Veselības nozares pārvaldīšana: ES naudas dalīšana, miljonu šķiešana, totāla nekompetence un ministres izstrādājums
Pietiek lasītājs13.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai cik emocionāli un brīžiem pat histēriski nebija dažādu mediķu organizāciju draudi par streiku - kā opozīcijas Zaļo un Zemnieku Savienības, Lauku ģimenes ārstu asociācijas deputātes L. Kozlovskas draudi par ģimenes ārstu līgumu ar valsti pārtraukšanu, tā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājas ģimenes ārstes – homeopātes I.Aizsilnieces kvēlās runas, - izskatās, ka tas viss aprobežosies ar vienkāršu protesta gājienu kopā ar pedagogiem, kur mediķus droši vien vispilgtāk atkal pārstāvēs A/Par bijušās deputātes I. Viņķeles ģimene.
Protams, ka novirzīto finanšu līdzekļu apjoms veselības aprūpei ir krietni mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Bet, kā rāda iepriekšējo gadu Covid-19 pieredze, kad novirzītās naudas apjoms bija ievērojams, privātais sektors, kur īpaši izcēlās privātās laboratorijas, ir nopelnījis vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tāda ir arī tā summa, kā šobrīd trūkst mediķu algām, kompensējamiem medikamentiem, bērnu speciālistiem, zobārstiem utt.
Naudas apjoms, kas tika “uz aklo iemests” nozarē, bija milzīgs un nekontrolēts, bet “uz papīra” tas it kā mērķtiecīgi tika apgūts gan “zelta” gultās, gn tukšos pētījumos, gan izcili dārga vakcinācijas biroja izveidošanā, gan dažādos algu pielikumos, prēmijās, gan neizmantotu (utilizējamu) vakcīnu miljonu devās, par ko, kā redzams šobrīd, vairs nav neviena atbildīgā.
Dīvaini, ka naskāki naudas apgūšanā bija publiskā sektora dalībnieki, taču ievērojamu pelņu guva tieši privātais sektors, kas liecina par valsts un pašvaldību veselības aprupes sektora slikto vai pat apzināti vājo menedžmentu. Valsts slimnīcu laboratorijas, neskatoties uz vairāku miljonu investīcijām un milzīgo Covid-19 testu pieprasījumu, pat nepūlējās iesaistīties šajā biznesā, taču šobrīd valsts slimnīcas ir pirmās rindā pēc naudas, jo esot augsta inflācija, pieaugušas izmaksas un jāpieliek pie algas. Īpaši izceļas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs V. Ābols, kurš esošajai veselības ministrei L.Menģelsonei (AS) ir pirmais favorītu sarakstā.
Tā vietā, lai rosinātu likvidēt BKUS padomi, samazināt valdes locekļu skaitu, optimizēt administrāciju, mazināt lieko birokrātijas procesu slogu slimnīcā, kā arī pārskatīt, cik kurš medicīnas personāls darba dienas laikā velta ārstniecībai un cik papildu darbam (piemēram, studentu apmācībai un blakus darbam dažādās citādās vietās), vienkārši paziņo, ka palielina maksas pakalpojumu cenas un nezina, ko darīt, lai nerastos kaitējums bērniem, kuri spiesti ārstēties slimnīcā, kas faktiski ir vienīgā valstī.
Šajā valsts apmaksāto pakalpojumu biznesā nozīmīga loma ir Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kas tieši atbild par pakalpojumu un tarifu aprēķināšanu. Tad cik profesionāls tas ir bijis, un vai šos ilgi gaidītos jaunos tarifus esošais NVD vadītājs spēs aprēķināt pareizus? Kā gan līdz šim NVD nav pamanītas “izdevīgās” un “neizdevīgās” pozīcijas, kur, kā izskatās, arārstniecības iestādēm ir nerakstīta vienošanās – mēs maksājam, kā sanāk, bet mēs strādājam, kā sanāk?
Medicīnas pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmas nav nevienā ārstniecības iestādē, izņemot ISO (kas tieši neuzrauga ārstniecības procesus) un pacientu aptaujas, kas atspoguļo pacientu subjektīvo attieksmi pret saņemto pakalpojumu. Profesionālas, sistemātiskas ārstniecības kvalitātes uzraudzības nav, kaut pirms pāris gadiem tika novirzīti vairāki miljoni ES projektu finansējuma klīnisko vadlīniju izstrādei, kur tos kopīgi apguva LĀB ar abām medicīnas augstskolām un piesaistītiem ekspertiem (kvalitātes kontroles eksperti no slimnīcām pēc naudas apguves tika atlaisti).
Tieši kvalitāte, efektivitāte un vesels pacients tiek minēti par galvenajiem kritērijiem ministres L.Menģelsones (AS) prezentācijās par esošās koalīcijas premjera K.Kariņa (JV) pieprasīto slimnīcu līmeņošanu, kur uzreiz tiek pateikts, ka nevienu iestādi, ko sauc par “slimnīcu”, neslēgs. Būs interesanti redzēt gala ziņojumu, jo prezentācijās virsrakstu līmenī ir viegli sarakstīt ļoti svarīgus kritērijus (ChatGPT tādus lieliski ģenerē) , bet redzēsim, kā kvalitāte un efektivitāte tiks uzrakstīti jau konkrētos terminos un skaitļos, kā ārējos un iekšējos kvalitātes auditos tā tiks salīdzināta un vērtēta pēc kādiem “Eiropas standartiem”.
