Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Vislielākais politiskais spēks pašlaik ir “Nezinu” - 26,9% respondentu ir atbildējuši, ka pagaidām un joprojām nezina, kuram politiķu sarakstam dos priekšroku. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Uz vēlēšanām neiešu” ar rezultātu 12,9%. Šie pilsoņi ir tā vīlušies visos politikas procesos, ka ir cieti nolēmuši 1. oktobrī palikt mājās un vēlēšanās nepiedalīties. 12,9% nenozīmē, ka tikai tik vien nepiedalīsies - var gadīties, ka vēlēšanu aktivitāte būs pagalam zema, un diezin vai pie urnām aizies kaut vai puse balsstiesīgo. Jo mazāka būs aktivitāte, jo vairāk sarakstu iekļūs 13. Saeimā tāpēc, ka 5% barjeras pārvarēšanai nepieciešamo balsu skaita latiņa samazināsies un cerības pavērsies mazpartijām, ja tās prasmīgi saaģitēs sev atbalstītājus savu potenciālo atbalstītāju informatīvajā “burbulī”.
SKDS ir nopietna reitingu veidotājfirma, tomēr reitings nav prognoze - vēlēšanu rezultāti nebūs tieši tādi, kādus redzam pašlaik. Aģitācija vēl pieņemsies spēkā, būs debates, iespējami arī pārsteigumi. Tomēr šādas tādas tendences ir redzamas. Pirmajā, otrajā, ceturtajā vietā ir pašlaik valdību veidojošās partijas JV, NA, AP, kurām var pieskaitīt arī piektajā vietā esošos “Progresīvos”, kuri kopā ar AP jau darbojas Rīgas pašvaldības valdošajā koalīcijā. Tātad viss velk uz to, ka arī pēc vēlēšanām vislielākās cerības palikt pie varas ir apmēram tiem pašām Krišjāņa Kariņa (JV) valdību veidojošajiem spēkiem, kuri jau ir piešāvuši roku valdīšanā un uz nebēdu drasē pa latvju zemes valsts pārvaldes ārēm.
Bēdīgāks liktenis var piemeklēt “Konservatīvos”, kuriem reitings pašlaik ir necils - ar 2,4% 12. vietā. Ar “Konservatīvajiem” ir atgadījusies ķibele - tāda kā kognitīvā disonanse. Partijai, kas sevi sauc par konservatīvu, diezin vai piestāv atbalstīt balsojumā geju, lesbiešu un transpersonu vēlmes likumdošanā. Tas, kas piestāv “Progresīvajiem” vai “Attīstībai/Par!” (AP), nepiestāv “bordāniešiem”. Pirmie nekad nav slēpuši, ka atbalsta LGTB, un ar prieku ir gatavi iet “praidā”, taču “Konservatīvo” elektorāts nebija savus priekšstāvjus uz šādu pasākumu deleģējis.
Lai vai kā, pašreizējais SKDS reitings rāda, ka liela daļa vēlētāju ir visnotaļ apmierināta ar Kariņa “Jauno Vienotību”. Tai nav iebildumu arī pret AP, kas ir atbildīga par veselības nozari (bijusī veselības ministre Ilze Viņķele, pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts). No AP it kā aizgājušais, taču necik tālu neaizgājušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ar visiem saviem nomazgātajiem stabiņiem arī ir OK.
Laikam jau elektorātam patīk, ka tam dara pāri. Valdošā koalīcija kā bargā kundze iesloga iedzīvotājus mājsēdē un liek tupēt ar ceļiem uz zirņiem, skarbi sodot ar milzīgiem naudas sodiem kovidnoteikumu pārkāpējus.
