Vecrīgas racējiem nācies pārtraukt nelikumīgos būvdarbus

Iesaki rakstu:

VKPAI vadītāja vietniece Vivita Mačiņa Pietiek apliecināja, ka darbi pašlaik ir apturēti un par to ir veikts ieraksts arī būvžurnālā, jo notiek iejaukšanās zemes slānī bez arheologa. "Lai tur veiktu būvdarbus, būvdarbu veicējam ir jāpiesaista arheologs. Kad būs noslēgts līgums ar arheologu, tad arī inspekcija izsniegs arheoloģiskās uzraudzības atļauju," skaidro Mačiņa, piebilstot, ka jautājumu par sodu inspekcijas vērtēs Rīgas reģionālā nodaļa.

Savukārt VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris Pietiek apgalvoja, ka uzreiz pēc informācijas saņemšanas nodaļa esot reaģējusi, taču "tur ir tikai rakti būvgruži, bet ne arheoloģiskais slānis" (Šos vārdus var salīdzināt ar fotoattēlā redzamo.) "Nekavējoties pārtraucām darbus. Darbi tagad ir apturēti. Ja tur turpināsies rakšanas darbi, tad tas būs pārkāpums, un par to tad arī lems par sodu," piebilda Asaris.

Pietiek jau informēja, ka visa Vecrīgas teritorija iekļauta arī UNESCO aizsargājamo teritoriju sadaļā, tāpēc šim vandālismam iespējamas pat starptautiskas atskaņas. Šos darbus veica SIA RCBS, bet jaunceļamā dzīvokļu kompleksa īpašnieki ir SIA Luxuri Living Latvija, kas savukārt ir kompānijas Noelf enterprises ltd saimnieku Lindas Aldiņas, Evgēņija Ivanova un Ņikitas Ivanova īpašumā. Uz aicinājumiem pārtraukt pretlikumīgo rīcību no VKPAI pagaidām atbilde ir klusēšana.

Pirms tam zemes darbi notika arheologu uzraudzībā. Tomēr arī šajā laikā zinātniekiem nācās burtiski cīnīties par iespēju fiksēt atsegtās mūra un koka konstrukcijas, jo īpašniekiem celtniecības grafiks bija svarīgāks par, viņuprāt, „nevienam nevajadzīgu drupu” un „koka gabalu” izpēti, nemaz jau nerunājot par iespēju šos atrastos objektus iekļaut topošo jauno ēku konstrukcijās – tas bija dārgi, neērti un nevajadzīgi.

Tā uz visiem laikiem tika nopostītas vairāku atsegtu viduslaiku mūru paliekas, ļoti interesants un savdabīgs pagraba klājums no tā dēvētajiem „holandiešu ķieģeļiem" un virkne ļoti senu (ap 14.gs.) celtu koka būvju konstrukciju paliekas un vēl citi objekti, kuru izpēte notika visai ekstremālos apstākļos, jo to fiksācijas darbu laikā ne uz brīdi netika pārtraukti celtniecības darbi. Strādājot pie holandiešu ķieģeļu grīdas attīrīšanas, tikai laimīgas nejaušības pēc no augšas krītošs metāla sijas gabals netrāpīja kādam no apakšā esošajiem.

Lai gan sākumā SIA Luxuri Living Latvija īpašnieku pilnvarotais pārstāvis Toms Skrastiņš izrādīja kaut minimālu interesi par arheologu darbu, ar laiku šī interese arvien vairāk mazinājās. Tādēļ patiesi vēsturiski vērtīgi atklājumi paliks vien arheologu objektu fiksācijas dokumentos – fotogrāfijās, zīmējumos utt. Celtniecības darba grafika „svēta” ievērošana bija būtiskāka par senās Rīgas noslēpumu atklāšanu un saglabāšanu.

Jāpiebilst, ka, neskatoties uz būtībā nenormālajiem darba apstākļiem, kurus radīja topošās ēkas īpašnieki, arheologiem izdevās uziet dažus patiešām unikālus atradumus – interesantas māla pīpīšu galviņas ar to izgatavotāju numuriem un ap1x1m vienkoka sili ar dzelzs dibenu-14,15 gs kalēja inventāru –, kas nogādāta Nacionālā vēstures muzeja restauratoru gādībā, bet pats galvenais – 14.-15. gadsimta māla figūriņa (iespējams, rotaļlieta, kas Latvijas teritorijā tika atrasta pirmo reizi.

Pēc ziemas perioda, saņemot ziņu no objekta, tajā līdz šim strādājošo arheologu šoks bija pamatīgs. Arheologs Aldis Pravornis pats neieradās objektā, bet saņēma ziņu ar traktora foto no ļaudīm, kuru uzvārdus nenosauksim – viņi turpina darbu minētajā uzņēmumā.) Laukumā netālu no Anglikāņu baznīcas sienas ekskavators raka vairāk nekā pusotru metru dziļu tranšeju. Par šiem darbiem arheologus neviens nebija informējis, un izraktā tranšeja jau bija sasniegusi vairāku desmitu metru garumu.

Uz aicinājumu nekavējoties pārtraukt šo vandālismu no SIA Luxuri Living Latvija pārstāvja objektā (amats – projektu vadītājs) Toma Skrastiņa tika saņemta atbilde, ka „tie taču ir nevienam nevajadzīgi būvgruži”. Uz arheologa Alda Pravorņa sākotnējo mutisku lūgumu apturēt uzsāktos rakšanas darbus tika saņemta noraidoša atbilde.

Tiesa, no normatīvo aktu viedokļa Skrastiņa pienākums bija informēt speciālistus par uzsāktajiem darbiem. Turklāt, laižot darbā smago tehniku, pastāv gandrīz 100% iespēja sagraut arī kādu senu konstrukciju, to pat nepamanot, nemaz jau nerunājot par neatgriezeniski zudušām senlietām, kuras, iespējams, atradās šajos būvgružos.

Seko mums