uzdevumus, taču visus LSEZ pārvaldes kā iestādes  pienākumus deleģēt kapitālsabiedrībai nav iespējams, pat veicot būtiskus grozījumus teju vai visos šo jomu regulējošajos tiesību aktos.

Izskatot jautājumu par LSEZ pārveidi par kapitālsabiedrību, nav izvērtēta līdzšinējā Liepājas SEZ pārvaldes darbība, un nav vērtēti ekonomiskie un finansiālie riski pēc reorganizācijas un to ietekme uz valsts budžetu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...