Vara kā līdzeklis bezatbildības un nesodāmības nodrošināšanai
Pietiek lasītājs15.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesiskuma ilūziju mūsu valstī pirms kāda laika pamatīgi sašūpoja nu jau bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāja Inita Lūre, kura publiski atzinusi, ka VID vadība izpilda politiskos pasūtījumus, lai mērķtiecīgi uzsāktu fiktīvus administratīvos procesus un / vai kriminālprocesus pret dažādā veidā politiskai elitei neērtiem uzņēmējiem vai konkurentiem. Galvenais rakt – gan jau kaut ko atradīs.
Viens no spilgtākajiem šādiem “pasūtītājiem” savulaik bija nu jau politiskā mēslainē aizslaucītā Solvita Āboltiņa, kuras izvērsto “pasūtījumu” sekas kā slikta smaka šaurā telpā joprojām smacē tiesisko sistēmu. Tradicionāli par mata tiesu Saeimā iekļuvušajai (ne godīgi ievēlētai) S. Āboltiņai politiskie konkurenti vienmēr traucējuši kā dadzis acī.
Par upuri viņas intrigām un politiskajam pasūtījumam krita Inguna Sudraba, kura tik padarīta par spiedzi Krievijas labā pēc tam, kad viņas labs paziņa – uzņēmējs Ivars Strautiņš pēc “Rīgas piensaimnieka” pārdošanas organizēja I. Sudrabai un viņas brāļa bērniem vizīti uz Sanktpēterburgu ar privāto lidmašīnu, kas pastarpināti piederēja uzņēmuma ieguvējam – Krievijas uzņēmējam.
S. Āboltiņa, kura tobrīd vadīja Saeimas Nacionālās drošības komisiju, Jāņa Dombura vadītajā raidījumā demonstratīvi paziņoja, ka ar I. Sudrabas dibināto partiju koalīciju neveidos, jo viņa ar privātu lidmašīnu dodas uz Krieviju ziņot. Vēlāk masu medijem tika nopludināts lidostā drošībnieku veiktais video ieraksts, kur I. Sudraba bija redzama iekāpjam privātajā lidmašīnā. Ar to “No sirds Latvijai” politiskais liktenis bija izlemts. Un vēlāk nevienu neinteresēja apstākļi, kādos I. Sudraba nonāca tajā lidmašīnā.
Tomēr visasāk konkurenci S. Āboltiņa izjuta ar Zaļo un zemnieku savienību. Attiecīgas Saeimas komisijas vadītājas amats nodrošināja regulāru saskarsmi ar valsts drošības dienestiem, kuri nereti saņēma norādes pret vienu vai otru nevēlamu personu atrast vienalga, ko.
S. Āboltiņai ļoti kārojās premjeres krēsls, kurš pēc 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā varēja palikt tikai skaists sapnis, ja vien jaunāks kolēģis neatbrīvotu vietu pieredzējušai, taču Saeimā neiekļuvušai kolēģei. Reitingi bija zemāki kā jebkad, partijas biedru neuzticēšanās pieauga. S. Āboltiņa apzinājās – ir pēdējais laiks rīkoties, lai noturētu varu.
Apvienības tēla graušanai derēja jebkura redzama figūra no tās vidus. Redzeslokā nonāca neviennozīmīgi vērtētais Jūrmalas mērs – Gatis Truksnis, pret kuru drīz vien tika uzsākti trīs kriminālprocesi. Viņam tika pārmesta gan kukuļņemšana, gan partijas nelikumīga finansēšana, gan dienesta dokumentu viltojums. Divi pirmie procesi izbeigti, par pēdējo vēl tiek lauzti juridiskie šķēpi.
Šajās zemtepiķu politiskajās cīņās tika ievilkts arī uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kura telefonsarunas drošības dienesti noklausījās gan I. Sudrabai sniegtā atbalsta dēļ, gan viņa sadarbības dēļ ar G. Truksni. Runāja viņš daudz un neapturami, par ko pāris diennaktis dabūja pavadīt aizturēšanas izolatorā. Bet nepateica neko no tā, uz ko cerēja KNAB izmeklētāji.
“Viņus nekas neinteresēja, tikai viens – pasaki, ka tu kaut ko devi Truksnim; pasaki cik; pasaki, ka viņš paņēma,” atceras Jūlijs Krūmiņš. Vēl joprojām viņš spiests taisnoties, ka par šampanieša pudeli nav iespējams nodot ekspluatācijā dzīvojamo kompleksu ar 120 dzīvokļiem.
S. Āboltiņa jau vairākus gadus veic diplomātiskos pienākumus ārpus Latvijas, taču viņas “pasūtījumu” rezultāts – uzsāktie kriminālprocesi kā slikta smaka joprojām klīst pa tiesu sēžu zālēm, nodarbina apsūdzības uzturētājus, grauj cilvēku reputācijas. Bet iedibinātām tradīcijām ir cienīgi pārņēmēji, kuri turpina bezatbildīgi un nesodīti izmantot tiem ar likumu piešķirto varu, lai apturētu neērtos.
Vienalga, vai tie ir žurnālisti kā Lato Lapsa, kuru mēģina apturēt caur ietekmi uz brāli, vai kā Ilze Jaunalksne, kuras telefonsarunas izvazā publiski; vai tie ir uzņēmēji, kurus provocē uz kukuļa došanu, legāliem veidiem kavējot viņu uzņēmējdarbību; vai tie ir politiskie konkurenti, kuru reputācijas tiek iemītas dubļos interpretējot notikumus nevis noskaidrojot patiesību.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
