Iesaki rakstu: 
Piektdien medijos izskanēja ziņa, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), diskutējot par sociālā budžeta ilgtspēju, pieļāvis – nav izslēgts, ka pensionēšanās vecums varētu sasniegt 70 gadus. Ministrs par to runājis, neraugoties uz faktu, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējais vīrieša mūža ilgums Latvijā patlaban nemaz nesasniedz 70 gadus. To, vai ministra „ideja” ir reāli mērāms pensionēšanas vecuma slieksnis un risinājums sociālā budžeta glābšanai, Pietiek komentē Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze.
„Tas ir absolūti nereāli. Tas ir nereāli, ja mēs uz pensionēšanās vecumu skatāmies kontekstā ar sabiedrības veselības stāvokli un Latvijas sabiedrības veselības novērtējumu Eiropas Savienības līmenī.
Nu nevar tā! Nevaram mēs sapņot kaut ko tādu, kas neatbilst īstenībai. Un arī ideja par priekšlaicīgās pensionēšanas pārtraukšanu ir jāsaista ar sabiedrības veselības situāciju.
Cilvēki Latvijā strādā pārslodzēs, turklāt veselības aprūpe mums ir viena no zemākajām ES. Tas viss iespaido cilvēku veselību, cilvēki vienkārši fiziski nav spējīgi līdz 70 gadiem strādāt, turklāt ļoti liela sabiedrības daļa vispār šo vecumu nesagaida.
Uzskatu, ka 65 gadi ir maksimālā pensionēšanas vecuma robeža, par kuru vispār var diskutēt pensijas reformas kontekstā.
Tā ka finanšu ministra paustā 70 gadu maksimālā robeža, ņemot vērā mūsu veselības aprūpi un sabiedrības veselības rādītājus, ir pilnīgi nereāla sapņošana.
Mēs ar Labklājības ministriju, ieskaitot labklājības ministri, esam apsprieduši koncepciju par pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet tad nu gan tādi 70 gadi nepavīdēja.
Finanšu ministrs mums nāk no baņķieru vides, un viņam cilvēks kā cilvēks neeksistē. Viņam ir skaitļi un nauda, un atkal skaitļi, kas naudu raksturo. Diemžēl. Bet finanšu ministram nevajadzētu aizmirst, kam viņš kalpo un ka viņš strādā valdībā, un valdībai ir jānes atbildība par savu sabiedrību.”
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.