Iesaki rakstu: 
Bijušā Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča dienu pirms viņa apcietināšanas KNAB un Ģenerālprokuratūrai nosūtītais iesniegums, brīdinot par iespējamām provokācijām pret viņu un pat fiziskas iznīcināšanas draudiem, nav guvis dzirdīgas ausis un beidzies bez rezultāta.
„Atteikts uzsākt kriminālprocesu,” tik lakoniska bija Ģenerālprokuratūras preses pārstāvja Andreja Vaska sniegtā atbilde uz Pietiek jautājumu, kas noticis ar aizvien apcietinājumā esošā Vaškeviča prokuratūrai un KNAB nosūtīto iesniegumu.
Nekādu uzmanību Vaškeviča iesniegumam nav pievērsis otrs tā adresēts – KNAB. Bijušā muitnieka iesniegumu par provokāciju pret viņu KNAB nemaz nav vērtējis. Kā atzina KNAB preses pārstāvē Ieva Karlsberga, iesniegums pēc piekritības ticis pārsūtīts Ģenerālprokuratūrai.
Iesniegumā Vaškevičs lūdza prokuratūru un KNAB pienācīgā veidā reaģēt un sākt pārbaudes kompetences ietvaros un sniegt informāciju par pārbaudes rezultātiem.
Par Vaškeviča prokuratūrai un KNAB nosūtīto iesniegumu dienā (1.febrārī), kad kļuva zināms, par viņa aizturēšanu, ziņoja aģentūra LETA. Pēc LETA rīcībā esošā iesnieguma, Vaškevičs tajā bija norādījis: „Manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret mani tiek atkārtoti gatavota ievērīga provokācija, kuras mērķis ir panākt, lai es zaudētu pašreizējo darba vietu FM vai arī pat mani fiziski likvidēt. Manā rīcībā ir iespējamo personu vārdi, kas pret mani veic šīs pretlikumīgās darbības - KNAB darbinieks J.Jurašs, Militārās pretizlūkošanas dienesta darbinieks Maigurs Strīķis un SAB darbinieks A.Sparāns, kurš jau figurē lietā par manas automašīnas spridzināšanu. Ņemot vērā apstākli, ka pret mani jau ir ticis rīkots atentāts 2007.gada 1.maijā un tikai laimīgas sagadīšanās pēc esmu palicis dzīvs, tas, ka mani regulāri novēro un izseko un ka mīklainos apstākļos ir bez vēsts pazudis mans advokāts Ainārs Platacis, tikai apliecina manā rīcībā esošās informācijas patiesumu.”
Pietiek rakstīja, ka Rīgas Centra rajona tiesa Vaškevičam piemērojusi apcietinājumu. Viņš atzīts par aizdomās turēto par kukuļdošanu lielā apmērā (vairāk nekā 50 000 eiro), lai VID amatpersona (VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes vadītājs Tālis Kravalis) neveiktu savus pienākumus kontrabandas apkarošanā un nekonstatētu konkrētu personu pārkāpumus.
Neoficiāli Vaškevičs ilgstoši ticis saistīts ar noziedzīgām aprindām, kas nodarbojas ar kontrabandu. Viņš bijis Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks un VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna vietnieks. Pērn martā pēc VID reorganizācijas ar bijušā finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) rīkojumu Vaškeviču pārcēla darbā uz FM.
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
