Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Imants Liepiņš05.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) sniegusi atbildes uz jautājumiem par pēkšņo sāls iepirkumu 23 tūkstošu tonnu apjomā, kas tika izsludināts ceturtdien, dažas stundas pirms valsts svētku sākuma, - saskaņā ar uzņēmuma apgalvojumu tam noliktavās esot 30 tūkstoši tonnu sāls, taču vajagot vēl.
Pietiek jau rakstīja, ka uzaicinājums pieteikties uz sāls piegādāšanu, kāds katru gadu tiek izsūtīts augustā vai septembrī, šoreiz pēkšņi ticis nosūtīts atsevišķiem iepriekš atlasītiem komersantiem 30. aprīlī pēc 14:00. Plānotais apjoms — 23 tūkstoši tonnu. Iepriekšējos gados līdzīgi t.s. “vasaras” iepirkumi datēti ar 2018. gada 23. augustu un 2019. gada septembri.
Uz nosūtītajiem jautājumiem Latvijas Autoceļu uzturētājs sniedza šādas rakstiskas atbildes: “Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu ir aprēķināts, lai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavas tiktu pilnībā piepildītas. Tehniskās sāls pasūtīšana līdzīgos apjomos ir veikta arī iepriekšējos gados.
Sāls iegāde vasaras sezonā tiek veikta, jo pieprasījums pēc tās ir zemāks, līdz ar to arī cena ir saimnieciski izdevīgāka. Iepriekšējos gados vasaras sezonā veiktie pasūtījumi: 2016. gadā — 27,7 tūkstoši tonnu, 2017. gadā — 32,9 tūkstoši tonnu, 2018. gadā — 34 tūkstoši tonnu.
Tehniskās sāls atlikums VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs noliktavās šobrīd ir 29,6 tūkstoši tonnu. LAU savlaicīgi plāno visas iepirkumu procedūras, piemēram, atsevišķos ziemas mēnešos LAU tehniskās sāls patēriņš valsts autoceļu apstrādei pārsniedz 20 tūkstošus tonnu. Konkrētā pasūtījuma apjoms — 23 tūkstoši tonnu — ir aprēķināts, lai LAU noliktavas tiktu pilnībā piepildītas.”
Tālāk valsts uzņēmums savās atbildēs apraksta, kādā veidā vispirms konkursā atlasītas firmas, kas spēj un var veikt kaisāmās sāls piegādes, bet pēc tam ar tām liek konkurēt savā starpā katrā atsevišķā iepirkumā: “Vispārīgā vienošanās paredz, ka LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu. Vispārīgā vienošanās paredz visu piegādātāju savstarpēju konkurenci, tādējādi nodrošinot zemāko tehniskās sāls iegādes cenu katrai piegādes adresei. [...]
Ņemot vērā pasūtījuma apjomu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš šoreiz tika noteikts no 30. aprīļa līdz 8. maijam. Pēc piedāvājumu saņemšanas LAU izvērtēs iesniegtos piedāvājumus, un tehniskās sāls piegādi veiks piegādātāji ar zemāko piedāvāto cenu katrā piegādes adresē. Piegādes būs jāveic ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sāls kvalitātes pārbaudes.”
Attiecībā uz vispārējo vienošanos LAU ziņo, ka “iepirkuma procedūras Nr. VAS LAU 2019/6_AK rezultātā 2019. gada 16. septembrī par tehniskās sāls piegādi tika noslēgta vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-127 [...] ar septiņiem iepirkuma procedūras dalībniekiem — SIA Nilex Trading, SIA AKTIVATORS, SIA VIATEK 1, SIA CEĻI UN TILTI, SIA Ražošanas komercfirma “M2” un SIA BTS. Vispārīgā vienošanās paredz tehniskās sāls iegādi gan ziemas, gan vasaras sezonā, katrai no sezonām definējot maksimālās piegādes cenas”.
Tieši šajā LAU sniegto atbilžu daļā interesantākais ir nevis tas, kas uzrakstīts, bet gan tas, kas nav uzrakstīts: uzmanīgs lasītājs ievēros, ka no septiņiem iepirkuma procedūrā uzvarējušajiem komersantiem nosaukti seši, bet ne septītais.
Savukārt šis vārdā neminētais septītais uzņēmums ir SIA Lat Salt Trade, par kuru Pietiek jau rakstīja — valsts institūcijām nodoti iesniegumi, kuros paustas aizdomas: izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem var rasties negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita galu galā netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Tāpat arī ziņots par aptuveni 15 000 tonnām sāls, kas jau mēnešiem ilgi pusapsegtas stāv Rīgas ostā nepiemērotā vietā — uz piestātnes: sakarā ar rekordsilto ziemu un ledus trūkumu uz autoceļiem kādam nav izdevies pārdot visus iepriekš uzpirktos sāls krājumus, par kuru glabāšanu tagad jāmaksā, taču šāds negaidīts LAU iepirkums nāk tieši īstajā brīdī.
Par to, ka arī Lat Salt Trade ir nosūtīts uzaicinājums piedalīties šajā pēkšņajā iepirkumā, nepastāv nekādas šaubas: kā jau citēts augstāk, “LAU, pasūtot konkrētu tehniskās sāls apjomu, pilnīgi visiem vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosūta uzaicinājumu iesniegt cenu piedāvājumu.”
Iepriekš par šo tēmu:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
