Valdības lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas, ne sabiedrību
Pēteris Bajārs, arhitekts17.06.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
33 stundas un 20 minūtes. Tieši tik laika bija nepieciešams no pirmās publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2.
Kultūras ministrijas (KM) PR mašīna jau uzņēmusi apgriezienus. Vakardienas preses konferencē ministrs Nauris Puntulis akcentēja: “Mums ir būtiski, lai tiktu ievēroti visi 21.gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste šīs kultūrvietas izveides turpmākajā procesā.” Tas ir, uzskaitīja visas tās lietas, ko ministrija līdz šim nav darījusi un, skatoties uz sasteigto procesu, visticamākais, arī neplāno darīt.
Oponējot sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem ir ļoti viegli nonākt PRET. Tāpēc jo svarīgāk ir uzsvērt – MĒS ESAM PAR! Par demokrātisku sabiedrību un valsts lēmumu caurskatāmību! Par sabiedrības iesaisti publisku būvju apspriešanā, jo tieši mēs, sabiedrība, būsim galvenais Nacionālās koncertzāles lietotājs. Pašreizējais KM lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas.
Mēs neatbalstām resursu izšķiešanu. Publiski piesaukti Elizabetes ielas ēkas nojaukšanai nepieciešamie trīs miljoni, bet tiek noklusēta ēkas esošā vērtība – 7 miljoni. Netiek pieminēts ēkas Kronvalda bulvārī 6 statuss. MĒS ESAM PAR saprātīgiem un ekonomiski pamatotiem lēmumiem. Esošu valstij piederošu būvju nojaukšana noteikti nav viens no tiem. MĒS ESAM PAR Rīgas kanālmalas apstādījumu saglabāšanu, kuru izveide uzsākta jau 1856.gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs Kūfalts.
Rīga ir rūkoša pilsēta. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas savu dzīves vietu ārpilsētā. Tieši tāpēc MĒS ESAM PAR Nacionālo koncertzāli, kas kalpotu par impulsu pamesto un degradēto apkaimju attīstībai un veicinātu cilvēku atgriešanos pilsētā. Klusais centrs ir viens no greznākajiem pilsētas rajoniem. Tam papildu injekcijas nav nepieciešamas.
MĒS ESAM PAR dažādu periodu arhitektūras vērtību saglabāšanu. Vēl 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē Kultūras ministrija pasaulei atrādīja ekspozīciju UNWRITTEN, rosinot sabiedrību pievērsties pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai, veidojot apjomīgu Latvijas modernisma arhitektūras objektu datu bāzi, kas būtu noderīga pētniecības procesā un palīdzētu papildināt arhitektūras pieminekļu sarakstu ar atsevišķām šī laikmeta būvēm. Kas noticis ar šīm vērtībām šobrīd?
Ja arī tu atbalsti demokrātijas vērtības, pārvaldes procesa caurspīdīgumu, ja tev nav pieņemama KM retorika baidot mūs ar “komunisma rēgiem”, ja tu iestājies par XXI gadsimta koncertzāli, kas kalpotu plašākām sabiedrības interesēm, lūdzu, paraksti mūsu izveidoto iniciatīvu https://manabalss.lv/i/1745.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
