Valstiskais organizētās noziedzības grupējums: Ādamsona faili. I daļa

PIETIEK
12.11.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

I “Es viennozīmīgi zinu to, ka lielākais narkotiku kontrabandistu grupējums Latvijā, kas sastāv no bijušajiem spēka iestāžu darbiniekiem, sponsorēja politisko partiju Vienotība, zinu to, ka agrāk šis grupējums narkotiku pārvadāšanai izmantoja armijas cilvēkus…”

2017. gada 13. novembrī tika izlasīts raksts – versija par to, ka organizēto noziedzību Baltijas valstīs mēģina “pārņemt vienās rokās”. Minētais raksts ir pārpublicēts no organizētajai noziedzībai veltītā specializētā portāla. Rakstā ir minēts, ka pēc atsevišķo organizētās noziedzības grupējumu līderu slepkavībām Baltijas valstīs un atsevišķo organizētās noziedzības grupējumu pārstāvju deportācijām no Baltijas valstīm organizēto noziedzību Baltijas valstīs mēģina pārņemt Zurabs Amugija (likumīgais zaglis Adu).

Rakstā minētā informācija ir diezgan interesanta, jo sakrīt ar ziņām, ko komunikācijas laikā sniedza daudzi informācijas avoti, kas pārzina procesus organizētās noziedzības grupējumu vidē Latvijā. Jau iepriekš es minēju to, ka, spriežot pēc tendencēm, Latvija pakāpeniski kļūst par organizētās noziedzības grupējumu guļamrajonu, kur ērti dzīvot un risināt daudzus kriminālus jautājumus, jo Latvijas dienesti ir diezgan vāji un spēj reaģēt un izmeklēt pamatā “sadzīviskus un marginālus noziegumus”, bet Latvijas valsts drošības iestādes pārņemtas “ar signālu pārbaudi par Krievijas draudiem” un komentatoriem internetā.

Visi tiesībsargājošie dienesti ir “pārņemti ar cilvēktiesību idejām” – tas nozīmē, ka specializēto struktūrvienību darbinieki nav gatavi riskēt ar karjeru, dzīvību, veselību, brīvību, lai pierādītu organizētās noziedzības līderu un organizatoru saistību ar noteiktiem noziegumiem. Faktiski viss darbs tiek vērsts pret zemākā slāņa organizētās noziedzības grupējumu dalībniekiem, kuru saistību ar noziegumiem pierādīt ir vienkāršāk un mazāk riskanti.

Teikums, ka visi tiesībsargājošie dienesti ir “pārņemti ar cilvēktiesību idejām”, nozīmē, ka dienestu darbinieki baidās no sūdzībām par to, ka pārkāpuši kādas kriminālprocesuālās normas darba pienākumu pildīšanas laikā, nepamatoti pielietojuši spēku utt. Tādi dienesti kā Iekšējās drošības birojs nodara tikai postu darbam pret organizēto noziedzību, drātējot darbiniekus par “nepamatotu spēka pielietošanu utt.” (neiet runa par korupciju, jo šis darbs ir vajadzīgs un svarīgs), kā rezultātā pat spēcīgi darbinieki samazināja apgriezienus un strādā “formāli”.

Nākotnē var jau prognozēt, ka dažādu organizētās noziedzības grupējumu loma Latvijā un citās Baltijas valstīs tikai stiprināsies un, operējot ar naudu, biznesu, ietekmi, organizētās noziedzības grupējumu pārstāvji spēs ietekmēt arī politiskus procesus, kas ir izdevīgi organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem.

Ņemot vērā to, ka Baltijas valstu organizētās noziedzības grupējumi ir cieši saistīti ar Krievijas Federācijas (KF) organizētās noziedzības grupējumiem, Baltijas organizētās noziedzības grupējumu lomas pieaugums “atvērs vārtus” Krievijas Federācijas organizētās noziedzības grupējumiem, kas bieži vien ir saistīti ar Krievijas drošības dienestiem.

Ir zināms tas, ka Krievijas Federācijas organizētās noziedzības grupējumu līderi caur Baltijas valstu organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem izved no Krievijas Federācijas un legalizē savus noziedzīgos ienākumus Baltijas valstīs, ieguldot tos gan nekustamajos īpašumos, gan biznesa objektos. Nākotnē legalizēti noziedzīgi aktīvi var kļūt par vienu no procesu ietekmes mehānismiem, ko vada un vadīs ne tikai kriminālie, bet arī aiz tiem stāvoši Krievijas Federācijas drošības iestāžu darbinieki, piemēram, noziedzīgi aktīvi var būt ieguldīti biznesos valsts stratēģiskajos objektos, īpašumos blakus stratēģiskiem objektiem, NATO objektiem un armijas objektiem.

Legalizēto noziedzīgo naudu var izmantot politisko partiju sponsorēšanai, atsevišķu politiķu lobēšanai, dažādu kustību atbalstīšanai – un saistīt tādus aktīvus un naudu ar KF dienestiem gandrīz nav iespējams, jo bieži vien tādu aktīvu pārvaldīšanai tiks izmantoti vietējie iedzīvotāji un pilsoņi, kuri veiks “pārvaldīšanas pasākumus” no sava vārda.

