Valsts kontrolierei būtu jāatceras, kādā valstī (vismaz pagaidām) viņa ieņem savu amatu

Iesaki rakstu:

Atbildīgajā amatā esošā kundze, mēģinot notikušo skaidrot ar savām rūpēm par visiem valsts iedzīvotājiem un viņu informētību, aizrunājās pat tiktāl, ka, ja reiz kādam esot iebildumi pret šādu rīcību, tad tak esot jāslēdz arī visas krieviskās mājas lapas, radiostacijas un tamlīdzīgi.

Kaut kas jau kundzei, protams, bija jāsaka - kāds tur brīnums, ka viņa aizrunājās tiktāl. Un nekāds pārsteigums nebija arī tas, cik cītīgi Latvijas "sabiedriskais" radio, ziņojot par šo notikumu un ļaujot Krūmiņas kundzei uz nebēdu izrunāties, darīja visu, kas tā spēkos, lai iespējami bieži pieminētu netīkamo un nesaprotamo "ažiotāžu", ko dažādi nesaprātīgi indivīdi esot sacēluši par šo notikumu.

Izbrīnu man radīja kas cits - tas, ka šajā, manuprāt, vienkārši kliedzošajā gadījumā ne Latvijas politiķu, ne valstsvīru, ne visādu citādu uz publisku uzsaukumu utml. sacerēšanu tradicionāli kāru Māru Zālīšu vidū neatradās neviens pats Ingmārs Līdaka, kas skaidri un gaiši pateiktu - aizveriet muti un novāciet savus nagus no neaizskaramām lietām!

Protams, pastāv iespēja, ka es pašlaik nevajadzīgi dramatizēju, taču, manuprāt, šī Valsts kontroles rīcība nav nosaucama citādi kā pret Latvijas valsti un tās pamatiem vērstu. Jo, manuprāt, ir lietas, kuras aiztikt un pret kurām atvēzēties nedrīkst neviens - vismazāk jau augsta valsts amatpersona.

Es, piemēram, pilnā nopietnībā uzskatu, ka būtu ļoti pedagoģiski katram diegabiksim, zaļbiksim vai citādbiksim, kurš savu neaizsniedzamo erotisko ideālu tēlus ķēpā uz Latvijas valsts karoga attēla, dažus šādus tēlus jau materializētā veidā saspraudīt dažādās ķermeņa atverēs - lai otrreiz vairs kas tāds neienāk prātā.

Un tieši tāpat es uzskatu, ka arī ikvienai un visām Latvijas valsts Elitām Krūmiņām vajadzētu likt aiz auss - ir lietas, ko aiztikt nedrīkst, ja ir vēlēšanās palikt savos amatos un turpināt baroties uz Latvijas valsts nodokļu maksātāju rēķina

Latvijas valstī ir tikai viena valsts valoda, to nosaka likums, un tas, ka Latvijas valstī ir pietiekami daudz cilvēku, kas šo valodu nav vēlējušies un nevēlas iemācīties un lietot (tieši nevēlas - es, piemēram, savos 46 gados dažu gadu laikā esmu iemācījies runāt un saprast spāniski, un tas nemaz nebija tik neiespējami), nav nekāds pietiekams iemesls vienai ierēdnei, kurā acīmredzot sāk mosties sudrabiska mesiānisma gars, pret to pacelt roku.

Protams, privātpersonas brīvajā un demokrātiskajā, mazākumtautību tiesības cienošajā Latvijas valstī ir tiesīgas runāt, rakstīt, lasīt, raidīt, pārraidīt, klausīties tādā valodā, kas tām katrai ir tuvāka.

Un, protams, arī ikviena privātpersona Elita Krūmiņa rūpēs par iedzīvotāju informētību par savu personisko naudu un no valsts darba brīvajā laikā var darīt, ko vien vēlas, kaut vai sākt savas vadītās institūcijas lēmumus tulkot arābiski, farsi un kādās nu vēl valodās, - jo, kā šķiet, tuvākajos gados Latvijā tās būs pietiekami aktuālas.

Bet, ja runa ir par Latvijas valsti, tad šeit nekāda lienoša divvalodības vai nezcikvalodības ieviešana, aizbildinoties ar nepieciešamību kādā saprotamākā valodā pārtulkot šo "normāliem cilvēkiem" nejēdzīgi grūto un nesaprotamo latviešu valodu, nav pieļaujama. Nav pieļaujama nekādos sīkumos, nekādu cēlu mērķu vārdā, lai kā to visādām krūmiņām kārotos savas nākamās politiskās vai nezin kādas karjeras vārdā. Ja, protams, ir vēlme šo Latvijas valsti saglabāt.

Seko mums