Verga kaklasiksna ir vieglāka par bruņuvesti un triecienšauteni
Egils Helmanis10.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Braucot no Ukrainas, man radušās dažas pārdomas. 40 miljonu iedzīvotāju lielai valstij Ukrainai pietrūkst karavīru, lai padzītu okupantu no savas zemes. Tas rada satraukumu par to, cik ļoti mēs Latvijā dzīvojam sašķeltā sabiedrībā attiecībā uz valsts aizsardzību. Pie tā vainīgi esam gan katrs no mums individuāli, gan valsts kopumā, kā arī ļoti lielā mērā sabiedriskais medijs, jo bieži sižeti tiek nevis veidoti profesionalitātes vadīti, bet ir politisko simpātiju vadīti.
Ar atbalstu Ukrainai mums ir jāpārkāpj pāri saviem iekšējiem kašķiem un politiskajām intrigām. Redzot notiekošo Ukrainā, es saprotu, ka okupantu mērķis nebūt nav apstāties pie sasniegtā, bet gan turpināt pakļaut citas valstis un tautas savai ideoloģijai. Tieši šobrīd un vairāk nekā jebkad visiem politiskajiem spēkiem jāstrādā kopā pie savas nacionālās valsts aizsardzības.
Šajā braucienā divi politiskie oponenti – E.Helmanis (NA) un J.Bordāns (JKP) – spēja vienoties kopējam mērķim Ukrainas atbalstam, noliekot malā savstarpējās politiskās cīņas. Es aicinu sekot šim piemēram. Apvienosim mūsu tautu savas valsts aizsardzībai un drošībai, gan iekšēji stiprinot nacionālās valsts vērtības, gan ārēji palīdzot Ukrainai.
Guvu atziņas no Ukrainas komandieriem, ka patiesībā Ukrainā notiek denacifikācija, jo daudzi Ukrainas patrioti iet bojā karstākajās frontes līnijās. Arī Latvijā šobrīd notiek kaut kas līdzīgs. Pret nacionāli domājošiem politiķiem sabiedriskais medijs izvērš politisko kampaņu. Mums ir paveicies, ka mūs nenogalina fiziski, bet mēģina nogalināt politiski. Šī metode mums ir jāpārtrauc, jo sabiedriskais medijs pieder visai tautai. Tāpēc sabiedriskajam medijam būtu jāatspoguļo visas sabiedrības viedoklis, nevis tikai valdošās partijas viedoklis.
Ukrainā karš notiek jau trešo gadu. Mums ir sava vēsturiskā pieredze ar savu kaimiņu. Vēsturei ir tendence atkārtoties. Lai to nepiedzīvotu ne mēs, ne mūsu bērni, mums uz notiekošo Ukrainā ir jāreaģē jau šodien. Atrodoties arvien tālāk no frontes līnijas, pieņemtie lēmumi ir daudz attālinātāki un tukšāki, tie imitē darbību vārdos, nevis reālu valsts aizsardzību darbos. Tāpēc būsim gudri un, mācoties no ukraiņu pieredzes, darīsim visu jau šodien savas nacionālās valsts aizsardzībai. Mācīsim skolās Latvijas valsts vēsturi, iedrošināsim bērnus un jauniešus stāties Jaunsardzē, Zemessardzē, Latvijas skautos un gaidās, un pats būtiskākais - attīstīsim inženierzinātnes, jo šis ir tehnoloģiju karš.
Vēlos pateikties visiem, kuri palīdzēja nogādāt 23 transportlīdzekļus Ukrainas karavīriem, tai skaitā septiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, bagiju, kvadriciklu, motociklu, tehnisko aprīkojumu u.c..
Paldies saku visiem ziedotājiem, Ogres novada pašvaldības domes deputātiem, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, Veselības ministrijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, fondam “Ziedot.lv” un biedrībai “Ogres novada attīstībai” un tās biedriem, AS “TĒRVETES AL”, laikrakstam “Ogres Vēstis Visiem”, šoferiem un ikvienam, kurš ar savu nesavtīgo darbu palīdzēja tehniski un administratīvi organizēt šo braucienu.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
