Velojoslas Rīgas centrā izveidotas bez jebkādas satiksmes plūsmas analīzes
PIETIEK17.09.2014.
Komentāri (72)
Iesaki rakstu: 
Velojoslas Rīgas centrā Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielu braucamajā daļā izveidotas, iepriekš neveicot nekādu satiksmes plūsmas analīzi un neizvērtējot, kā tās ietekmēs kopējo transporta kustību, - to pēc ilgas Rīgas domes satiksmes departamenta izvairīšanās no atbildes izdevies noskaidrot Pietiek. Satiksmes departaments arī nevar pateikt, kurš konkrēti ir pieņēmis lēmumu par šo joslu izveidi, aizbildinoties, ka tas apspriests sabiedriski konsultatīvajā padomē, kurā pārstāvētas gan pašvaldības, gan valsts institūcijas.
Pēc tam, kad jaunizveidotās velojoslas Rīgas centrā radīja skaļus lielākoties autovadītāju iebildumus, Pietiek vēlējās noskaidrot, kā šo joslu izveidošanas ietekme pirms to iekrāsošanas pētīta satiksmes plūsmas analīzē vai kādā citā izpētes materiālā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere sākotnēji paziņoja, ka veiktie pētījumi ir iekļauti Velotransporta attīstības stratēģijā, kuru gan pats Satiksmes departaments nevarot piedāvāt iepazīt, tas esot jāprasa Velosatiksmes organizācijas speciālistam Tomam Kokinam, kurš arī izstrādājis šo stratēģiju.
Pēc vairākkārtējas saskaņošanas Kokins arī atsūtīja minēto stratēģiju. Tomēr izrādījās, ka šajā stratēģijā nav nekādas autotransporta plūsmu analīzes un vispār ne vārda par to, kur paliks automašīnas, kas līdz šim brauca par šīm ielām, vien ziņots, cik laba dzīve būs velosipēdistiem, kas tagad droši varēs braukt pa Rīgas centru.
Lai gan sākotnēji Kokins apgalvoja, ka stratēģijā esot atsauces uz pētījumiem, tomēr tajā tādu nav. Kad Pietiek lūdza tomēr iepazīstināt ar pētījumiem, Kokins paziņoja, ka viņa rīcībā to nav un tie jāprasa Satiksmes departamentam.
Satiksmes departamenta pārstāve Dišlere sākotnēji mēģināja tomēr norādīt, ka arī pētījumi esot jāprasa tam pašam Kokinam, bet pēc vairākkārtējas sazināšanās tomēr atzina, ka nekādu pētījumu nav un vienīgais dokuments, uz kura pamata izveidotas velojoslas, ir jau minētā stratēģija.
Mēģinājums noskaidrot, kurš tad īsti pieņēmis lēmumu par velojoslu izveidi, arī nebija no vienkāršajiem. Dišlere vairākkārt skaidroja, ka stratēģija apspriesta sabiedriski konsultatīvajā padomē, kur piedalās Rīgas domes Satiksmes un Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, kā arī Satiksmes ministrijas, Latvijas Autoceļu direkcijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju pārstāvji.
Uz jautājumu, vai lēmumu par velojoslu izveidi pieņēma šī padome, Dišlere tomēr atbildēja, ka nē, jo tai ir tikai konsultatīvs raksturs, bet uzsvēra, ka pirms velojoslu izveides tās saskaņotas gan Autoceļu direkcijā, gan citās nepieciešamajās institūcijās.
Uz jautājumu, kuras konkrēti personas pieņēma lēmumu veidot šīs velojoslas, Dišlerei atbildi nācās meklēt vairākas nedēļas, ik reizi, izdzirdot šo jautājumu, mēģinot atbildēt ar velojoslu iekļaušanu pilsētas attīstības stratēģijā, ar Velotransporta attīstības stratēģijas apspriešanu sabiedriski konsultatīvajā padomē utt.
Lūdzot noskaidrot, kurš tad īsti ir parakstījis dokumentu par šo velojoslu izveidi, Dišlere atkal mēģināja atsaukties uz stratēģijām, līdz beidzot paziņoja, ka lēmumu pieņēmis Satiksmes departaments.
Noprecizēt, kura tieši amatpersonas Satiksmes departamentā tad pieņēma šo lēmumu, arī nebija tik viegli. Departamenta preses sekretāre atbildēja, ka lēmumu pieņēmis viss departaments, un tikai uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka to parakstīja Satiksmes departamenta direktors, atbildēja apstiprinoši, uzreiz gan atkārtojot, ka lēmumu pieņēma departaments.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs ir Krišjānis Peters (attēlā), kurš, kā zināms, pašlaik Saskaņas sarakstā vēlas iekļūt Saeimā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.