Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēdz būt gadījumi, kad aizņemties ir ieteicams un tas pat ir nepieciešams. Finanšu pasaulē tā rīkojas, kad ieguldītā kapitāla atdeve ir augstāka par aizņemšanās izmaksām. Uzņēmējdarbībā tā rīkojas, lai attīstītu biznesu, iekarotu jaunus tirgus, uzņēmums augtu utt. Taču, vai aizņemties 80 miljonus, lai izveidotu 120 gultasvietas Covid-19 pacientiem, ir šāds gadījums, - to katrs pats var spriest.

Paradoksāli ir tas, ka esošā vara sistemātiski ir izvēlējusies risināt tautsaimniecības problēmas pretēji visiem ekonomikas pamatprincipiem. Tā vietā, lai pelnītu, uzlabotu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, saglabātu pragmatiskas attiecības ar kaimiņvalstīm, izmantotu mūsu ģeogrāfisko stāvokli, mēs esam sevi padarījuši par atkarīgiem no kārtējiem aizņēmumiem.

Ar šo fiskālo "nedisciplinētību", kad valsts ieņēmumi sistemātiski ir zemāki par izdevumiem, valsts vadītāji – kā premjers, tā arī Valsts prezidents – nekautrējās sev palielināt atalgojumu.1 Privātajā sektorā tas būtu pilnīgi neiedomājami, taču ne pašreizējai valsts varai. Un tiem, kuri saka, ka nekā slikta ārējā parādā nav, ļaujiet man atgādināt slaveno Marka Tvena teicienu par baņķieriem: "Baņķieris ir cilvēks, kurš iedos lietussargu, kad spīd saule, bet prasīs to atpakaļ līdz ar pirmajām lietus lāsēm."

Spilgts piemērs tam ir pašlaik notiekošais Melnkalnē.2 Tieši šāda fiskālā nedisciplinētība ir novedusi šo mazo Rietumbalkānu valsti neapskaužamā bezizejā. Neatbildīgā naudas aizņemšanās no Ķīnas (Jaunā zīda ceļa iniciatīvas ietvaros) ir piespiedusi šo valsti vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības, kura likumsakarīgi palīdzību atteica.3 Melnkalnei, kurā ir 630 tūkstoši iedzīvotāju, ārējais parāds uz cilvēku ir 675 eiro. Mums tas pašlaik ir nedaudz virs 9000 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Bet vai šī valstsvīru nekompetence un bezatbildība ir mums kaut kas jauns? Vēl pagājušā gada martā Krišjānis Kariņš izteicās, ka vēlme attīstīt tranzītu ir "novecojusi domāšana, kas valsti ilgstoši atturējusi no attīstības". Premjers uzskata, ka tā ir "novecojusi doma, ka tranzīts – tilts starp Austrumiem un Rietumiem – mūs glābs".4

Atļaušos piebilst, ka šajā "novecojušajā nozarē", kura ir veiksmīgi strādājusi no Livonijas ordeņa laikiem, salīdzinoši nesen vēl bija nodarbināti 80 000 strādājošo jeb 8% no visa Latvijas darba tirgus. Ik gadu šis mums "tik nevajadzīgais tranzīts" valsts ekonomikā ienesa vairāk nekā miljardu eiro (otrā lielākā tautsaimniecības nozare aiz kokrūpniecības un mežistrādes).

Neizmantot mūsu ģeogrāfiskās atrašanās vietas priekšrocības ne tikai ir ekonomiski aplami, bet to pat varētu traktēt kā noziegumu pret tautsaimniecību. Tas laikam arī ir izskaidrojums, kādēļ mūsu premjers nevēlas pragmatiskas attiecības ar austrumu kaimiņvalstīm. Savukārt, kad ir iespēja aizņemties, miljards šurp vai miljards turp acīmredzot Krišjāņa Kariņa kungam ir maznozīmīgs lielums.

Rodas jautājums: kas ir bīstamāk? Ļaut ieplūst dabīgi kapitālam no Austrumiem vai aizņemties no Rietumiem? Ņemsim kā piemēru "Latvijas Balzamu", kas pieder Jurijam Šefleram, kurš nereti pats uzturas Latvijā un ir spilgts piemērs cilvēkam, kurš ir pret Kremļa režīmu. "Latvijas Balzams" ir viens no lielākajiem Latvijas nodokļu maksātājiem un eksportētājiem, eksportējot produkciju uz 175 (!) dažādām valstīm un nesot Latvijas vārdu pasaulē, kā arī nodarbinot vairāk nekā 600 darbinieku.

Vai varbūt Pjotra Avena piemērs? Reti kurš mūsu valstī var lepoties ar tādu mecenātismu, kādu ir izradījis šis kungs pēdējā desmitgadē. Vai mums viņus nevajag? Labi, tad, Kariņa kungs, sakiet – kur ir tie miljardieri no Rietumiem, kuri ir gatavi šeit dzīvot, nodrošināt darbvietas, maksāt nodokļus un atbalstīt kultūrvēsturisko mantojumu?

Skaidrs, ka situācijā, kad esošā vara neprot atbildīgi saimniekot, aizņemšanās ir vienīgais risinājums. Taču nākamajā krīzē, kura strauji tuvojas augstu energoresursu cenu un nekontrolējamas inflācijas ietērpā, aizņemties būs gan grūtāk, gan arī dārgāk. Tāpēc varbūt paklausiet Paula kungam un atkāpieties ar godu.

PS. Aicinu lasītājus iepazīties ar Krišjāņa Kariņa valdības deklarāciju5 un izvērtēt, cik šodienas realitāte ir tālu no valdības solījumiem.

1 Levita, Kariņa un ministru algu palielinājums Covid-19 krīzes laikā nokaitina sabiedrību | LA.LV

2 Montenegro agrees hedging deals to ease Chinese debt burden -report | Reuters

3 Brisele atsaka Melnkalnes lūgumam palīdzēt segt parādu Ķīnai - Ārvalstīs - Ziņas - TVNET

4 Kāda jēga reformai, ja premjers grib iznīcināt tranzītu? - BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU

5 kk-valdibas-deklaracija_red-gala-1.pdf (mk.gov.lv)

* Uzrādīts kā raksta autors

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...