Valsts, kurai beidzot no tevis kaut ko vajag, uzprasās uz atmaksu: ejiet un vakcinējieties paši
Māris Luste05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā metiena populisti sevi apliecinājuši vēl cūcīgāk nekā priekšgājēji. Paļaujoties, ka valdības noteiktie ierobežojumi nāciju nenovedīs pie postošas krīzes, viņi valdībai šīs rūpes inkriminē kā ļaunumu. Taču šoreiz uz politiskās spēles ir cilvēku dzīvības, kuras tie gatavi iemainīt pret tādu štruntu kā vara un nauda. Nebīstoties pat Dieva, ar kura vārdu spekulē.
Valdība vakcinācijas jautājumā beidzot vienojusies par izlēmīgiem soļiem, tādēļ pandēmija Latvijas teritorijā tuvojas noslēgumam.(1) Nu laiks izdarīt secinājumus.
Paradoksālā kārtā tieši sabiedrības daļa, kas visvairāk ieinteresēta valsts aizbildniecībā, pret tās rekomendācijām vakcinēties izrādījusies visskeptiskākā.(2) Valsts cenšas apliecināt vislabākos nodomus un, balstoties humānos, nevis pragmatiskos apsvērumos, vispirms cenšas pasargāt vecīšus, kuri sevi vairs nespēj uzturēt. Bet nekā.
Cilvēki ar zemu izglītības līmeni un neveiksmīgu darba pieredzi tāpat kā daudzi mazākumtautību pārstāvji valstī ir vīlušies jau sen un ar to neidentificējas. Jo ekonomiski neaktīvus, ar iztiku vai citiem vitāli svarīgiem apstākļiem neapmierinātus cilvēkus nav iespējams motivēt ar sociālekonomisku fiasko, pie kā novestu totāla darbnespēja un dīkstāve.
Attiecīgi – sociālās atstumtības mazināšanā nepietiek ar izbraukšanu uz Eiropas fondu rēķina, Latvija vēl nevar atļauties nebūt sociāli orientēta. Valstij, kas par tevi atceras tikai krīzē, – nav ticības. Valsts, kurai beidzot no tevis kaut ko vajag, uzprasās uz atmaksu. Ejiet un vakcinējieties paši.
Savukārt, ja pēc noteikumiem nespēlē “budžetnieki”, kas atrodas permanentā valsts maizē un bauda stabilitāti pat krīzē, – tā jau ir nekaunība. Nelojālas amatpersonas vismaz nedrīkstētu vadīt citu amatpersonu darbu.
Liels naivums ir gaidīt vakcinācijas aktivitāti tieši pret koronavīrusu no nācijas, kas nav pieradusi vakcinēties. Tā 2016.gadā pret gripu vakcinēto senioru skaits Latvijā bija desmit reizes zemāks nekā Lielbritānijā, lai arī šajā grupā mirstība no sezonālās gripas ir visaugstākā.(3)
Taču Latvijā atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, senioriem vēl līdz šī gada rudenim bija jāsedz puse no vakcīnas izmaksām.(4) (5) Valsts pēkšņo vēsti, ka vakcinācija tomēr ir svarīga, sabiedrība vēl nav sagremojusi. Jācer, ka šī vēsts aktualitāti nezaudēs arī pēc pandēmijas.
Neskaidrais, haotiskais regulējums epidemioloģiskās situācijas uzturēšanai pieņemamā līmenī jau kļuvis par klasisku pārmetumu valdībai. Iespējams, šī pieredze kalpos par mācību, ka valsts galvenajā kabinetā politiskie frīki nav jāmarinē. Politika, līdzīgi kā pārējās lietas uz šīs pasaules, izņemot reliģiju, jābalsta pierādījumos, un punkts.
Radikāli kriminologi mēdz teikt, ka cīņa ar noziedzību nodara lielāku postu nekā pati noziedzība. Šo rindu autors ir pārliecināts, ka cīņa ar pandēmiju nenodara lielāku postu nekā pati pandēmija. Taču kritēriju šādiem mērījumiem nav, mēs nezinām, kā izvērstos sērgas atstāšana pašplūsmā. Visdrīzāk arī depresiju un pašnāvību skaits pieaugtu vēl daudz krasāk.(6) Tāpat kā mēs nezinām un, jācer, nekad neuzzināsim, kādas sekas piemeklētu sabiedrību, ja valsts pārstātu uzturēt, piemēram, veselības aprūpes sistēmu un iedzīvotāji pašmācības ceļā viens otru operētu paši.
Taču pats galvenais, ko mēs šobrīd zinām, – ka mūsu vidū ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas savus robus zināšanās gatavi aizpildīt ar čipiem, masoniem, reptīļcilvēkiem un citām pasakām atkarībā no ieinteresēto pušu piedāvājuma, lai cik bezjēdzīgi stulbs tas nebūtu. Ja pandēmija mūs nav pārliecinājusi par kardinālu nepieciešamību celt izglītības kvalitāti, tad izciestajām ierobežojumu neērtībām ir mazāka vērtība, nekā visi esam pelnījuši.
________________________
(1) https://www.lsm.lv/.../koalicija-atbalsta-obligatu.../
(2) https://www.lsm.lv/.../aptauja-lielakie-vakcinacijas.../
(3) https://ec.europa.eu/.../products.../-/ddn-20191209-2
(4) https://www.la.lv/potes-vares-sanemt-no-1-oktobra
(5) https://nra.lv/.../357806-iedzivotaju-grupas-kuras-pret...
(6) https://www.lsm.lv/.../covid-19-ietekme-ir-skarba-pieaug.../
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.