Valsts kancelejas direktora konkursa „īsajā” sarakstā četri pretendenti
B. Rulle21.11.2010.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Konkursa uz augsto Valsts kancelejas direktora amatu tā sauktajā „īsajā” sarakstā iekļauti četri pretendenti, un favorītei - līdzšinējai direktores vietniecei Elitai Dreimanei viennozīmīga atbalsta nav. Konkursa rezultāti jāpaziņo līdz 30.novembrim.
No astoņiem pretendentiem, kas bija pietiekušies konkursā uz valstī augstākā ierēdņa - Valsts kancelejas (VK) direktora amatu, tā sauktajā „īsajā” sarakstā iekļauti četri kandidāti. Konkursa komisija ar VK direktora kandidātiem plāno sākt tikties šonedēļ. Ja konkurss netiks atcelts vai pagarināts, par tā uzvarētāju, kā Pietiek jau rakstīja, visticamākais, kļūs pašreizējā VK direktores vietniece Elita Dreimane.
Pietiek zināms, ka bez Dreimanes uz VK direktora amatu konkursā pretendē arī bijusī Izglītības ministrijas valsts sekretāre Kristīne Jarinovska un bijušais Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss. Ceturtā kandidāte, kas iekļauta konkursa īsajā sarakstā, savu atbildi, ar kuru apstiprina dalību konkursa turpinājumā, neesot devusi.
Valdības gaiteņos izskan, ka Dreimane pārējo pretendentu lokā esot labākā kandidāte. Tiesa, ņemot vērā, ka konkurence uz augsto VK direktora amatu ir salīdzinoši tik neliela, netiek izslēgts, ka konkursu varētu pagarināt vai beigt bez rezultāta un pēc tam izsludināt jaunu.
Pietiek rakstīja, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju VK direktores amatam tiek bīdīta Dreimane, kurai ir labas attiecības ar apvienībā Vienotība ietilpstošo premjera Valda Dombrovska partiju Jaunais laiks.
Konkursa nolikums nosaka, ka pretendentu atbilstību vērtēs trīs kārtās. Jauno VK direktoru paredzēts nosaukt līdz novembra beigām. Pretendentu, kurš būs saņēmis vislabāko novērtējumu, konkursa komisija ieteiks premjeram, jo atbilstoši likumam Par Valsts civildienesta amatā apstiprina VK direktoru.
Jauno kandidātu vērtēšanai premjers izveidojis komisiju, kuru vada Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska. Komisijā apstiprināti arī Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas pārstāvji, kā arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
