Valstiskās korupcijas augoni var likvidēt tikai precīzs skalpeļa grieziens
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.
Runa ir par divām tematiski saistītām publikācijām. Proti, par bijušās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres atklāsmēm sakarā ar VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Otrā publikācija: saruna ar bijušo VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās darbības daļas vadītāju Gitu Plaudi. To var izlasīt šeit.
Gita Plaude izstāstīja, kā un kāpēc atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus, kad Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks.
Gita Plaude: “Aigars Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko.”
Protams, var pārmest Gitai Plaudei, ka viņa nenosauca konkrēti šīs “neaizskaramās” personas, tomēr var arī saprast: pilnīgi skaidrs, ka viņa bažījas par savu drošību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, kad viņa par situāciju VID ziņoja ģenerālprokuroram, Valsts kancelejas vadītājam, finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja, izņemot formālu atbildi, ka “informācija ir saņemta”. Bet varbūt šo informāciju augstās amatpersonas nemaz nesaņēma? Varbūt tā palika klerku līmenī?...
Pirmajā - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka - gadījumā neviens no valdošo krēslu pildītājiem nereaģēja ar kaut cik adekvātiem komentāriem. Faktiski to nebija. Esmu par 99% pārliecināta, ka arī šoreiz neviens nereaģēs, jo vienkāršāk ir klusēt. Tas viens procents paliek kā manas vientiesības un nepamatoto cerību apliecinājums, sak, varbūt tomēr... Bet prāts un loģika saka: nekas “tomēr” un “varbūt” nenotiks. Nu labi, Saeima un valdība var kādu laiciņu dusēt klusuma zefīrā un izlikties, ka neko nedzird un neredz, bet prokuratūra? Vai tad tai nav jāreaģē uz trauksmes ziņojumiem - vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nav anonīmi un nekonkrēti?
Klusums kā dabas un sabiedrības parādība ir ļoti izteiksmīgs. Tas reizēm pasaka vairāk nekā skaļi protesti vai atbalsta akcijas. Valstiska līmeņa korupcijas gadījumos valsts vadītāju permanentā klusēšana apliecina: viss kārtībā, biedri, viss, ko darām, ir pareizi, tikai nevajag reaģēt uz kairinājumiem, sak, lai jau tie žurnālisti tur bļaustās, mēs klusēsim, jo tā būs veselīgāk. Bet jāatceras, ka klusums ir arī neilgs periods pirms vētras, kas var realizēties valdības krišanā...
Vētrai sāli piebērsim tikai ar vienu jautājumu, ko uzdosim valsts varas galvgalim.
Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?
Atbildes gaidīsim no visām Saeimas frakcijām, no Ministru kabineta (it sevišķi no finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi), no Valsts kancelejas direkora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.
Jo klusums ne vienmēr ir veselīgs, bet tradicionālā varas augstprātība tikai padziļina korupcijas iedēto slimību.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
