Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienītās deputātes un godātie deputāti! Šī gada 23. martā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsās pie 13. Saeimas politisko partiju frakcijām ar lūgumu skaidrot sabiedrībai, kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā. Atbildi neesam saņēmuši joprojām, tāpēc nākas uzrunāt jūs atkārtoti.

Lai sargātu Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, veselības aprūpes nozare pašaizliedzīgi ir sakopojusi visus spēkus. Taču šo spēku nav pietiekami daudz: Saeima nozarei ir piešķīrusi vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā.

Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi veselības aprūpei (centrālās valdības un pašvaldību budžeta izdevumi, neskaitot citus avotus, piemēram, ārstniecības iestāžu ieņēmumus par maksas pakalpojumiem) Latvijā 2018. gadā bija tikai 2,9% no iekšzemes kopprodukta (vidēji Eiropas Savienībā - 6,4%, Lietuvā - 4,4% un Igaunija - 4,5%).

Neraugoties uz to, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata veselības aprūpi par galveno valsts budžeta prioritāti. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija, OECD un Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai bez vilcināšanās būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei.

Veselības aprūpes kodolu veido darbinieki. Bez viņiem nedarbosies neviena tehnoloģija un nekāda koncepcija. Diemžēl vēl atlikušie Latvijas mediķi strādā ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada 13. decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika pildītas. Taču attiecībā uz 2020. gadu vairākums no jums tās prettiesiski pārkāpa, jo: “Valstij nav naudas.” Neraugoties uz to, ka valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti pār 700 miljoniem euro lielāki nekā pērn. Mediķiem garantiju izpildei vajadzēja vien 120 miljonus... Tika piešķirta tikai puse.

Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Šobrīd kopējais apstiprinātais atbalsts krīzes seku mazināšanai ir sasniedzis 3,2 miljardus euro. Eiropas Komisija pret to neiebilst. Taču mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu nav saņēmuši joprojām!

Tā vietā Veselības ministrija izmisīgi meklē ieganstus likuma nepildīšanai. Tieši tā ir vērtējams mēģinājums mākslīgi radīt jaunu darba samaksas kārtību veselības aprūpes nozarē. Diemžēl ministrijas sagatavotais ziņojums par jaunās kārtības izstrādāšanu satur tik daudz nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem un tik nopietnus riskus jaunās kārtības ieviešanas gadījumā, ka LVSADA nevar to atbalstīt. Nevar atbalstīt arī tāpēc, ka Veselības ministrijas izstrādājums atņemtu nozares darbiniekiem likumiski garantēto darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā.

Gada laikā gan Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, gan LVSADA ir aicinājusi Saeimu veikt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam”, lai paaugstinātu veselības aprūpes nozarē darba samaksu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Diemžēl līdz šim lielākā daļa no jums to ignorēja. Tagad Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, ņemot vērā jūsu ignoratīvās attieksmes iespējamo neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam.

Šādā situācijā, lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina jūs steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...