Venecuēlas fonds uzaicina Lato Lapsu uz Ugo Čavesa piemiņas pasākumiem
PIETIEK11.03.2013.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Negaidītu uzaicinājumu no kāda Venecuēlas fonda, kas neformāli saistīts ar šīs valsts valdību, aizvadītās nedēļas beigās saņēmis žurnālists Lato Lapsa.
Uzaicinājums L. Lapsam izteikts pēc tam, kad fondā saņemta informācija par fragmentu no viņa pašlaik topošās grāmatas par Centrālameriku un Dienvidameriku, kas nule bija publicēts portālā pietiek.com.
Fragmentā ar virsrakstu "Mīlētais un ienīstais brūnais pusmērkaķis" bija aprakstīts L. Lapsas pieredzētais Venecuēlā laikā, kad pie varas vēl bija 5. martā mirušais šīs valsts prezidents Ugo Čavess, un venecuēliešu attieksme pret savu ilggadējo valsts galvu.
Fonda pārstāvji L. Lapsu informējuši, ka gan par topošo grāmatu, gan par pietiek.com publicēto fragmentu uzzinājuši, pateicoties pazīstamā rakstnieka, publicista, domātāja un TV dīvja Otto Ozola (īstajā vārdā Mārtiņš Barkovskis) aizvadītās nedēļas nogales publikācijai portālā TVNET.
Tā kā fonda pārstāvji atšķirībā no pazīstamā publicista iepazinušies ar visu publicēto jaunās grāmatas fragmentu, ne tikai ar tā virsrakstu vien, viņi izjutuši patiesu cieņu pret autoru, kas neilgās uzturēšanās laikā Venecuēlā tik precīzi uztvēris šajā zemē un tās cilvēku prātos un sirdīs notiekošo.
Izsakot atzinību L. Lapsas paveiktajam darbam un vēloties tam vēl palīdzēt, Venecuēlas fonda pārstāvji ieaicinājuši topošās grāmatas autoru šonedēļ apmeklēt Karakasu, kur turpinās venecuēliešu atvadīšanās no Ugo Čavesa mirstīgajām atliekām, un arī piedalīties šajās atvadās. L. Lapsa šo piedāvājumu ar pateicību ir pieņēmis un jau 12. martā dodas ceļā.
L. Lapsa no savas puses izsaka patiesu pateicību gan O. Ozola daiļradi publicējošajam portālam, bez kura palīdzības Venecuēlas pārstāvji, visticamākais, nebūtu uzzinājuši par topošo grāmatu, gan pašam M. Barkovskim, kuram sola no Karakasas noteikti atsūtīt pastkarti, kas pazīstamajam analītiķim un rakstniekam ļaus būtiski bagātināt savus priekšstatus par šajā pasaules daļā notiekošo.
Domājams, ka par pieredzēto Venecuēlā būs iespējams izlasīt vienā no tuvākajiem brīvdienu izdevuma SestDiena numuriem, kā arī, protams, jaunajā grāmatā, kuras darba nosaukums ir Trīspadsmit Amerikas. Tā apgādā Dienas Grāmata klajā nāks šā gada rudenī.
Portāls Pietiek atvainojas visiem lasītājiem, ka sakarā ar šo negaidīto braucienu nākamajās dienās jaunu publikāciju portālā var būt nedaudz mazāk, nekā ierasts.
Foto no gondolaproject.com
Seko mums 
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
