Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām
Biedrība Tautsaimnieks28.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Pagājušajās, 13. Saeimas vēlēšanās no 1 548 673 balsstiesīgajiem pie vēlēšanu urnām ieradās vien 844 925 vēlētāju jeb 54,56%. Pašreizējā valdība pārstāv vien 22% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir totāls mazākums, un šādu situāciju mēs paši izveidojām.
Pašreiz valstī, sabiedriskajā sektorā ir 298 tūkstoši darba vietu, kas ir par 40% vairāk, nekā vidēji ir ES valstīs attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Bet tie ir valdības partiju pamata vēlētāji.
Un VIŅI ieradīsies visi, viņi balsos par savu naudu, par savām prēmijām, par SAVU izveidoto komunismu. Jo Latvijā ierēdņi kļūst par miljonāriem,
AS “Air Baltic Corporation” šefs Martins Gauss saņēmis atalgojumā par 2021. gadu 800 tūkstošus eiro, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns saņēma atalgojumā gandrīz 200 000 eiro, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pērn saņēma 157 tūkstošus eiro,
No 2014. gada, kad Baiba Bāne kļuva par Finanšu ministrijas valsts sekretāri un Rīgas brīvostas valdes locekli, viņa atalgojumā par valsts dienesta pildīšanu kopumā saņēmusi 830 000 eiro. Valsts ierēdne Līga Kļaviņa algā Finanšu ministrijā saņēmusi 69 700 eiro, “Altum” - 26 700 eiro, Ziemeļu investīciju bankā – 8 000 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu liecina, ka sabiedriskajā sektorā nodarbinātie darba algās ir saņēmuši 4.6 miljardus eiro un apmēram vēl 2.6 miljardi eiro ir viņu uzturēšanas izdevumi.
Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati liecina, ka Latvijā korupcijas apmērs ir ap pieciem miljardiem eiro gadā.
Viņi savas lielās algas un prēmijas saņem no TAVIEM nomaksātajiem nodokļiem un nodevām. Tāpēc jau Latvijā ir otrā lielāka Eiropā, PVN 21% likme pārtikai, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokli, zemākās pensijas Baltijā, mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena.
Viņi atnāks VISI, lai palielinātu sev algas, lai palielinātu sev prēmijas, viņi turpinās pilnveidot savu sistēmu, lai varētu mazāk strādāt un vairāk saņemt. Tāpēc vieniem vajadzēs vairāk naudas. Un tāpēc VIŅI vēlreiz tev palielinās nodokļus, palielinās energoresursu cenas…
Lai mainītu šo absurdo politiski ekonomisko virzienu, vēlētāju aktivitātei jāsasniedz 70%.
Tāpēc aiciniet savus draugus, kaimiņus, radus ierasties pie vēlēšanu urnām - balsojiet par rīcības cilvēkiem, izvēlieties mazāko ļaunumu, ejiet un balsojiet kaut vai ar baltu lapu!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