Jau tagad Baltijas valstis ir kontrabandas caurums ES sastāvā, caur Baltijas valstīm iet nelegālās akcīzes preču plūsmas (cigaretes) uz ES valstīm, narkotrafiks – no Āfrikas, Dienvidamerikas un Dienvideiropas valstīm uz KF (kokaīns), no KF uz ES (heroīns, hašišs). Lielākā daļa ES zagto automašīnu tiek izvestas uz KF gan pa sauszemes robežām, gan pa dzelzceļu. Šeit jāatzīmē, ka es viennozīmīgi zinu to, ka lielākais narkotiku kontrabandistu grupējums Latvijā, kas sastāv no bijušajiem spēka iestāžu darbiniekiem, sponsorēja politisko partiju Vienotība, zinu to, ka agrāk šis grupējums narkotiku pārvadāšanai izmantoja armijas cilvēkus – militāros atašejus.

Kas notiek tagad, neesmu informēts. (Minētais grupējums pamatā specializējās kokaīna kontrabandā uz KF, un grupējumam bija nepieciešama zināma kontrole pār Latvijas–Krievijas robežu, tāpēc tas atbalstīja Vienotību, lai izdabūtu tādu kontroli, jo Vienotība kontrolēja iestādes, kuru pārziņa bija robeža – Valsts robežsardzi un Valsts ieņēmumu dienesta Muitu).

Valsts ieņēmumu dienests – galvenais nodokļu administrators – vērš savas represijas pret uzņēmējiem, vidēja līmeņa fiziskajām personām, bet ir pilnīgi bezspēcīgs ar nodokļu “uzrēķināšanu” dažādu organizētās noziedzības grupējumu līderiem, kas bieži vien uztur ļoti greznu dzīvesveidu bez skaidriem ienākumu avotiem. Protams, arī daudzi Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki kļuva par organizētās noziedzības grupējumu instrumentiem – jo ņem kukuļus gan no kontrabandistiem, gan no PVN krāpniekiem, un uzskatīt Valsts ieņēmumu dienestu par efektīvu un “caurspīdīgu” iestādi viennozīmīgi nevar.

Visi atslēgas cilvēki Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā joprojām strādā, pieņem lēmumus utt. Faktiski – budžeta papildināšanai Valsts ieņēmumu dienests plaši “velk uz desas” parastus iedzīvotājus, uzņēmējus, bet tur, kur “astoņkājis”, Valsts ieņēmumu dienests nedara neko, kā rezultātā “spriedze sabiedrībā pieaug” – “daudzi dusmīgi uz valsti”, daudzi pamet šeit visu un brauc prom no Latvijas, bet organizētās noziedzības grupējumu pārstāvji uz LR brauc kā uz Meku (vieniem procesi valstī nāk par sliktu, bet organizētās noziedzības grupējumu pārstāvjiem ir par labu).

2018. gada 23. februārī Latvijas masu mediji informēja, ka Krievijas vēstniecībā Buenosairesā (Argentīnā) atrasti 400 kilogrami kokaīna. Argentīnas drošības dienesti ziņo, ka saistībā ar narkotiku kontrabandu aizturēti arī vairāki narkotiku tirdzniecības bandas locekļi. Argentīnas drošības ministrija atklāj, ka narkotikas atrastas vēstniecības piebūvē. Narkonoziedznieku banda mēģinājusi izmantot Krievijas vēstniecības diplomātisko kurjerpastu, lai narkotikas nogādātu Eiropā.

2018. gada 14. martā Krievijā veiktās izmeklēšanas ietvaros par kokaīna kontrabandu Krievijā caur tās vēstniecību Argentīnā figurē divi Latvijas pilsoņi, ziņo Krievijas valsts telekanāls RT. Kā vēsta RT, Vācijas policijas marta sākumā aizturētais Andrejs Ovaļčuks, kas tiek uzskatīts par galveno kontrabandas organizatoru, 2017. gada oktobrī noīrējis biznesa lidmašīnu, lai izvestu 12 čemodānus ar kokaīnu, kas bija noslēpti vēstniecības skolā. Ar šo lidmašīnu Buenosairesā ieradies Ovaļčuka līdzzinātājs Ištimirs Udžamovs, kuru pavadījuši divi Latvijas pilsoņi, ziņo RT.

2018. gada 19. martā notika tikšanās ar informācijas avotu, kurš nokomentēja televīzijas kanālā RT paustās ziņas par to, ka augstāk aprakstītajā narkotiku kontrabandas shēmā bija iesaistīti divi Latvijas pilsoņi. Pēc informācijas avota vārdiem, masu medijos minētie Latvijas pilsoņi ir bijušā augsti stāvoša policijas virsnieka Mihaila Elkina organizētās noziedzības grupējuma dalībnieki.

