Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, situācija nav spīdoša un reāls atbalsts ražotājiem netiek sniegts.

Daudzi cilvēki joprojām domā, ka ražotājam nav nozīmes un vienīgais, kas ir svarīgs ir produkta cena, lielveikali un cilvēki ir nostiprinājušies patēriņa paradumos uz importa preču rēķina. Tomēr, ja aizdomājas, pērkot importa produktus, iztērētā nauda nonāk pie to ārzemju ražotājiem. Protams, bez importa precēm, kā, piemēram, banāni, kafija, rīsi, kas mūsu klimatā vienkārši nav efektīvi audzējami, preču piedāvājums būtu nepietiekams un neapmierinātu iedzīvotāju prasības, tomēr mūsu valstī esam nonākuši līdz situācijai, ka ārzemju ražotāji importē Latvijā pilnīgi visu, aizņemot vairākas nišas un traucējot vietējiem ražotājiem attīstīties. Situācija sāk kļūt bīstama, jo šādas konkurences apstākļos mūsu ražotājiem draud nopietnas briesmas.

Iedzīvotāji atzīst, ka bieži izvēlas importētus pārtikas produktus, jo tie ir lētāki nekā Latvijā ražotie. Tomēr, kaut iztērējam mazāk naudas, tā nonāk pie ārvalstu ražotājiem, nevis palīdz uzlabot ekonomisko situāciju šeit. Tā kā pēc vietējā ražojuma produktiem pieprasījums ir mazāks, arī to cena ir augstāka, un iedzīvotāju pašu rīcība un izvēle spētu to nopietni ietekmēt. Skatoties uz šo problēmu globālā mērogā, redzam, ka daudzās pasaules valstīs patērētāju rīcība un iniciatīva pirkt savā valstī ražotus produktus ir bijis tas faktors, kas mainījis pārtikas ražošanas sistēmu un tirgu. Tāpēc sabiedrībā ir jāveicina Latvijā ražotu produktu pirkšana, lai cilvēki savus iepirkumu groziņus pildītu ar Latvijas augļiem un dārzeņiem nevis importētiem produktiem.

Vietējo ražotāju atbalstīšana pēdējā laikā kļuvusi arī par patriotisma izpausmi, cilvēki sākuši saskatīt sociālo un kultūras saistību ar ražotājiem. Nereti produkcija tiek ražota un arī pārdota pēc īpašām, tradicionālām metodēm, kas nav plaši izplatītas pasaulē un liek cilvēkiem just saikni starp kultūru un produktu, tā unikalitāti, just, ka tas ir audzis zemē, kurā paši dzīvojam. Iegādājoties vietējos produktus, cilvēki palīdz uzturēt arī tradīcijas un ēšanas paradumus un nacionālo identitāti, jo īstenībā jau liela daļa no importētajiem produktiem nemaz nav mūsu autentiskajās ēdienkartēs. Svarīgs ir arī veids, kā produkts tiek pārdots, tirgus, kas ir viena no senākajām tirdzniecības struktūrām, ir svarīga saikne starp patērētāju un ražotāju.

Lai arī valsts cenšas atbalstīt vietējos ražotājus un ir izdoti noteikumi un ieteikumi, ka iepirkumu konkursos primāri ir jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, tomēr reālajā dzīvē nereti tas nenotiek. Atbilde ir tā pati, kas iepriekš – cena. Gan zemā pieprasījuma, gan ražošanas izmaksu dēļ vietējā produkcija ir dārgāka, tomēr tām ir zemākas transporta izmaksas, kas ir ekoloģiski pozitīvs faktors, jo tiek samazināts gaisa piesārņojums, un nereti augstāka kvalitāte, jo importēti produkti nereti cieš transportēšanas laikā. Bieži vien vietējie ražotāji nodrošina arī ekoloģiski tīrus produktus un pati ražošana ir videi draudzīga, produkcija ir veselīgāka kā plantācijās ražotie un ar pesticīdiem apstrādātie importa produkti.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem un pauž viedokli, ka Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgas ir visas produkcijas noieta iespējas, tādēļ nepieciešams palielināt tieši vietējo ražotāju tirgus daļu iepirkumos. Lai veicinātu Latvijas produktu īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, ministrija izstrādājusi noteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kur, galvenokārt, atzīmēts, ka pašvaldībām ir jāatbalsta vietējie ražotāji, kā sekmīgi izvēlēties un nodalīt eksotiskos produktus no vietējiem produktiem. Uzmanība pievērsta arī transporta izmaksām un piegādi videi draudzīgā veidā. Pēdējo gadu laikā tikušas organizētas vairākas pilotprogrammas vietējo ražotāju produkcijas popularizēšanai, liekot skolām, bērnudārziem un dažādām ēdināšanas iestādēm veikt iepirkumus no vietējiem ražotājiem, kas daudzos gadījumos novedis pie sekmīgas sadarbības. Tomēr nereti skolas un dažādas pašvaldības ēdināšanas iestādes joprojām izvēlas lētāko importa produkciju.