Valdība izdomā, ka lielas lielveikalu telpas ir infektoloģiski bīstamākas nekā mazas, un aizver uz vairākiem mēnešiem tieši lielākos lielveikalus. Bet arī vismazākajiem veikaliem kājas tiek saslēgtas siekstā, jo jāievēro, ka uz vienu pircēju drīkst būt 25 kvadrātmetri telpas. Veselības ministrs izdomā, ka jāizveido speciāls vakcinācijas birojs, kuram tiek atvēlēta milzu nauda.
Visu naudu tik un tā ir grūti “apgūt”, tāpēc tiek iepirktas “zelta gultas”. Gaišā dienas laikā tiek šķērdētas un uz varai tuvu personāžu kabatām pārnestas lielas kules ar kāpostu, bet mediķiem kurkst vēderi, jo aldziņas kā bija švakas, tā tādas ir joprojām. Skolotāji bālām sejām un izkāmējuši turpina naktīs labot burtnīcas, jo normālu algu valdība tiem neies dot - skolotājiem ir jācieš un jābūt pateicīgiem, ka viņiem vispār kaut ko maksā. Bija savulaik pat likumā ierakstīts, kādā apjomā izglītības darbiniekiem pieaugs algas, taču likumi jāpilda visiem citiem, izņemot tos, kas paši tos raksta.
Lai palielinātu vakcinācijas aptveri, pa visu valsti ar izkārtām mēlēm skraida vakcinētāji ar adatām un tvarsta nevakcinētos. Tiem senioriem, kas pretojas, nogriež pabalstu, nevienu nesašpricēto nelaiž lielveikalā, nevakcinētos atlaiž no darba. Bet tā nav obligātā vakcinācija - it nemaz nav obligāta.
“Žvākt!” ar pātagu pa kupri un muti ciet visiem nepaklausīgajiem! Līdz vēlēšanām, saprotams, nekāda kovidsērga netiks pat pieminēta, lai gan tās izplatība jau ir diezgan paliela. Bet tas nekas - 2. oktobrī varēs atkal izsludināt ārkārtas situāciju un skolēnus pārcelt uz attālinātām mācībām - kovida dēļ vai tāpēc, ka nebūs, ar ko skolas telpas apkurināt.
Ar nokaitētām knaiblēm no uzņēmējiem, kas kaut ko ražo, ēdina vai transportē, tiek piedzīts katrs eirocents. Nodokļu iekasētāju Latvijā ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā. Nodokļu sistēma ir pusratā puspabeigta - zemo algu Prokrusta gultā guļoša un attīstību nestimulējoša. Bet tikmēr Finanšu ministrija lielākos dīkstāves pabalstus piešķir azartspēļu ellēm - tā ir Latvijā svarīgākā nozare!
Ellē, ko kurināt zem katliem, malkas pietiks, taču lielai daļai pilsoņu nākamziem nāksies ne tikai badoties, bet arī salt.
Enerģētikas neatkarību no Krievijas valdība risina tā, ka nedara neko... Karalienes Viktorijas laikmetā seksa laikā lēdijas nedrīkstēja kustēties. Tas pats pašlaik ir aktuāli arī Kariņa valdībai, kurai it kā vajadzēja aktīvi veicināt saules paneļus, vēja parkus, kūdru utt. Ap šo laiku vajadzēja jau būvēt šķidrās gāzes termināli. Taču nekas nekust uz priekšu.
Kaut kas notiks tikai tuvāk vēlēšanām, kad valdība dalīs pabalstus, pensionāri saņems indeksētas pensijas. Pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām valdošās partijas noģērbs lateksa tērpus, noglabās uz laiku skapī rokudzelžus un nagaikas, uzvilks baltas labo tētiņu un mīļmāmiņu drānas.
Pēc tam atkal viss būs pa vecam, un tie paši zināmie (Kariņš, Pavļuts u.c.) pērs, piegriezīs skrūves, slodzīs mājsēdē, saldēs un badinās. “Švīkt” pa dibenu, “žvākt” pa seju! Bet elektorātam nepietiek - tas mazohistiskā tvīksmē prasa vēl.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
