Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.06.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.

Tāpēc man – un, cerams, ne man vienam – ļoti gribētos cerēt, ka nekādas pilsoniskas jukas un «ticību kari» nav vajadzīgi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu vairumam. Šorīt 9:00 ir paredzēta komisijas sēde, kurā tiks apspriests likumprojekts "Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā" pirms tā pirmā lasījuma Saeimas sēdē. Gribas cerēt, ka racionāli domājošie tautas kalpu radītu vajadzīgo pamatu šī dokumenta un tajā ieaustās idejas – izsniegt Jāņa Vanaga virsvadītajiem luterāņiem valsts galvenās konfesijas statusu – rāmai un gaumīgai "noairēšanai".

Kā jūs domājat: vai katoļu baznīca un (autonomā) Latvijas pareizticīgā baznīca, abu to baznīcēnu simttūkstoši būtu mierā ar to, ka ir demonstratīvi pasludināti par «otrās šķiras konfesijām»? Un kā šis ne-/miers ietekmētu Saeimas vēlēšanas un sabiedrisko stabilitāti vispār?

Gan jau pēc kāda laika arī tie politiķi, kuri nesen tik traki iedegās par "konservatīvās vērtībās dziļi sakņotu, globālistus un pidarus apkarojošu latviski nacionālu valstsbaznīcu", būtu sirds dziļumos pateicīgi latvju D#viņam un Laimesmātei, ka ar varu paglābti no iekulšanās dižķezā. Kaut, protams, skaļi viņi to nemūžam neatzītu.

Diemžēl vienlaikus daži Nacionālās apvienības (esošie un topošie) ideologi tādējādi negūtu vērtīgu pedagoģisko mācību – netiktu sagrautas šo cilvēku ilūzijas par to, ko «viņu» arhibīskaps īsti var un ko vēlas darīt ekspektāciju gandarīšanai. Maz ko var, vēl mazāk viņš grib. Diez vai Jānis Vanags vēlas radīt no savas baznīcas valstiskotu struktūru – līdzīgu cara laiku «pravoslavije» ar valsts nozīmētu ierēdni patriarha vietā...

Visu cieņu luterāņu virsganam, viņa sekotājiem un – izsakoties kristīgā poētikā bez jebkādas ņirgas – visam Vanaga garīgajam ganāmpulkam. Tomēr man ir dīvaini noskatīties, kā tik spožs intelektuālis apzināti tin ap pirkstu sirdsšķīstos Jēkabielas lāpnešus – gluži kā rūdīts pokera blefotājs.

Arhibīskapa un LEBL menedžmenta galvenā laicīgā rūpe patlaban ir pārvaldītās mantas – no tās daudz kas pieder TIEŠI draudzēm, ne konfesijai – sargāšana. Pats Vanags savu pozīciju tieši, nopietni un dusmīgi argumentē, piemēram, intervijā Rīgas Apriņķa Avīzei – 25.05. Ir bažas, ka «konkurējošā» latviešu baznīca LELBĀL pārvilinās pie sevis liberālāk noskaņotās draudzes, un līdz ar tām aizies arī dievnami, īpašumi, zemes. Tas gan netiek piesaukts, bet droši vien ir arī risks, ka karojoši luterāņu vai citas ievirzes fundamentālisti var atraut arī savu tiesu no LEBL baznīcēniem – jo droši vien ir arī tādi, kam Vanags šķiet par "mīkstu" vai "katolisku".

Kā jau ir daudzkārt norādīts, LELBĀL darbojas pēc 1928. gada Satversmes, kas paredz sinodālu jeb decentralizētu baznīcas pārvaldes modeli ar izteiktu draudžu autonomiju. Savukārt luterāņu baznīcas Latvijā 2007.gada Satversme paredz vairāk episkopālu jeb hierarhiski centralizētu baznīcas pārvaldi. Domāju, ka tas nav tikai mans vērtējums: Vanaga komandai šāds kategorisks likums ir steidzami vajadzīgs, lai varētu jau ar tiesisku pamatu turpināt veidot savu «varas vertikāli» ne tikai ticības dogmātos un organizācijā, bet arī īpašumtiesībās. (Ziniet, es tiešām pilnīgi saprotu šo LEBL merkantilo vajadzību – kam ir manta, tikai ar to Latvijas politikā un iestādēs rēķinās! Ja nav šī autoritātes pamata, jebkādi dievvārdi ies gar ausīm…)

Esmu runājis ar cilvēkiem, kurus pārsteidza nacionālo politiķu «teokrātiskais» eksperiments likumdošanā: vēršoties pret LELBĀL tie nokaitina savus agrāk dedzīgos un joprojām svarīgos atbalstītājus – ārzemju latviešus; turklāt mums nacionālisma idejiskais pamats vienmēr bija drīzāk pagānisks un pat dozēti pretkristīgs, «krustnešu uzspiestai ticībai» patriotiskajā leksikā tranformējoties «mācītājmuižu ticībā» utt. Taču sen runa nav vairs ne par LNNK, ne par TB. Šodienas nacionālfundmentālistiem kristīgais konservatīvisms iet rokrokā ar autoritārisma godāšanu. Arhibīskaps pārāk labi zināja tās stīgas, kuras viņam bija jāaizskar naivo lāpnešu dvēselēs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...