Varbūt tas sarūgtinās noslēpumainos “Jelgavas futbola patriotus”, bet stadionu negatavojamies pārdot vai “prihvatizēt”
Māris Peilāns, futbola kluba “Jelgava” prezidents26.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan futbols, salīdzinot, piemēram, ar hokeju, ir diezgan demokrātisks sporta veids, gan bērnu, gan pieaugušo sporta attīstībai ir nepieciešami līdzekļi. Arī futbola klubs “Jelgava” (FK “Jelgava) kopš savas dibināšanas ir centies rast atbalstītājus gan futbola skolai, gan pieaugušo komandas uzturēšanai. Vairāk nekā desmit gadu garumā jūtamu atbalstu klubam ir sniedzis arī uzņēmums, kurā es esmu līdzīpašnieks, – pa šo laiku dažādos veidos, tostarp infrastruktūras izveidē, atalgojumā treneriem un cita veida finansiālajā atbalstā un palīdzībā futbolam ir novirzīti vismaz 3 miljoni EUR.
Līdz šim es domāju, ka man ir pamats būt lepnam par paveikto un sasniegto, taču tad Pietiek.com 20. novembrī parādījās anonīma “patriota” raksts “Kā Jelgavas futbola klubs “prihvatizē” stadionu”...
Lai gan, izlasot rakstiņu, tā arī pilnīgi neko neuzzinām par to, kā tad tieši stadionu “prihvatizē”, tajā ir daudz tendenciozi pasniegtu faktu un ne visai precīzu skaitļu, tāpēc sāksim ar atskatu pagātnē.
Ideja par atbalstu modernas futbola treniņu bāzes celtniecībai, kur laukuma izmēri atbilstu starptautiskajām prasībām, nāca no Latvijas Futbola federācijas (LFF). Sākumā uzņemties celtniecību tika piedāvāts Jelgavas pilsētas pašvaldībai, taču tā vairākus gadus vai nu nevarēja, vai negribēja to darīt, jo fakts paliek fakts, ka projekts uz priekšu nevirzījās. Tad uzņemties projekta īstenošanu piekrita biedrība FK “Jelgava”.
Jāpaskaidro, ka LFF dažādos veidos iegulda līdzekļus futbola attīstībā un tās partneri mēdz būt gan pašvaldības, gan privāti nodibinājumi. Tāpat ir skaidrs, ka ikvienam partnerim ir jārēķinās ar to, ka nākotnē nāksies ieguldīt arvien jaunus līdzekļus, jo uzskatīt, ka Latvijā kā mazā valstī futbols var atmaksāties vai pelnīt, būtu neprāts.
2018. gadā treniņu bāze, kurā ir divi futbola laukumi – viens ar dabisko, otrs ar mākslīgo segumu -, tika atklāta un kopš tā laika ir kļuvusi par, iespējams, labāko visā valstī. Tajā trenējas un spēlē vairāk nekā 500 dažāda vecuma bērnu un jauniešu no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī no kaimiņu un attālākiem novadiem. Ar bērniem strādā 29 treneri un fizioterapeits. Jelgavas komanda spēlē gan Virslīgā, gan 2. līgā, gan dublieru sacensībās, bet dažādās vecuma grupās startē pāri par divdesmit bērnu un jauniešu komandām.
Jā, FK “Jelgava” ir saņēmis arī valsts un pašvaldības atbalstu – piemēram, 2019. gadā Jelgavas dome piešķīra 75,5 tūkstošus EUR. Salīdzinājumam – Ledus sporta skolas finansējums (ieskaitot 132 tūkstošu EUR valsts dotāciju) 2020. gadā bija 846 tūkstoši EUR (Jelgavas Vēstnesis, 24.09.2020.).
Nevaru komentēt, ko nezināmais rakstu darbu meistars ir domājis, ziņojot, ka “turklāt klubs paziņojis par investora piesaisti, lai tādējādi atgūtu ne tikai savus ieguldītos līdzekļus, bet piesavinātos arī valsts ieguldījumu”. Katrā ziņā man kā FK “Jelgava” prezidentam ne par šādu nodomu, ne par paziņojumu nekas nav zināms.
Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums, ka “biedrība “Futbola klubs Jelgava” savas saistības pret pilsētu nav pildījusi – šogad nav veikts neviens maksājums par zemes nomu”. Sakarā ar “Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem, kas ietekmēja kluba naudas plūsmu, mēs lūdzām Jelgavas domi nākt pretī, taču pašvaldība uzskatīja, ka nekas īpašs nav noticis un piešķīra tikai nelielu atlaidi. Neskaidrība radīja aizkavēšanos, taču maksājumi tiek veikti.
Par situāciju ar Latvijas Olimpisko komiteju, kas stadionā nav ieguldījusi nevienu eiro, esmu jau vairākkārt izteicies medijos, un, ja kādam tas interesē, viņš par to var izlasīt. Lai nu kā, bet pretēji apgalvojumam, ka neļaujam ļāvuši Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) stadionā rīkot Jaunatnes olimpiādi, jau pagājušajā gadā šīs sacensības te notika, jo uzskatījām, ka bērnu intereses ir svarīgākas par to, kā rīkojas LOK.
Nezinu, vai šis tendenciozais raksts iezīmē nākamo pašvaldību vēlēšanu kampaņas sākumu, kad ar futbola tēmas starpniecību vieni politiskie spēki mēģina “iegriezt” citiem, vai ir bijis kāds cits mērķis. Patiesībā tas arī nav svarīgi. Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka neviens futbola treniņu bāzi - stadionu Kārklu ielā 6 negatavojas ne “prihvatizēt”, ne pārdot. FK “Jelgava” arī turpmāk piesaistīs līdzekļus, lai Jelgavā simtiem bērnu būtu unikāla iespēja brīvajā laikā nodarboties ar pasaulē populārāko sporta veidu, fiziski attīstīties un nākotnē daļai kļūt par pazīstamiem sportistiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