Informācijas avotam ir zināms tas, ka M. Elkins pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas ir izveidojis grupējumu, kurā ietilpst vairāki bijušie policijas darbinieki, kā arī “droši kontakti” no dažādiem Latvijas organizētās noziedzības grupējumiem. Minētais grupējums pamatā nodarbojas ar narkotiku kontrabandu no Dienvidamerikas un Āfrikas uz Krieviju un ES valstīm. Izņemot narkotiku kontrabandu, grupējums nodarbojas ar finanšu noziegumiem (PVN krāpšanām Finanšu policijas piesegā), naudas izspiešanām, “jautājumu risināšanu tiesībsargājošās iestādēs”.

Jau iepriekš izskanēja ziņas, ka M. Elkina izveidotais organizētās noziedzības grupējums ir ļoti ietekmīgs un bīstams. Grupējums saistīts ar bijušiem un esošiem spēka struktūru darbiniekiem gan Latvijā, gan Lietuvā, gan NVS valstīs, kā arī saistīts ar atsevišķiem Latvijas politiķiem (no Vienotības). Ir dzirdēts, ka daļa no noziedzīgās naudas tiek ziedota Vienotības politiķiem.

Informācijas avots ir dzirdējis, ka uzreiz pēc kokaīna atrašanas un izņemšanas KF vēstniecībā Argentīnā M. Elkins un viņa grupējuma dalībnieki “noklusa un pārtrauca savas aktivitātes”. Pēc informācijas avota vārdiem, “apbrīnojami tas”, ka M. Elkina organizētās noziedzības grupējuma dalībnieki “atrada izejas uz KF vēstniecības darbinieku” vai darbiniekiem, kurus iesaistīja narkotiku kontrabandā ar diplomātisko pastu.

No A. Afarova saņemta informācija – 2018. gada 10. augustā notika īsa saruna ar informācijas avotu, kurš ļoti labi un detalizēti pārzina procesus Finanšu policijā un Ekonomikas policijā. Pēc informācijas avota vārdiem, uz doto brīdi gadījumos, kad pret kādu personu, personu grupu vai uzņēmumu ir uzsākts kriminālprocess Ekonomikas policijā vai Finanšu policijā un vainīgā persona cenšas “caur risinātājiem” panākt, lai izmeklēšana tiktu izbeigta, Ekonomikas policijas un Finanšu policijas darbinieki piedāvā sekojošo “situācijas risināšanas variantu” – maksāt “abonementu” (konstantu naudas summu mēnesī)” bet pretī sola “neizmeklēt kriminālprocesu”. Ja vainīgā persona piekrīt un maksā “abonementu” – “kriminālprocesa materiālus noliek plauktā”. Tiklīdz vainīgā persona izdomā pārtraukt “sadarbību” ar Finanšu policijas darbiniekiem vai Ekonomikas policijas darbiniekiem, kriminālprocess tiek aktivizēts – aizturēšana, kratīšanas utt.

Otra spilgta tendence – Valsts policijas un Finanšu policijas darbinieki, pieprasot kukuļus par kādu darbību vai bezdarbību, nosauc ļoti lielas naudas summas – simtiem tūkstošu eiro. Faktiski gatavi riskēt ar darbu un brīvību par “lielām naudas summām”. Par portvīna glāzi un šašliku neviens neko nedara.

Piezīmes. Informācijas avots ir persona, kurš ļoti labi pazīstams Finanšu policijas un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekiem kā “lietu kārtotājs” Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, Finanšu policijā un Valsts ieņēmumu dienestā.

2020. gada 9. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka pirms vairākiem gadiem Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļa izstrādāja bijušo Valsts policijas darbinieku Alekseju Afarovu, kurš izcieta brīvības atņemšanas sodu par vīrieša nogalināšanu pratināšanas laikā 2005. gadā.

Operatīvās uzskaites lietā operatīvajā uzskaitē kopā ar A. Afarovu tika ieliktas sekojošas personas:

1) bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis;

2) bijušais Drošības policijas darbinieks, Valsts policijas darbinieks, tajā laikā Jūrmalas policijas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Elnis;

3) Drošības policijas darbinieks “X” (netiks atklāts, joprojām strādā);

4) bijušais Valsts policijas darbinieks Igors Oldans.

Ir zināms, ka A. Afarovs pēc brīvības atņemšanas soda uzsāka kopīgu darbu ar bijušo Valsts policijas darbinieku Mihailu Elkinu, ar kuru kopā piesaistīja bijušos Valsts policijas darbiniekus, Latvijas un Lietuvas organizētās noziedzības grupējumu dalībniekus, nodibināja grupējumu, kurš nodarbojas ar narkotrafiku no Dienvidamerikas un Āfrikas uz Krieviju, iespējams, ar naudas izspiešanām un “lietu kārtošanu” Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijā un Muitā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. A. Afarova – M. Elkina grupa bija diezgan aktīva 2012. – 2015. gadā, pēc tam “apklusa”.

Kāpēc Valsts policijas amatpersonas, kas izstrādāja A. Afarovu, iekļāva uzskaitē kopā ar viņu augstāk uzskaitītās personas, nav skaidrs. Piemēram, A. Maukstelis ar A. Afarovu ir pazīstams no 2004. gada. A. Maukstelis strādāja Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes bruņotu laupīšanu nodaļā. A. Maukstelis apkalpoja Rīgas Pārdaugavas teritoriju. A. Afarovs savukārt strādāja Valsts policijas Rīgas Zemgales policijas iecirknī sevišķi smagu noziegumu apkarošanas grupā.

A. Maukstelim ar A. Afarovu bija ļoti cieša komunikācija, jo A. Afarovs bija viens no spēcīgākajiem operatīvajiem darbiniekiem, kas atklāja simtiem smagu noziedzīgo nodarījumu un faktiski dzīvoja pa darbu. A. Afarova un viņa grupas darba rezultātā 2004. –2005. gadā smago noziegumu skaits Pārdaugavā samazinājās gandrīz uz 80% (tajā laikā oficiālā statistika, par ko runāja Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vadība sanāksmju laikā, tas pats “resnais cūka un kroplis Uzis”).

Protams Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vadība, redzot “šos fantastiskos rezultātus”, spieda un spieda uz A. Afarova grupu un uz A. Mauksteli – lai turpina “intensīvo darbu pa Pārdaugavu”. Viss tas beidzās ar to, ka aizdomās par laupīšanu tika aizturēts vīrietis, kurš laupīšanas uzbrukuma laikā nogrieza bērnam ausi un atņēma telefonu.

Aizturētais vīrietis bija heroīna narkomāns ar 14 gadu stāžu. Viņu atpazina cietušais, un, manuprāt, pie viņa tika arī izņemts nolaupītais telefons. Minētais vīrietis tika pratināts un pratināšanas laikā nomira. (Šeit jāpiebilst, ka tajos laikos pratināšanas notika ar metodēm, kuras nemāca Latvijas Policijas akadēmijā. Iespējams, tas arī bija viens no rezultativitātes iemesliem – noziedznieki Pārdaugavā vienkārši baidījās kaut ko darīt, jo zināja, ka viņus aizturēs un ar viņiem strādās ļoti “karsti”.)

A. Maukstelis arī strādātu sakarā ar augstāk minēto laupīšanu kopā ar A. Afarovu un viņa grupas darbiniekiem, bet viņš dežurēja Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē un bija atbildīgs par pilsētas kriminālpoliciju. A. Mauksteļa dežūras laikā notika slepkavība, un viņš aizbrauca uz citu izsaukumu. Kad atbrauca no izsaukuma, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes dežurants paziņoja, ka policijas telpās Zemgales iecirknī ir miris vīrietis pratināšanas laikā.

A. Maukstelis izbrauca uz Zemgales iecirknī, kur sastapa A. Afarovu un Zemgales iecirkņa sevišķi smago noziegumu atklāšanas grupas darbiniekus. Uz grīdas gulēja vīrietis. Pēc brīža atbrauca tiesu medicīnas eksperts, kurš uzsāka līķa apskati. Izģērbjot vīrieti, bija redzams, ka viss viņa ķermenis, visas vēnas ir caurdurtas ar špricēm. To arī atzīmēja tiesu medicīnas eksperts. Vēl pēc brīža uz iecirkni atbrauca iecirkņa priekšnieks Ulkovs.

Tiesu medicīnas eksperts, A. Maukstelis un Ulkovs aizgāja uz atsevišķu telpu, kur notika saruna. Sarunas laikā tiesu medicīnas eksperts pateica, ka var redzēt, ka vīrietis ir miris vardarbīgā nāvē, bet viņš redz, ka vīrietis ir “rūdīts narkomāns un noziedznieks”, var uzrakstīt atzinumu, ka viņš miris narkotiku lietošanas dēļ. Uz minēto Ulkovs pacēla smirdoņu un pateica rakstīt, kā ir.

No rīta, kad notika Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vadības sanāksme, visi priekšnieki interesējās pie A. Mauksteļa (pēc dežūras nodošanas kriminālpolicijas darbiniekiem bija jāatskaitās Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vadībai) par vīrieša nāvi Zemgales iecirknī. A. Maukstelis sarunu novirzīja uz to pusi, ka tiesu medicīnas eksperts pateica, ka mirušais ir ilggadējs narkomāns un ka nāve varēja notikt narkotiku lietošanas dēļ. A. Maukstelis arī pastāstīja, par kādu noziegumu bija aizturēts mirušais vīrietis.

Pateicoties visam stāstītajam, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vadībai vēl bija šaubas par vīrieša nāves iemesliem, tāpēc viņi nesteidzās ar lēmumiem. Visi gaidīja ekspertīzi. Kad atnāca ekspertīzes rezultāti, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs aizturēja A. Afarovu un visus Zemgales iecirkņa sevišķi smago noziegumu atklāšanas grupas darbiniekus. Ņemot vērā to, ka A. Afarovs bija visjaunākais no Zemgales iecirkņa sevišķo smago noziegumu atklāšanas grupas darbiniekiem, viņš pēc brīža paņēma visu vainu uz sevi. Pateicoties minētajam, pārējie Zemgales iecirkņa sevišķi smago noziegumu atklāšanas grupas darbinieki tika atbrīvoti un turpina strādāt Valsts policijā. A. Afarovu notiesāja un piesprieda viņam 8 gadu cietumsodu.

Pēc A. Afarova apcietināšanas A. Maukstelis nezaudēja kontaktus ar A. Afarovu. A. Maukstelis bieži apciemoja viņu cietumā. Veda pārtikas produktus, CD diskus ar mūziku utt. 2006. gadā, uzsākot darbu Drošības policijā, A. Maukstelis pastāstīja par kontaktiem ar A. Afarovu pretterorisma nodaļas priekšniekam Ruslanam Ikiforovam un ar viņa akceptu turpināja uzturēt kontaktus ar A. Afarovu, kas, atrodoties cietumā, ļoti ātri kļuva par autoritāti.

A. Afarovs faktiski jau pirmajās dienās tika pārvietots uz kameru, kur jau bija 2 notiesātie. Ir zināms, ka notiesātie, kas atradās kamerā, uzņēma A. Afarovu slikti. Sāka ņirgāties par viņu, un tas viss beidzās ar to, ka gan vienam, gan otram A. Afarovs nodarīja smagus miesas bojājumus. Informācija par to aplidoja visu cietumu. Notiesātie, kam tika nodarīti miesas bojājumi, nekādas pretenzijas pret A. Afarovu necēla un cietuma administrācijai stāstīja, ka “paši neveiksmīgi nokrita”.

Ir zināms, ka cietumā vēl viens otrs mēģināja pierādīt A. Afarovam, ka A. Afarovs ir nekas, bet tas vienmēr beidzas ar notiesātā, kas “pacēla balsi pret A. Afarovu”, piekaušanu. Pret cietuma administrāciju, konkrēti pret cietuma priekšnieku Aļiņinu, A. Afarovs izturējās ar necieņu un ironiju, un cietuma vadība ļoti bieži lūdza A. Maukstelim parunāt ar A. Afarovu, lai viņš “nepārkāpj cietuma noteikumus”. Cietumā A. Afarovs nodibināja ļoti tuvas attiecības ar Mihailu Elkinu un faktiski visu laiku pavadīja ar viņu.

A. Maukstelis, strādājot Drošības policijā, caur A. Afarovu ļoti daudz ko uzzināja par procesiem cietumā. Par korupciju. Par notiesāto saistību ar organizētās noziedzības grupējumiem, neatklātiem noziegumiem. Caur A. Afarovu A. Maukstelis varēja organizēt gandrīz ikviena notiesātā, kas nokļuva cietumā, kur atrodas A. Afarovs, “pazemošanu vai presingu”.

Tāpat caur A. Afarovu A. Maukstelis varēja uz cietumu nodot faktiski jebko, piemēram, telefonu. Protams, par to tika gatavoti dienesta dokumenti, un visu minēto zināja R. Ikiforovs. Par A. Afarovu arī zināja Drošības policijas darbinieks Virginijs Einis, kura darba līnija bija saistīta ar organizētās noziedzības grupējumiem, un kuram pašam bija ļoti plaši kontakti cietumos.

Kad A. Afarovs atbrīvojās, A. Maukstelis ar viņu regulāri satikās. Pamatā tas notika Ādažos. Pie darba. A. Afarovs bieži brauca komandējumos uz Igauniju un pa ceļam vai atpakaļceļā iebrauca pie A. Mauksteļa. A. Afarovs ļoti daudz stāstīja A. Maukstelim, tas izraisīja operatīvo interesi un tika atspoguļots un nodots Drošības policijai.

No A. Afarova stāstītā bija zināms, ka viņš strādā ar Mihailu Elkinu, ka bieži brauc komandējumos ārpus Latvijas un ka viņa bizness ir saistīts ar “trafiku un citām lietām”. Varēja redzēt, ka A. Afarovs ļoti ātri pacēlies pēc atbrīvošanas no cietuma.

Viņam radās daudz naudas. Viņa kontakti starp tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām un organizētās noziedzības grupējumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Skandināvijā, Itālijā, Spānijā kļuva ļoti plaši.

Augstāko virsotni A. Afarovs sasniedza laikos, kad pie varas bija Vienotība. Varēja saprast, ka viņa “grupa” dāsni maksā no “biznesa” Vienotībai – konkrēti Solvitai Boltiņai un Lindai Ūrniecei. Ir zināms, ka naudu priekš politiķiem A. Afarovs nodeva caur nenoskaidrotu kontaktu, kas dzīvo Ādažu vai Garkalnes novadā – Alderos. Pie Baltezera (kaut kāds Vienotības biedrs vai kasieris).

“Politiskais piesegs” palīdzēja A. Afarova grupai “preci” piegādāt uz Krieviju, kur bija ļoti liels pieprasījums pēc “Dienvidamerikas kvalitatīvās produkcijas”. A. Afarovs pats ir stāstījis, ka viņam bija komunikācija ar Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, kas “palīdzēja biznesā”.

Izņemot politiķus, kam tika maksāti kukuļi, nauda tika maksāta ļoti daudziem Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbiniekiem, Valsts policijas darbiniekiem (Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, Kriminālizmeklēšanas pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē). Kukuļu apmēri bija milzīgi. Dāsnā korupcija noveda pie tā, ka A. Afarovs pārzināja nenormāli daudz informācijas par to, ko runā minētajos dienestos, ko izstrādā, ko plāno aizturēt utt. Tāda sajūta bija, ka viņš pats piedalās sanāksmēs un apspriedēs.

Minētos kontaktus viņš izmantoja gan informācijas iegūšanai, gan lietu kārtošanai – daudzas lietas varēja “izbeigt vai uzsākt” gan policijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā. Ir zināms, ka A. Afarovs pats personīgi deva naudu Drošības policijas darbiniekam (jau bijušajam) Andrim Mirnovam, kas ļoti cītīgi rakstīja dienesta ziņojumus par A. Afarovu.

Viss tas beidzās ar to, ka A. Afarovs par to uzzināja, aizbrauca pie A. Mirnova dzīvesvietas, sagaidīja viņu un, kad satika, izrunāja, ka nevajag neko rakstīt par viņu, un iedeva viņam naudas paku, ko A. Mirnovs arī paņēma. Ir zināms, ka A. Afarovs tāpat gribēja izdarīt Virginijam Einim. Nezinu, izdarīja vai ne.

Absolūti viss Maukstelim stāstītais tika nodots Drošības policijai. Kāpēc šī komunikācija noveda pie A. Mauksteļa un augstāk minēto personu iekļaušanas operatīvajā uzskaitē, nav skaidrs. A. Maukstelis nav piedalījies A. Afarova biznesā. A. Elnis, Drošības policijas darbinieks X, Igors Oldans – arī. Ja tas ir viens no iemesliem A. Mauksteļa “bīstamībai”, tas ir smieklīgi. Puse Latvijas amatpersonu strādāja un turpina strādāt uz A. Afarovu, saņemt kukuļus un uzdzīvot. Nebrīnīšos, ja “resnais kroplis Uzis”, pederasts Alnmeiers un daudzi citi joprojām “barojas no šī galda”.

Bet varbūt bija info noplūde un tā informācija, ko A. Maukstelis deva Drošības policijai, aizgāja angažētām amatpersonām, kas nobijās no “biznesa un varkas beigām” un pamēģināja neitralizēt A. Mauksteli? Nauda taču salda. Vai ne?

Vissmieklīgākais ir tas, ka vistuvākais A. Afarova kontakts un draugs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Aigars Ermais. Vai viņš neko nezina? Un nezināja par A. Afarovu? Nezinu, vai viņam tika kaut kādi “saldumi” vai ne, bet zinu, ka viņi ir draugi.

M. Elkins nokļuva cietumā konflikta rezultātā ar uzņēmēju Maiklu Vrutinu (viesnīcas Hotel Beach īpašnieks). Kad M. Elkins atbrīvojās no cietuma, M. Vrutins riktīgi “pārmīza” par savu dzīvību un veselību (pamatoti pārmīza). Tajā laikā M. Vrutinam pie Drošības dienesta vadītāja strādāja Imants Utans, bijušais Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes NAB nodaļas priekšnieka vietnieks un ļoti pietuvināts cilvēks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam.

M. Vrutins ar savu sāpi vērsās pie I. Utana, un I. Utans ar mentiem sāka “slaucīt” naudu no M. Vrutina par M. Elkina un viņa “komandas cilvēku” iesēdināšanu cietumā. Ir zināms, ka sākotnēji I. Utans priekš mentiem paņēma 100 tūkst. eiro, bet darba gaitā “izslaucīja” 1 miljonu eiro, spēlējot uz M. Vrutina bailēm. Protams, menti par naudu uzsāka operatīvās izstrādes lietu pret M. Elkinu un viņa komandas cilvēkiem, tajā skaitā A. Afarovu. Izskatās tā, ka šajā operatīvās izstrādes lietā tika iekļauti arī A. Maukstelis, A. Elnis, esošais Valsts drošības dienesta darbinieks un I. Oldans. Kāpēc, nav skaidrs, jo neviena no minētajām personām nebija M. Elkina “komandas cilvēki”.

Informācija konkrēti tika nodota Drošības policijas (tagad Valsts drošības dienesta) priekšniekam. Nezinu, ko ar to tālāk dara Drošības policijas/Valsts drošības dienesta priekšnieks. Bet laikā, kad Drošības policiju vadīja Einiks, informācija tika nodota Drošības policijas Rīgas reģiona nodaļai. Arī tika pildīti kādi uzdevumi (precizēt, noskaidrots).

Nezinu, kā informācija tika atspoguļota dienesta dokumentos, jo neesmu Drošības policijas darbinieks un neesmu ne aģents, ne rezidents. Vienkārši “cilvēks no malas”, kas rūpējas par valsts drošību, attīstību, stabilitāti. Kam nav vienalga, kas notiek valstī (diemžēl lielākajai daļai dienestu cilvēku, kas saņem algu par “savu darbu”, tiešām poh., kas šeit ir un kas būs).

Atkal nesapratu, ko dod tas, ko es atspoguļoju. Būs saruna ar vaflisti Olgovu? Ar pederastu Alnmeieru? Kas viņi tādi ir? Silinieki. Mēsli. Necilvēki, kam nevis kaut kas jāskaidro būtu, bet ar kājām durvis jāver viņu kabinetos un nahui jāsūta. (Jā. Politkorektums valda dienestos. Vai labāk pateikt “politminets”, nevis politkorektums.)

2020. gada 15. aprīlī notika saruna ar LR Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotās nodaļas prokurori Margaritu Olgovu. M. Olgova apstiprināja to, ka Valsts policija sniegusi LR iekšlietu ministram negatīvu atzinumu par A. Mauksteli, balstoties uz operatīvās izstrādes lietas materiāliem pret A. Afarovu. operatīvās izstrādes lieta ir izbeigta. Atrodas arhīvā.

Sarunas laikā M. Olgova pateica, ka, ja par A. Mauksteļa un A. Afarova komunikāciju bija informēts Operatīvās darbības subjekts un informācija par komunikāciju tika nodota Operatīvās darbības subjektam (Drošības policijai), būtu tikai loģiski Operatīvās darbības subjektam uzrakstīt vēstuli LR Ģenerālprokuratūrai vai tiesai, uz kā pamata Valsts policijas atzinums (iekšlietu ministra atzinums) būtu atcelts, lai A. Maukstelim nebūtu šķēršļu darba gaitās.

M. Olgova arī paskaidroja, ka Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa neiedziļinās operatīvās uzskaites lietu būtībā – viņi skatās pamatojumu operatīvās uzskaites lietas uzsākšanai, termiņus, garumzīmes, rezolūcijas, un viss.

Ņemot vērā minēto, lūdzu izrunāt ar Valsts drošības dienesta vadītāju šo situāciju un sniegt atbildi, vai Valsts drošības dienests būtu gatavs sagatavot augstāk norādīto vēstuli.

Ir jāsaprot tas, ka A. Maukstelis nezina, ar kādu segvārdu tika atspoguļota informācija par A. Afarovu un no A. Afarova, kas tika nodota Drošības policijai (Valsts drošības dienestam). Bet ir saglabājies informācijas saturs, pēc kā visu var identificēt, un datumi, kad informācija tika nodota un arī saņemti kādi jautājumi, kuri bija jāprecizē.

Būtu loģiski Valsts drošības dienestam pieprasīt augstāk norādītās operatīvās uzskaites lietas lietas materiālus. Operatīvās uzskaites lietā figurē viens esošais Valsts drošības dienesta darbinieks un, izņemot A. Mauksteli, vēl viens bijušais Drošības policijas darbinieks. Un izstrādi veica Valsts policija. Kādā sakarā? Kas tur apakšā ir? Kā norādīts augstāk, operatīvās uzskaites lietu pret A. Afarovu “musarņa” uzsāka, protams, pamatoti, bet izdarīja to, saņemot kukuli no Maikla Vrutina. Pie tam lielu kukuli. Un kāpēc šīs lietas materiālos “musarņa” ieblieza A. Mauksteli, A. Elni? Vēl vienu esošo Valsts drošības dienesta darbinieku? Acīmredzami nevarot noķert A. Afarovu ne par ko, “musori” sāka bliezt operatīvās uzskaites lietas materiālos kaut kādus kontaktus, lai rādītu M. Vrutinam darbu un ņemtu naudu.

Lūdzu painformēt par Valsts drošības dienesta priekšnieka lēmumu.

2020. gada 29. jūnijā notika tikšanās ar “Jaunāko”. Tikšanās laikā “Jaunākais” deva saprast, ka viņš uztur kontaktus ar bijušo Valsts policijas darbinieku, Mihaila Elkina organizētās noziedzības grupējuma dalībnieku Alekseju Afarovu. Zinot A. Afarova “nodarbi” un to, ka “puspasaules tiesībsargājošo iestāžu” izrāda interesi par A. Afarovu un “viņa biznesu”.

“Jaunākais” tika pabrīdināts, ka komunikācijā ar A. Afarovu jābūt ļoti uzmanīgam un nedrīkst iesaistīties “biznesa attiecībās” ar viņu, jo viņš piesaista pārāk daudz uzmanības sev un saviem kontaktiem un pie tam ļoti daudzi A. Afarova kontakti sēž cietumos par “dažādiem noziegumiem”. Protams, nevar noliegt A. Afarova izcilos kontaktus tiesībsargājošās iestādēs, valsts drošības iestādēs un politiķu vidē, piemēram, ar “Sarkangalvīti”.

Uzzinot par “Sarkangalvīti”, “Jaunākais” pateica, ka A. Afarovs nekad par tādiem kontaktiem nav stāstījis. (Šeit jāatzīmē – kam A. Afarovam kādam stāstīt par “Sarkangalvīti”? “Jaunākajam” nevajag pārvērtēt “savu ietekmi uz viņu un savstarpēju uzticību”. A. Afarovs ir rūdīts kadrs ar ļoti augsta līmeņa kontaktiem “starptautiskā līmeņa” organizētās noziedzības grupējumos, piemēram, Dienvidamerikas organizētās noziedzības grupējumos, Itālijas Koza Nostrā, Krievijas organizētās noziedzības grupējumos, Jamaikas organizētās noziedzības grupējumos utt.).

Sarunas laikā “Jaunākais” uzzināja, ka sakarā ar uzbrukumu cigarešu kontrabandistam Mārtiņam Ukstiņam 2020. gada 19. jūnijā Mūkusalas ielā Valsts policija atstrādā versiju, ka uzbrukumu organizēja A. Afarovs cigarešu kontrabandista Denisa Ezdoļnija uzdevumā. Par minēto “Jaunākais” deva saprast, ka “slikti, ka Valsts policija strādā pa A. Afarovu”. Par minēto viņam tika izskaidrots, ka tur variantu nav – strādās un presingos vai nu “diasporu”, vai A. Afarovu, jo viennozīmīgi visu saista ar D. Ezdoļniju un viņa kontaktiem.

2020. gada 3. jūlijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots izrunāja ar bijušo Drošības policijas darbinieku Arturu Mauksteli viņa (A. Mauksteļa) tiesvedību pret Iekšlietu ministriju un Valsts policiju sakarā ar nepiekrišanu apstiprināšanai Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amatā. Sarunas laikā A. Maukstelis pateica, ka Valsts policijas centrālajā aparātā ir bijusi operatīvās uzskaites lieta pret viņu, kas bija uzsākta faktiski nepamatoti, balstoties uz saņemto pasūtījumu no uzņēmēja Mihaila Vrutina pret Mihailu Elkinu, kurš uzturēja ļoti tuvas attiecības ar A. Mauksteļa kontaktu – bijušo Valsts policijas darbinieku Alekseju Afarovu.

Informācijas avots pateica, ka A. Maukstelim ir nekorekta informācija. operatīvās uzskaites lieta pret viņu ir bijusi nevis centrālajā aparātā, bet Rīgas reģionā, pie “resnā”, un operatīvās uzskaites lieta bija uzsākta, pamatojoties uz “resnā” ziņām, ka A. Maukstelis ir bijušais valsts drošības iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu “dalībnieks”, kas nodarbojas ar pasūtījuma slepkavībām. Minētajā operatīvās uzskaites lietā figurē bijušais Drošības policijas darbinieks Aleksandrs Elnis, esošais Valsts drošības dienesta darbinieks Andrejs Otiļs, bijušais Valsts policijas darbinieks Igors Oldāns, bijušais Valsts policijas darbinieks Aleksejs Afarovs.

Pēc informācijas avota vārdiem, minētās operatīvās uzskaites lietas ietvaros Valsts policijas amatpersonas “grūda iekšā visas samazgas un izdomājumus”, lai veiktu operatīvi tehniskus pasākumus pret operatīvās izstrādes lietas figurantiem. operatīvās uzskaites lietas sākums bija Valsts policijas pasūtītais darbs (apmaksāts, pret Mihailu Blakinu), tālāk jau Valsts policijas amatpersonas lika iekšā visādus izdomājumus – gandrīz organizētās noziedzības grupējums “a ļa” Aleksandrs Oloņņiks.

Piezīmes. Viss minētais ir vēl viens apliecinājums tam, ka augsti stāvošas Valsts policijas amatpersonas izveidoja operatīvo dokumentu falsifikācijas shēmu, lai “pieņemtu un atstrādātu pasūtījumus” faktiski pret ikvienu – gatavojot no galvas izdomātu dokumentāciju.

Nožēlojami, ka dienesti, no kuriem būtu jābaidās korumpētiem “musoriem”, tiek “vizināti aiz deguna” un aprobežojas ar laipnu pielaižu izsniegšanu dancodami. Jau sen tiek runāts, ka pie “musoriem” operatīvajā datu bāzē ir daudz falsifikāciju, kas tika gatavotas, lai “noņemtu no trases tos, no kuriem viņi baidās (piesegtu sev dirsu), un ņemtu naudu no pasūtījumiem.

Un sanāk, ka prokurore Olgova (Latgales vafliste) sameloja, sakot, ka lieta pret A. Mauksteli bijusi centrālajā aparātā. Bet ko var gaidīt no tāda līmeņa “uzraugiem”, kas karjeras pirtīs taisa.

Seko mums