Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā
PIETIEK29.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja vēlas iztērēt 25 000 eiro, lai sarīkotu izstādi par ģerboņiem mūsdienu Latvijā, - šāda orientējošā summa minēta nule izsludinātā iepirkuma „Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” koncepcijas izstrāde un realizēšana” nolikumā.
Par to, kam pieder ideja sarīkot šādu izstādi par godu Latvijas valsts simtgadei un kā aprēķinātas iespējamās izmaksas, Vējoņa kanceleja vismaz pagaidām nekādus skaidrojumus sniegt nevēlas, taču no nolikuma redzams, ka ideja ir ilgi izstrādāta un pārdomāta – publicējam kancelejas definētās prasības izstādes „mākslinieciskās un tehniskās realizācijas pakalpojumiem:
„1.1. Norises laiks: 2018. gada 9. novembris – 2019. gada 24.marts.
Uzbūve 05.11.-08.11.2018, atklāšana 9.11.2018, izstāde atvērta apmeklētājiem 9.11.2018-24.03.2019, nobūve 25.-27.2019
1.2. Norises vieta: Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zāle Nr.2 un LNB ātrijs – turpmāk telpa.
1.3. Izstādes “Heraldika mūsdienu Latvijā” apraksts:
1.4. Izstādes iekārtošanai pieejamais laiks – no 2018.gada 25.oktobra līdz 4.novembrim (zālē nr. 2 - eksponēšanai paredzēto plakņu uzstādīšana, digitālās drukas izgatavošana un eksponēšana, 2. plaknē iemontētu monitoru uzstādīšana un attiecīgo programmu iedarbināšana un pārbaude, ātrijā - viena brīvstāvoša objekta ar monitoru izstrāde un attiecīgo programmu tajā iedarbināšana un pārbaude);
1.5. Izstādes apraksts – LNB izstāžu zālē Nr. 2 (Skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr.1) telpas platība –
Plaknē, kas izgatavota Latvijas kartes eksponēšanai pretējā pusē (skat. Tehniskās specifikācijas pielikums Nr. 1) iemontēti divi monitori, ne mazāki par 49 collām no kuriem vienā demonstrēta programma ar fotografētiem/filmētiem materiāliem par heraldikas lietojumu praksē (piemēri no pašvaldībām: karogi ar ģerboni, ceļa zīmes, suvenīri, grafiskie darbi; heraldikas izmantojums interjerā un eksterjerā); otrā monitorā - demonstrēti attēli ar Latvijas valsts un pašvaldību apbalvojumu attēliem;
LNB ātrijā, zāles nr. 2 stiklotās sienas priekšā (skat. Tehniskās specifikācijas pielikumu Nr. 1) novietots brīvstāvošs objekts ar monitoru, kurā izvietota audiovizuāla programma par Latvijas valsts ģerboņa tapšanas vēsturi;
1.6. Nepieciešamās ekspozīcijas virsmas aptuvenais augstums
1.7. Izstādes vienota dizaingrafiskā koncepcija un realizācija (anotācija, tekstuālo materiālu kolāža, monitoru programmu vizuālais stils, poligrāfiski drukāts (A5 formāta, abpusējs, CMYK drukā) izstrādāts izstādes ielūgums 200 gab. un iesniegts arī digitālā formātā.”
Interesanti, ka ģerboņu izstādes iepirkuma komisijas priekšsēdētājs ir kancelejā pērn bez konkursa darbā pieņemtais Ģirts Auškāps, kurš iepriekš pabijis gan Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, gan „Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgais darbinieks” AS Rīgas Centrāltirgus, gan valdes loceklis valsts akciju sabiedrībā Latvijas Jūras administrācija un padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā Pasažieru vilciens.
Zaudējot visus šos „nacionāļu” nodrošinātos amatus, mainījās arī Auškāpa politiskā pārliecība: 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās viņš mēģināja iegūt deputāta mandātu jau no partijas Latvijas attīstībai saraksta, taču jau atkal nesekmīgi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