Situācija Latvijā sāk uzlaboties, tomēr es vēlos visas pašvaldības aicināt izvērtēt, vai labāk savus līdzekļus maksājam vietējiem ražotājiem vai tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Mūsu kooperatīvs pašlaik piegādā augļus un dārzeņus daudzām Latvijas skolām un piegādātie apjomi turpina augt. Mums ir jādomā par savējiem, jāatbalsta vietējie ražotāji un jāļauj tiem nodrošināt mūsu pašu vajadzības. Ja turpināsim tērēt naudu importa precēs, nauda turpinās plūst prom no Latvijas. Ja mēs vēlamies kļūt bagātāki, mums ir jākļūst neatkarīgākiem no pasaules un jāizmanto tas, ko paši ražojam, jāļauj cilvēkiem strādāt. Konkurence starp ražotājiem ir ļoti sīva, ir iespējas ražot un strādāt, tomēr cenas ir nopietna problēma, īpaši mazajiem ražotājiem. Ja cenas tiks celtas, tad ražotāji tiks izstumti no tirgus. Nereti mazie ražotāji nav spējīgi nodrošināt pieprasīto produktu apjomu un sortimentu, regulāras piegādes un tiem ir grūti konkurēt. Zemkopības ministrijas plāns šādos gadījumos iesaka mazajiem ražotājiem apvienoties, tā palielinot sortimentu, ražošanas apjomu un spēju konkurēt. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda, ka saimniekiem daudz vienkāršāk savu produkciju būtu iespējams piedāvāt ar kooperatīvu palīdzību. Taču nelielo saimniecību īpašniekiem ir sarežģīti atrast līderus, kuri varētu uzņemties vadību, turklāt jārēķinās arī ar salīdzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, komplektējot produkcijas piegādes.

Lai arī problēma ir valsts mēroga un pašvaldībām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, problēmas sakne ir tajā, ka cilvēki nesaprot, ka pērkot importa produktus būtībā veicina Latvijas atkarību no citu valstu importētajām precēm, jo pašmāju ražotāji, pieprasījuma trūkuma dēļ, samazina ražošanas apjomus. Latvijas uzņēmumi ir sīksti un stipri, tomēr arī to cīņā pret lielajiem importētājiem var pienākt brīdis, kad tie vienkārši vairs nespēs izdzīvot noteiktos apstākļos. Tāpēc sāksim katrs pats ar sevi un domāsim, ko liekam savos iepirkumu groziņos.

Tomēr pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Pašvaldību iepirkumu konkursiem ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība, lai tos stimulētu izvēlēties pašmāju produktus, nevis lētāko opciju. Vietējie ražotāji nodrošina darbavietas mūsu valsts iedzīvotājiem un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar svaigu un garšīgu produkciju. Palīdzēsim savai valstij attīstīties un domāsim par to, ko ikdienā paši varam darīt, lai atbalstītu Latvijas vietējos ražotājus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

6

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

FotoPēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Lasīt visu...

20

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

FotoTurpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Lasīt visu...

20

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

FotoGadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu,...

Foto

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo...

Foto

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem....

Foto

Nepamatots optimisms

Delfi: "Turklāt ir zināms, ka infrastruktūras uzturēšanai, līdz to sāks ekspluatēt jeb ar to varētu sākt pelnīt, būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta."...

Foto

Kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs? Racionāla pamatojuma tam vienkārši nav

Komentārs žurnālista Bena Latkovska rakstam "Vispirms skaidri jāpasaka: kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs?". Jautājums...

Foto

Skolotāj, kur tu mājo?

Redzot Jēzu staigājam, Jānis Kristītājs sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!” Abi Jāņa mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, redzot...

Foto

Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši

18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18.novembri. Nē, mums...

Foto

Nodoms un tā izcīnīšana

Kādas ir jūsu sajūtas 18. novembrī? Šķiet, ka tumšās novembra dienas tā vien aicina uz iegremdēšanos pārdomās un saiknes veidošanu ar lielākām...

Foto

Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā

Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi...