Vēstule Latvijas žurnālistiem
Atis Apinis, LR pilsonis un apvienības Ražots Latvijā valdes priekšsēdētājs13.06.2011.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā, skatoties TV raidījumus par politiskām tēmā sakarā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, arvien biežāk dzirdami apgalvojumi, ka „nekas jau nemainīsies” un „tos pašus jau vien vēlēsim”. Turklāt pārsvarā šie apgalvojumi izskan no LTV žurnālistiem, kā arī pieaicinātajiem t.s. ekspertiem.
Uz pašu uzdotu jautājumu: „Vai kaut kas var mainīties?” pārsvarā paši žurnālisti konstatē, ka nekas jau nebūs, ka tie paši vēži jau vien būs jāvēlē.
Man kā TV skatītājam un LR pilsonim rodas jautājums - vai paši žurnālisti grib pārmaiņas? Jeb arī viss Latvijā ir labi un skaisti un mēs kārtējo reizi varam vērot rūpīgi iestudētu politisko teātri tautai?
Varbūt viss labi un skaisti ir pašiem žurnālistiem, kuriem pēc sagatavota scenārija jāturpina potēt TV skatītājiem, ka kardinālas pārmaiņas Saeimas ārkārtas vēlēšanās nav iespējamas principā?
Vai jums, cienījamie žurnālisti, neliekas, ka jūs esat līdzvainīgi pie šīs situācijas ,ka pat kaimiņi mūs sauc par neizdevušos valsti? Varbūt tomēr vajadzētu izberzēt acis, saņemties drosmi un aicināt cilvēkus kļūt politiski aktīviem, veidot partijas, stāties esošajās, censties reāli ietekmēt valstī notiekošos procesus? Varbūt tomēr ir pienācis laiks jums kļūt par tautas cīņā saucējiem, nevis bezgalīgi atgremot visiem zināmu cilvēku visiem zināmas frāzes?
Jūsu atbildība ir liela. Jūs ietekmējat daudzu cilvēku uzskatus un izpratni par valstī notiekošo. Taču ar savu skeptiski-gudri ironisko stilu pret pārmaiņām jūs ietekmējat cilvēkus negatīvi. Jūs izraisāt jaunatnē apziņu, ka nekas nav maināms un ka uz pārmaiņām nav ko cerēt. Ar šādu attieksmi jūs stimulējat latviešu tautas došanos svešumā, jo ko gan darīt valstī, kurai nav cerību un izredžu?
Aicinu žurnālistus atmest bailes par savu amatu, par savu darbu, par savu algu. Neko īpaši daudz jau jūs īstenībā zaudēt nevarat. Kļūstiet beidzot drosmīgi un runājiet par to, kas jūs patiešām satrauc! Patiesi ceru, ka kaut kas jūs vēl satrauc. Atcerieties, ka samierināšanās ir nodevības paveids. Nodevības pret sevi un pret jūsu lasītājiem un klausītājiem.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.