Valsts policijas galvenā inspektora auto aizbēg no ceļu satiksmes negadījuma vietas
Pietiek lasītājs02.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceļu satiksmes negadījums nav neparasta lieta, arī gadījumi, kad no notikuma vietas vainīgais aizbēg - nav nekas jauns, tomēr, kad no notikuma vietas aizbēg Valsts policijas (VP) galvenajam inspektoram piederošs auto, rodas jautājums, vai tā īsti ir normāla parādība?
Situācija, par kuru ir runa, datējama ar 30.03.2019 ap plkst. 12:00, kad VP galvenā inspektora Inta Cīruļa automašīna Volvo S60 ar valsts reģistrācijas numuru KO-74 Bruknas ielā, dzīvojamajā zonā, stāvēšanai atļautā vietā ietriecās tur novietotajā automašīnā Toyota Avensis, nodarot tai būtiskus vizuālus un tehniskus bojājumus (ar to nevar pārvietoties) un aizbēga no notikuma vietas (nav izslēgts, ka auto vadītājs atradās apreibinošu vielu iespaidā), gandrīz notriecot blakus pārvietojušos sievieti.
Paldies atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri redzēja šo notikumu un piefiksēja, kā arī izsauca Ceļu policiju, kura operatīvi ierodoties fiksēja šo ceļu satiksmes negadījumu. Pats Ints Cīrulis ieradās policijā ar jau saremontētu transportlīdzekli (slēpa pēdas) un sniedza paskaidrojumu, ka nav vadījis šo transportlīdzekli, jo iedevis to kādai citai personai, kuras datus atsakās dot (slēpj noziedznieku).
It kā nekas ārpus kārtas, un scenārijs ir skaidrs, tomēr rodas vairāki jautājumi:
1) Ja kādu iemeslu dēļ bija tik steidzīgi jābēg no notikuma vietas (piemēram, kādas veselības problēmas sev vai tuviniekiem), tad varēja taču atgriezties un atstāt zīmīti vai kā sakontaktēt ar cietušo, vai tomēr tas būtu pārāk daudz prasīts?
2) Gribētos gan dzirdēt VP oficiālo viedokli par to, vai šāda VP galvenā inspektora Inta Cīruļa rīcība ir atbilstoša?
3) Vai šāda augsta ranga amatpersona, kurai, iespējams, ir pat padotie, nerada sliktu iespaidu par VP un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem kopumā?
4) Un galvenais, pat ja tiešām šo transportlīdzekli nav vadījis Ints Cīrulis, bet ir iedevis to "anonīmai" personai, tad kāpēc VP Galvenais inspektors nesniedz šos datus policijai nozieguma atklāšanai? Vai noziedznieka slēpšana ir policijas darbiniekam atbilstoša?
Vai notiks kāda izmeklēšana šajā sakarā vai arī tā ir "paraugrīcība" kā rīkoties pārējiem iedzīvotājiem?
Valsts policijas skaidrojums:
Par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 30.03.19 ap pulksten 12.00 Brunkas ielā, Rīgas reģiona Kārtības policijas Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļā ir uzsākta administratīvā lietvedība un notiek izmeklēšana.
Vienlaikus informēju, ka vakar Valsts policija ir saņēmusi informāciju, kas saturiski līdzīga šai, un VP priekšnieks Ints Ķuzis vakar nozīmējis dienesta pārbaudi, ko uzsācis VP Iekšējās kontroles birojs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
