Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) topošās valdības deklarācijā vēlas ietvert apņemšanos paātrināt lietu izskatīšanu tiesās, kas varētu būt saistīts arī ar smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga ieilgušo krimināllietas iztiesāšanu Rīgas apgabaltiesā, kas velkas jau no 2009. gada februāra – tātad ilgāk nekā pusotru gadu. „Lai strādā tiesneši!” Pietiek teica ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Noraidot pieņēmumu, ka priekšlikums iesniegts Lemberga interesēs, Vējonis uzsvēra, ka ZZS piedāvātajā redakcijā nav detalizēts, ka tas attiecas tikai uz krimināllietām. „Mēs nedefinējam – administratīvās vai krimināllietas, tiesvedība visiem ir ilga. Pat lietas par žogu nojaukšanu trīs četrus gadus skata – pilnīgs marasms,” uzskata Vējonis. Pēc sestdien notikušā kopīgā darba pie deklarācijas teksta ZZS politiķim palicis iespaids, ka Vienotība šo ierosinājumu nav noraidījusi.
Aigars Štokenbergs, kuru Vienotība izvirzījusi darbam nākamajā valdībā tieslietu ministra amatā, Pietiek par šo ierosinājumu izteicās pozitīvi. „Protams, ka lietas jāizskata savlaicīgi. To es atbalstu kā bijušais tiesnesis un uzņēmējs. Man nebija nevienas lietas, kas nebūtu izskatīta trīs mēnešu termiņā. To atbalsta jebkurš cilvēks, kas ir bezspēcīgs, ieraugot, ka lietas tiek zīmētas uz 2013. gadu,” īsziņā nosūtītā atbildē Pietiek uzsvēra Štoknbergs.
Uz jautājumu, vai šāda valdības politiska apņemšanās ir savienojama ar tiesu varas neatkarības principu, nākamais iespējamais tieslietu ministrs norādīja, ka „tiesu neatkarība ir spriest lietu taisnīgi un likumīgi; ministra uzdevums ir panākt, ka lietas tiek izskatītas saprātīgos termiņos”.
Vējonis Pietiek nevarēja paskaidrot, ar kādiem līdzekļiem būtu panākama lietu ātrāka izskatīšana tiesās, norādot, ka tas nav viņa kompetences jautājums. Neoficiāli politikas kuluāros pēdējā laikā izskan, ka Lembergu nomocījusi ilgstošā tiesvedība, kas atņem laiku un spēkus. Spekulāciju līmenī ticis minēts, ka Lembergam būtu nepieciešams atbrīvoties no tiesvedības arī, lai nākotnē pretendētu uz augstiem valsts amatiem.
Darbs pie valdības deklarācijas premjera Valda Dombrovska un atsevišķu Vienotības politiķu lokā turpinās arī svētdien, un šovakar varētu tapt zināms, vai šis priekšlikums, ko var traktēt kā pakalpojumu Lembergam, tiks iekļauts dokumenta gala redakcijā. Jau pirmdienas vakarā Dombrovski ar šo dokumentu gaida Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Seko mums 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
