Iesaki rakstu: 
Piektdien vakarā Valsts kase publicēja kārtējo valsts parāda vadības informatīvo biļetenu. Tas pārskatāmā un ļoti koncentrētā veidā atspoguļo valsts konsolidētā budžeta (neiekļaujot pašvaldības un dažas citas specifiskas institūcijas) finanšu stāvokli. Šajā ierakstā vēl īsāks un koncentrētāks pārskats.
Valsts konsolidētā budžeta deficīts pirmajos sešos mēnešos ir EUR 1 miljards. Tas ir gandrīz 90% no plānotā budžeta deficīta visā 2021. gadā.
Jūnijā Finanšu ministrija aktualizēja iekšzemes kopprodukta prognozi – tā apjoms paredzēts EUR 31.36 miljardi.
Valsts parāds 30.06.2021 - EUR 13.1 miljards, no kā EUR 10.4 miljardus esam parādā ārvalstu kreditoriem un EUR 2.7 miljardus kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām).
Latvijā ir aptuveni 850 000 nodarbināto cilvēku, kas nozīmē EUR 15 500 valsts parāda uz katru strādājošo.
2021. gada sešos mēnešos, esam aizņēmušies EUR 1.9 miljardus un atmaksājuši EUR 1.4 miljardus aizdevumu, kuriem pienācis atmaksas termiņš. Mūsu parāda summa tādējādi ir pieaugusi par EUR 0.5 miljardiem.
No pagājušā gada sākuma savukārt valsts parāds pieaudzis par aptuveni EUR 1.8 miljardiem.
70% procenti valsts parāda ir vērtspapīru - obligāciju formā, kas nozīmē, ka tie atrodas brīvā tirdzniecībā biržā. Lielākās parādu summas jāatmaksā no 2023. līdz 2026. gadam (aptuveni EUR 1.5 miljardi katru gadu), tad 2031., 2036. un 2047. gadā. Parasti gan šādas summas neatmaksā tāpat vienkārši, bet gan, aizņemoties vēlreiz.
Šobrīd Latvijas valstij aizdot grib vairāk, nekā mēs vēlamies aizņemties. Procentu likmes jaunākajiem aizņēmumiem ir tuvu nullei. Īstermiņa aizņēmumiem pat negatīvas, kas nozīmē, ka aizdevēji ir gatavi nedaudz piemaksāt, lai viņu nauda atrodas drošībā pie Latvijas nodokļu maksātājiem.
Daudz būtiskāks jautājums ir - kas notiks un kam jānotiek ar valsts parādu nākotnē. Man pašam liekas, ka mums tuvākajos trīs līdz piecos gados būtu jāpiekopj agresīvāka fiskālā politika, tas ir jāpalielina budžeta izdevumi, primāri izglītības sfērā, un jāsamazina algas nodokļi mazāko ienākumu saņēmējiem. Tas nozīmētu lielāku budžeta deficītu un, izmantojot labvēlīgo situāciju kapitāla tirgū, arī lielāku valsts parādu. Šī diskusija gan ir tēma citiem ierakstiem. Pie tiem piestrādāšu vēlāk.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
