Valstiskās korupcijas augoni var likvidēt tikai precīzs skalpeļa grieziens
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.
Runa ir par divām tematiski saistītām publikācijām. Proti, par bijušās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres atklāsmēm sakarā ar VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Otrā publikācija: saruna ar bijušo VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās darbības daļas vadītāju Gitu Plaudi. To var izlasīt šeit.
Gita Plaude izstāstīja, kā un kāpēc atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus, kad Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks.
Gita Plaude: “Aigars Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko.”
Protams, var pārmest Gitai Plaudei, ka viņa nenosauca konkrēti šīs “neaizskaramās” personas, tomēr var arī saprast: pilnīgi skaidrs, ka viņa bažījas par savu drošību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, kad viņa par situāciju VID ziņoja ģenerālprokuroram, Valsts kancelejas vadītājam, finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja, izņemot formālu atbildi, ka “informācija ir saņemta”. Bet varbūt šo informāciju augstās amatpersonas nemaz nesaņēma? Varbūt tā palika klerku līmenī?...
Pirmajā - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka - gadījumā neviens no valdošo krēslu pildītājiem nereaģēja ar kaut cik adekvātiem komentāriem. Faktiski to nebija. Esmu par 99% pārliecināta, ka arī šoreiz neviens nereaģēs, jo vienkāršāk ir klusēt. Tas viens procents paliek kā manas vientiesības un nepamatoto cerību apliecinājums, sak, varbūt tomēr... Bet prāts un loģika saka: nekas “tomēr” un “varbūt” nenotiks. Nu labi, Saeima un valdība var kādu laiciņu dusēt klusuma zefīrā un izlikties, ka neko nedzird un neredz, bet prokuratūra? Vai tad tai nav jāreaģē uz trauksmes ziņojumiem - vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nav anonīmi un nekonkrēti?
Klusums kā dabas un sabiedrības parādība ir ļoti izteiksmīgs. Tas reizēm pasaka vairāk nekā skaļi protesti vai atbalsta akcijas. Valstiska līmeņa korupcijas gadījumos valsts vadītāju permanentā klusēšana apliecina: viss kārtībā, biedri, viss, ko darām, ir pareizi, tikai nevajag reaģēt uz kairinājumiem, sak, lai jau tie žurnālisti tur bļaustās, mēs klusēsim, jo tā būs veselīgāk. Bet jāatceras, ka klusums ir arī neilgs periods pirms vētras, kas var realizēties valdības krišanā...
Vētrai sāli piebērsim tikai ar vienu jautājumu, ko uzdosim valsts varas galvgalim.
Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?
Atbildes gaidīsim no visām Saeimas frakcijām, no Ministru kabineta (it sevišķi no finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi), no Valsts kancelejas direkora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.
Jo klusums ne vienmēr ir veselīgs, bet tradicionālā varas augstprātība tikai padziļina korupcijas iedēto slimību.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
