Valsts iestāžu neizlēmības dēļ Ventspils tuvākajās dienās var kļūt sprādzienbīstama
Pietiek lasītājs06.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts iestāžu lēnās reakcijas, neizlēmības un centienu novelt atbildību vienai uz otru dēļ Ventspilī tuvākajās dienās var rasties sprādzienbīstama situācija šī vārda vistiešākajā nozīmē saistībā ar Ventspils ostā glabāto amonjaku. Ja drīzumā netiks rasts risinājums un dota atļauja amonjaka izvešanai, uzņēmuma nespēja sankciju ierobežojumos norēķināties par elektroenerģiju neļauj tam nodrošināt bīstamās ķīmiskās vielas uzglabāšanai nepieciešamo temperatūru, tādēļ tāvar eksplodēt, radot vēl nepieredzētus draudus un postījumus apkārtējai videi, pilsētai un arī plašākam reģionam.
Ostas pilsēta Ventspils, neraugoties uz to, ka atrodas valsts perifērijā, pēdējās dienās ir kļuvusi par īstu spriedzes centru, spilgti parādot krīzi un apjukumu, kas valda dažādās valsts nozarēs. Iemesls tam ir Ventspils ostā izvietotais Krievijas amonjaka pārkraušanas terminālis, no kura iepriekš amonjaks tika eksportēts uz dažādām pasaules valstīm.
Tagad terminālī pārkraušanas darbs ir apstājies, tā konti ir bloķēti, un pēc dažām dienām uzņēmums nespēs samaksāt par elektrību, kas nepieciešama amonjaka droša uzglabāšanas režīma uzturēšanai. Šobrīd ostā ir sakrājušies 40 000 tonnu šīs bīstamās kravas.
Tāpat no ostas pagaidām nav iespējams izvest amonjaku, jo neviena varasiestāde neuzdrošinās uzņemties atbildību sniegt atbilstošu atļauju. Latvijas regulatori nevar tikt skaidrībā, vai Eiropas sankcijas attiecas arī uz termināli, kuru Šveices kravu pārvadājumu uzņēmums “SVIZRAA” SA iegādājās 1. martā, tas ir, pirms sankciju noteikšanas pret Krieviju.
Šveicieši iegādājās 55 procentus "Ventamonjaka" akciju no uzņēmuma, ko iepriekš kontrolēja Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins, kurš vēlāk tika pakļauts sankcijām. Savukārt 45% termināļa pieder Latvijas uzņēmumam “Halcyon Capitals”.
Tādējādi darījums par termināļa pārdošanu Šveices “SVIZRAA” SA notika vēl pirms D. Mazepina iekļaušanas sankcijām pakļauto personu sarakstā. Tas nozīmē, ka sankcijas nekad nav bijušas piemērotas uzņēmumam “SVIZRAA” SA, kuram pieder ostā esošais terminālis, un nav tiesiska pamata tās piemērot šim Šveices uzņēmumam.
Problēmas ar amonjaka eksportu, visticamāk, ir tāpēc, ka Latvijas regulatoriem trūkst pieredzes sankciju piemērošanā, kā arī tehnisku līdzekļu ar šo uzņēmumu saistīto sankciju risku izvērtēšanai. Kā redzams, vajadzīgās piesardzības atbilstības (compliance due diligence) procedūras Latvijas regulatori un varasiestādes atsakās piemērot. Pretējā gadījumā ostas termināļa patiesā labuma guvēju pārbaude, izmantojot publiskos informācijas avotus, neaizņemtu tik daudz laika un parādītu, ka D. Mazepins nav Ventspils ostas termināļa labuma guvējs. Nav skaidrs, kāpēc šāda pārbaude netika veikta, pirms ostā iestājās kritiska situācija ar amonjaku un kāpēc šis apstāklis tagad tiek ignorēts.
Tikmēr saspringtā situācija saistībā ar “Ventamonjaks” un tās teritorijā uzglabāto amonjaku ar katru dienu kļūst saspringtāka.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš 27. aprīlī informēja, ka no rīta pašvaldība saņēmusi vēstuli no Ventspils brīvostas pārvaldes ar lūgumu līdz 2. maija rītam noskaidrot, kura valsts iestāde varētu izsniegt atļauju amonjaka eksportam. Vēstule adresēta arī Ārlietu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts vides dienestam un vietējās pašvaldības iestādēm.
