Vējoņa kanceleja turpina cīņu, lai tai nevajadzētu atskaitīties par komandējumiem un treknajām piemaksām
PIETIEK16.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada iepriekš Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, turpina cīņu, lai tai nevajadzētu sabiedrībai atskaitīties par kancelejas vadības komandējumiem un treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, ko iepriekšējos gados saņēma kancelejas darbinieki, - Pietiek šodien publicē divas kasācijas sūdzības, kas uzskatāmi rāda, ar kādiem argumentiem Vējoņa kanceleja turpina šo cīniņu.
Pašlaik pret Vējoņa kanceleju ir tikušas sāktas jau 17 administratīvās tiesvedības saistībā ar šīs iestādes atteikumu sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām.
Jau 13 tiesvedībās tiesa ir uzlikusi par pienākumu Vējoņa kancelejai tai prasīto informāciju sniegt, daudzās no tām prezidenta kancelejas rīcība ir atzīta par prettiesisku, un trīs lietās spriedums jau ir stājies spēkā.
Taču, kā izrādās, Vējoņa kanceleja neveic nekādus aprēķinus par to, kādus resursus tai ir prasījušas un prasa tiesvedības septiņpadsmit administratīvajās lietās, kas sāktas pēc tam, kad tā atteikusies sniegt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem un saistītām tēmām, jo šādu aprēķinu veikšana „būtu nelietderīgi”, - to prezidenta kanceleja atzinusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.
Vai Vējoņa kanceleja ir apkopojusi datus par to, kādus tās cilvēkresursus un citus resursus ir prasījusi tiesvedība katrā no šīm administratīvajām lietām? Ja jā, kādi ir šie dati par katru administratīvo lietu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Vai kancelejā ir izvērtēts šo resursu izmantošanas lietderīgums? Ja jā, kad šis izvērtējums ir veikts, kas to veicis un kādi bijuši rezultāti? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Šie ir jautājumi, kas Vējoņa kancelejai tika uzdoti saistībā ar tās tiesvedību izmaksām.
„Kanceleja nav veikusi šādus aprēķinus saistībā ar tiesvedībām nepieciešamo dokumentu un paskaidrojumu sagatavošanu,” skan Vējoņa kancelejas atbildes uz šiem oficiāli uzdotajiem jautājumiem. „Papildus uzskaites un aprēķinu vešana prasītu vēl vairāk resursu patēriņu un tas būtu nelietderīgi, turklāt nav noteiktas vienotas metodikas šādu aprēķinu veikšanai, kā arī tādus normatīvie akti neparedz…”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.