Pašlaik, klausoties kaut vai MK sēdes tiešraidi (https://www.youtube.com/watch?v=xevpkF-1JLI ,sākot no 48. minūtes) par līdzekļu piešķiršanu ambulatorā sektora pieejamības uzlabošanai, rodas sirreāla sajūta, ka ministri kopā ar L.Meņģelsoni un ar premjeru priekšgalā spēlē “verbālo mēmo šovu” - nabaga NVD ekspertiem sēdē ir jācenšas būt pieklājīgiem un uzminēt, par ko īsti runā MK, cenšoties viens otru pārspēt ar nejēdzīgāko un nekompetentāko vārdu salikumu par veselības aprūpi (jaucot terminus, slimnīcas ar veselības centriem un izmeklējumiem, bez jebkāda sakara salīdzinot tās ar skolām un privāto sektoru, ik pa laikam paužot skaļas populistiskas, deklaratīvas neko nenozīmējošas frāzes par efektivitāti utt. Var tikai ar šausmām iedomāties, kāds klaunu cirks būs jāskatās, kad MK spriedelēs par slimnīcu līmeņiem.
Līdztekus tam jau tiek dalīta ES Atveseļošanās fonda nauda jaunās E-veselības sastāvdaļām – tādām kā Onkoloģijas pacientu datu platformas izveide, ko starp citu prezentē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis A.Pinkulis, kuru, kā zināms, atlaida no VAS Sadales tīkli valdes priekšēdētāja amata
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sadales-tiklu-vaditajs-andis-pinkulis-atkapies-no-amata.a255813/
Viņš tagad ir kļuvis par IT speciālistu un gatavs apgūt ES finansējumu, kaut gan nav nekādas skaidrības, kurš šo platformu varēs lietot, kā tiks ievadīti dati un par kādu periodu, kā arī kā šī platforma iekļausies kopējā jaunajā E-veselībā.
Ja minētajā projektā ir vēl apmēram skaidrs, kur tiek novirzīts finansējums, tad šī paša fonda finansējums ambulatorajam sektoram (par ko tika teikts jau iepriekš) ir kā “Ziemassvētku dāvanu karte” izredzētajiem pietuvinātajiem draugiem labi nodrošinātā tirdzniecības centrā, kur no plānotajiem 10 miljoniem, trešdaļa (nepilni 4 miljoni) paredzēti privātajam sektoram bez jebkāda līdzfinansējuma un mērķiem. Un pārējais - publiskajam, bet bez jebkāda plāna par to turpmāko darbības statusu vai apjomu, jo VM vienkārši tāda nav.
Faktiski finansējums ne par ko, balstoties tikai uz subjektīvu vajadzību uzskaitījumu, kā varētu tapt “vēlmju vēstule Ziemassvētku vecītim”. Kaut nauda tiek virzīta nākotnes attīstībai, par naudas sadalījuma pamatu ir (nezin kāpēc) Covid-19 apkalpoto pacientu skaits un diagnozes, kur nav skaidrs, kāds tam sakars ar reālajām ambulatorajām vajadzībām, kādi mērķi un rādītāji vispār tur būtu jāsasniedz.
VM plānošanas kvalitātes kapacitāte un spējas ir tādas pašas kā centieni ieviest jaunu mediķu atalgojuma modeli. Par ES fondu apguves haosu veselības aprūpē liecina nepārdomātā būvniecība,kur vēl nesen BKUS žēlojās, ka, lai pabeigtu būves, nepieciešami 13 milijoni eiro, bet nesen bija ziņa, ka uzsāktas jaunas būves un beidzot NMPD būs atsevišķas durvis un mazajiem pacientiem vairs nesāpēs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2023-bernu-slimnica-top-jauna-neatliekamas-palidzibas-nodala-un-ambulatoras-veselibas-centrs.a504581/
Jāatzīmē, kā te spilgti izpaužas tā realitāte, ka Apvienotā saraksta veselības ministres L.Menģelsones pamatojumu argumentācija un izpratne par elementārām lietām ir nekāda, jo var skaidri redzēt, ka par veselības jautājumiem ministre joprojām nesaprot neko, par valsts kapitālsabiedrību menedžmentu nesaprot neko, par to, kā jābūt efektīvi izlietotai naudai jebkurā apakšnozarē, arī nesaprot neko… Tad ko saprot?
Te pat jāsāk just līdzi premjeram Kr.Kariņam, kurš paaugstinātā tonī runā par šo ministres izstrādājumu, jo-tam, ko L.Menģelsone runā (pareizāk sakot, nolasa no lapiņas) vai prezentē (kāda cita sagatavoto materiālu), nav profesionālās kompetences izpratnes un seguma. Toties ministre nu jau draudzīgi ir iekļāvusies kopējā valdības dziesmā, ka nozarē pa lielam viss ir kārtībā (kaut nav pat uzsākts solītais audits) un vajag tikai naudu,
Varbūt pie vainas ir birojs, kur nav neviena mediķa, kas izprot jomu, bet ir ļoti pierasīts padomneiks Artis Grīnbergs, kurš vienlaikus sniedz padomus ekonomikas ministrei I.Indriksonei un L.Menģelsonei. Latvijā trūkst kompetentu cilvēku tagad pat padomnieku līmenī.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
