Vējoņa kanceleja: prezidents ar miesassargiem uz banku kārtot darīšanas var iet, kad vien vēlas
PIETIEK14.09.2017.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Valsts prezidentam ir nenormēts darba laiks, viņam ir tiesības miesassargu pavadībā doties uz banku kārtot personiskās lietas, kad vien viņš vēlas, - šāda ir būtība atbildei, kas no Vējoņa kancelejas saņemta uz lūgumu skaidrot kāda Pietiek lasītāja novēroto ainu SEB bankas telpās Rīgas centrā. Publicējam gan kancelejai uzdotos jautājumus, gan tās vadītāja atbildi, - interesanti, ka uz jautājumu, cik bieži un intensīvi prezidents izmanto darba laiku, lai tajā nodarbotos ar personiskas dabas jautājumiem, atbilde nav sniegta.
Vējoņa kancelejai uzdotie jautājumi:
1) kādus tieši amata pienākumus 2017. gada 24. martā pulksten 10.30 AS SEB banka telpās Rīgā, Vaļņu ielā 11 veica Valsts prezidents Raimonds Vējonis?
2) ja minētā amatpersona minētajā laikā tomēr neveica amata pienākumus, tad kādu iemeslu dēļ tad minētā amatpersona darba laikā uzturējās šī privātuzņēmuma telpās?
3) ja Valsts prezidents šajā laikā minētajās telpās atradās, lai kārtotu personiskas dabas jautājumus, vai minētā amatpersona apmaksāja miesassarga un dienesta auto pakalpojumus par šo laiku? Vai par šo laiku Valsts prezidents saņēma darba algu?
4) cik bieži un intensīvi (vidējais stundu skaits nedēļā) Valsts prezidents izmanto darba laiku, lai tajā nodarboties ar personiskas dabas jautājumiem?
No Vējoņa kancelejas saņemtais paskaidrojums:
Valsts prezidenta kanceleja saņēma Jūsu informācijas pieprasījumu, kurā lūdzat sniegt informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atrašanos AS SEB banka telpās, kā arī uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta darba laiku.
Informējam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk - Satversme) Valsts prezidents pilda amata pienākumus pastāvīgi, izņemot laiku, kad Satversmē noteiktā kārtībā Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Līdz ar to Valsts prezidents savus amata pienākumus pilda kā darba dienās, tā arī brīvdienās un svētku dienās.
Satversmē un likumos noteikto Valsts prezidenta funkciju specifikas dēļ uz Valsts prezidentu nav iespējams attiecināt Darba likumā noteikto darba laika jēdzienu kā laikposmu no darba sākuma līdz beigām un ar to saistīto regulējumu. Tas būtu pretrunā ar Satversmi. Tāpat arī valsts nodrošina Valsts prezidenta apsardzi viņa amata pilnvaru laikā. To paredz likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.