Iesaki rakstu: 
Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu Latvijas tautu pakļaušanā un iznīcināšanā.
1) Latvija kā valsts faktiski nepastāv. Pat neraugoties uz to, ka tā reģistrēta kā komercuzņēmums, Latvijai jau sen nav suverēnas valsts galveno pazīmju, proti:
a) nav robežu (izņemot austrumu virzienu),
b) nav savas naudas,
c) nav savas teritorijas (lielākā daļa mežu un zemju pieder ārvalstniekiem),
c) nav savas valdības (tā, kas ir, nepārstāv Latvijas tautu un tās intereses). Lai gan juridiski vara Latvijā pieder tautai (Satversmes 2.p.), faktiski – sadarbībā ar vietējiem, ASV apmācītiem un arī neapmācītiem kolaborantiem Latviju pārvalda no ārzemēm iesūtīti, tautai toksiski aģenti. Viņi ir izveidojuši un turpina veidot likumisko bāzi Latvijas teritorijas attīrīšanai no pamatiedzīvotājiem,
d) nav savas armijas. Kopš Latvija ir iestājusies NATO, tās teritorijā atrodas svešzemju karaspēks, bet Latvijas armijas kareivji tā vietā, lai pildītu Latvijas militārās drošības garantu funkciju, piedalās visai apšaubāmās lielvalstu politiski ekonomiskajās, ciniskajās “spēlēs” Austrumos, dažkārt pat nogalinādami tur vietējos cilvēkus, kuri nekad un neko sliktu Latvijai nav nedz vēlējuši, nedz darījuši.
e) huntai iznīcinot ražošanu, LR jau sen ir padarīta par atkarīgu no saucamajiem “starptautiskajiem aizdevumiem” un vairs nespēj sevi apgādāt pat ar pārtiku. Faktiski – Latvija vēl spēj eksistēt tikai uz parāda, kurš jau tuvojas 20 miljardiem eiro. Atgādināšu, ka Latvija pirms trīsdesmit gadiem uzsāka savu “neatkarības” ceļu bez parādiem. Acīmredzami, ka Latvijas “likumīgā” valdība ir veikusi ļaunprātīgu ekonomisko sabotāžu pret valsti un tās iedzīvotājiem.
2) Vēlēšanas ir okupācijas administrācijas rīkots pasākums, lai piešķirtu leģitimitāti un solīdumu līdz šim paveiktajiem, pašlaik realizētajiem un nākotnē plānotajiem noziegumiem. Pierunājot tautu piedalīties “vēlēšanās”, hunta viltīgi noveļ atbildību par saviem noziegumiem un to sekām uz visu elektorātu, sak’, - tauta mūs ievēlēja, un mēs pildām tās gribu!
Uzmanību! Katrs, kurš piedalās okupācijas administrācijas rīkotajā pasākumā un “atdod savu balsi”, stiprina un atbalsta šo režīmu un kļūst līdzatbildīgs par tā veiktajiem noziegumiem!
3) Ar piedalīšanos LR administrācijas rīkotā pasākumā mēs atzīstam to par likumīgu un piešķiram šai kliķei autoritāti un svaru. Tas ir tikpat pretīgi, kā dot godu cilvēkam, kurš to nav pelnījis.
4) Huntai ir pilnīgi vienalga, par ko jūs “vēlēsiet”. Galvenais – lai jūs atnāktu! Viņiem ir vajadzīgs jūsu paraksts par savu pilnvaru nodošanu uz četriem gadiem kādai partijai vai cilvēkiem tajās; pārējo viņi paši “sakārtos”. Atceraties Viņķeli? Viņai piederēja antirekords kā visvairāk svītrotajam deputāta kandidātam. Un?! Vai tas traucēja viņai kļūt par veselības ministri?! Un no kurienes tāds Kariņš uzradās?! No kādas kloākas savulaik uznira V.Vīķe-Freiberga, kura tagad sludina piedalīšanos vēlēšanās?!
5) Tā saucamo “opozīcijas partiju” un “protesta balsojumu” mērķis ir piesaistīt un “atvilkt” uz vēlēšanām tos cilvēkus, kuri jau sen uz šo tukšo pasākumu ir nospļāvušies un tajā piedalīties neplāno. Tāda loma savulaik bija nelietīgajam Kaimiņam. Jāatzīst, ka šī diemžēl bija visspožāk nospēlētā loma viņa karjerā, kā rezultātā uz vēlēšanu iecirkņiem devās pat tādi cilvēki, kuri to nebija darījuši jau sen. Rezultātā Latvijas politisko mēslu vara tika stiprināta vēl uz četriem gadiem. Tagad ir uzradušies daudzi “kaimiņi”, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt savu materiālo labklājību nākamajos četros gados. Jo deputāti, kā zināms, ir “neaizskarami”, nav atsaucami un par savu darbību personiski nav atbildīgi. Iespējams, ka kāds no kandidātiem nav negodīgs. Tad viņš ir bezgala naivs un vientiesīgs. Kā aitiņa vilku barā...
Minēto apsvērumu dēļ es tev, draugs, iesaku septiņreiz apdomāt, pirms kādu pilnvarosi lemt savā vietā. Pēc tam būs par vēlu...
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
