Iesaki rakstu: 
Saeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par to! Grūti saprast, kur valdošais olimps saskata līdzsvaru starp ieplānoto 40% algu pielikumu pašiem sev un ienākumu palielinājumu mediķiem 4 - 5% robežās Manuprāt, šobrīd pat piedāvāt apspriest budžetu, kas veselības aprūpei paredz mazāk nekā pusi no absolūti nepieciešamā, ir amorāli.
Valdība mediķus ir pametusi zem covidtanka un ar šo budžetu vēl pasaka – tā būs arī turpmāk. Domās esam ar jums, bet nauda mums pašiem noderēs!
Jauno ārstu asociācijas biedriem, daudzi no kuriem tagad ir vissmagākajos slimnīcu sektoros, vēl jāatrod laiks un spēks, lai rakstītu Saeimai vēstules – nu, lūdzu, nepazemojiet mūs tik ļoti! Vismaz 10% algu pieaugumu, kā solīts, nodrošiniet. Citādi Latvijas veselības aprūpe noasiņos pavisam.
No Latvijas ik gadus aizbrauc 200 ārstu. Mums šobrīd trūkst 3500 medicīnas māsu. Kas būs pēc kovida un pēc kārtējās “uzmešanas”, ko paredz valdošās koalīcijas sagatavotais 2022.gada budžets?
“Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt,” pie varas sirdsapziņas mēģina klauvēt mediķi.
Man ir lielas bažas, ka tas var izrādīties veltīgi. Valdošajiem tagad ir citas rūpes. Jāglābj pašiem sevi, savs 30 gadus izlolotais varas kartelis. Bagātīgi jāapdāvina savs galvenais balsts – visu līmeņu ierēdniecība. Ierēdniecība mūsu valstī nav profesionāla, bet politiska, tur gadu gadiem “nosēdušies” partiju ielikteņi un draugu draugi. Tāpēc arī tā ir tik nespējīga pieņemt savlaicīgus un grūtus lēmumus, jo vispirms jāskatās maizestēviem mutē.
Šī gadiem selekcionētā kasta valdošajiem ir nepieciešamāka par mediķiem. Apstākļos, kad cilvēki ir tik vīlušies un atsvešinājušies, ka neiet uz vēlēšanām, ierēdņi disciplinēti ies un balsos par savējiem, par varas partijām, jo ir “kauls no viņu kaula”. Zemas aktivitātes apstākļos tas būs izšķiroši, lai varas kartelis saglabātu savu varu. Savukārt mediķi pēc visa, kas ar viņiem izdarīts, ticamāk, vairs nebūs valdošo elektorāts…
Var man oponēt, ka visi algu palielinājumi, sākot no prezidenta un beidzot ar ministriju un pašvaldību ierēdņiem, attiecas uz 2023.gada budžetu, nākamo gadu tas neskar. Tur jau tā būtība: jau tagad jādod skaidrs “mesidžs” savējiem – ar jums viss būs kārtībā, lai kas notiek valstī. Uz jums nepieciešamība solidarizēties neattiecas, savu dabūsiet, kaut arī tā būs aizņemta nauda… Tikai nākamgad oktobrī atcerieties par mums, labajiem.
Vai to patiesība nesauc par valsts varas nozagšanu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