Šobrīd notiek varasiestāžu savstarpējās pārrunas, taču progresa nav, neviena no varasiestādēm neuzņemas atbildību un nav gatava dot rīkojumu bīstamo kravu izvešanai.
Pēc termināļa un termināli apkalpojošā uzņēmuma teiktā, līdz 10.–15.maijam briesmas nedraud, jo līdz šim datumam terminālis vēl varēs norēķināties par energoresursiem no savām skaidras naudas rezervēm. Bet pēc tam problēmu radīs bloķētie termināļa konti. Ja tā arī netiks pieņemti atbilstoši lēmumi, situācija Ventspilī var kļūt sprādzienbīstama šī vārda tiešākajā nozīmē.
Ventspils dome uzskata, ka jautājums ir jārisina Latvijas valdības sēdē. Ministru kabinetam, pēc Ventspils domes viedokļa, būtu jāizskata šis jautājums un jādod atbilstoši norādījumi visiem iesaistītajiem departamentiem.
Šī jautājuma risināšana ir Ministru kabineta atbildība. Šī jautājuma risināšana ir Ministru kabineta atbildība, vai tas grib to atzīt, vai nē. Atsaukties uz Briseles signāliem ir bezjēdzīgi – ES štābs atbildību par sankciju interpretāciju un piemērošanu ir uzlicis ES dalībvalstu valdībām.
Acīmredzot valstī ir jātiek pieņemtam lēmumam, ka regulatoriem un citām varasiestādēm beidzot jāapgūst sankciju ierobežojumu likuma izpildes prasmes.
Uz šī fona sāk izskanēt viedokļi, ka valsts var pārņemt kravu uzglabāšanu un termināļa apsaimniekošanu. Lai gan no pirmā acu uzmetiena tas šķiet iespējams risinājums, patiesībā tā sekas var būt patiesi postošas.
Sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka valsts pārņem savā īpašumā termināli un tajā glabātās kravas. Tas radīs bīstamu precedentu citām Latvijas ostām, kurās ir iesaldētas Krievijas kravas. Krievijas aktīvu nacionalizācija pilnīgi noteikti izraisīs Krievijas atbildes sankcijas. Kādas tieši tās būs, vēl nav zināms, taču tās var būt postošas ekonomikai, kas jau tā ir smagi cietusi no sankcijām. Piemēram, Krievija var slēgt sauszemes tranzītu, t.i., bloķēt dzelzceļa satiksmi ar Latviju.
Bet “Latvijas dzelzceļš” transportē no Krievijas ievērojamu daudzumu ne tikai Krievijas naftas, gāzes, metālu, amonjaka un minerālmēslu, bet arī Āzijas valstu kravas desmitiem miljonu tonnu un desmitiem miljonu eiro apmērā.
Katrs no šiem kravu veidiem ir kritiski svarīgs Latvijas ekonomikai ne tikai kā ienākumu avots no tranzīta, bet arī attiecībā uz iekšzemes patēriņu. Piemēram, Krievijas minerālmēslu eksporta pārtraukšana nodarīs kaitējumu lauksaimniecības nozarei līdz tādai pakāpei, ka daļa lauksaimniecības produktu ražotāju vienkārši bankrotēs. T.i., mēslojuma deficīts un dramatiskais cenu pieaugums ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo līdz ar to būtiski sadārdzināsies pārtikas produkti, kuru cenas jau tā ir pieaugušas par 50–90%, un atsevišķiem produktiem – vēl vairāk.
Tikmēr ASV vairāk nekā pirms mēneša, 24. martā atcēla vairākas pret Krieviju noteiktās sankcijas. Pirmās nepieciešamības preču sarakstā tika iekļautas daudzas iepriekš aizliegtās Krievijas preces, tostarp lauksaimniecības produkti, organiskais mēslojums un minerālmēslojums u.c.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
