Iesaki rakstu: 
Iepriekš publiski izskanējusi informācija, ka 2023.gada 28.jūlijā Finanšu ministrijā tika saņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.
Pēc šīs “neparastās” ziņas izskanēšanas man radās interese par iemeslu šādai I.Jaunzemes pēkšņai rīcībai, it sevišķi, ja atceramies, ka vēl nesen I.Jaunzeme, būdama atstādināta uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata pienākumu pildīšanas, darīja visu iespējamo, lai noturētos savā amatā, kā arī nepārietu citā piedāvātajā amatā Finanšu ministrijā.
Atsaucot atmiņā dažādus 2023.gada ar VID saistītus notikumus un paziņojumus, man radās pārliecība, ka I.Jaunzemes pēkšņā nevēlēšanās turpināt darba attiecības VID ir tieši saistīta ar šajā laikā žurnālistu atklātajiem pārkāpumiem VID, no kuriem kliedzošākie bija saistīti ar raidījumā “Nekā personīga” atklāto, ka vairāku mēnešu garumā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca tankkuģi, kuri ar viltotiem dokumentiem caur muitu ieveda no Krievijas degvielu, kā arī žurnāla “Forbes Latvija” publiskoto informāciju par Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma AS “Emergn”, kurš ilgstoši sniedz IT pakalpojumus VID, iespējamo saistību ar Krievijas varas iestādēm un to, ka šis uzņēmums kopš 2017.gada ir vinnējis vairākos VID rīkotajos publiskajos iepirkumos par kopējo summu 81,54 miljoni eiro.
No finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustā (starp citu, tieši viņš izdarīja visu iespējamo, lai I.Jaunzeme atgrieztos savā amatā) izriet, ka par šiem gadījumiem tiek veiktas pārbaudes un finanšu ministrs A.Ašeradens personīgi ir aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes VID saistība ar AS “Emergn”.
Pēc visa iepriekš minētā, manuprāt, jebkuram Latvijas iedzīvotājam rodas pārliecība, ka VID šobrīd notiek pārbaudes no Finanšu ministrijas un citu kompetentu iestāžu puses, kā arī pats VID savas kompetences ietvaros ir iesaistījies trūkumu novēršanā un mums atliek tikai gaidīt, kad tiks paziņots par pārbaudes rezultātiem un tām personām, kuras ir saucamas pie atbildības.
Ņemot vērā, ka ir pagājis ievērojams laiks un par šiem klaji kliedzošajiem gadījumiem nekas vairāk no finanšu ministra A.Ašeredena nav dzirdēts, nolēmu savu iespēju robežās painteresēties par uzsākto pārbaužu rezultātiem.
Man bija liels pārsteigums, ka par šiem gadījumiem padziļinātu interesi bija izrādījis tikai viens no Latvijas žurnālistiem, kurš, iespējams, redzot, ka nekas netiek darīts, savulaik bija centies pievērst kompetentu iestāžu uzmanību un panākt kaut kādu pārbaužu uzsākšanu. Žurnālists bija vērsies ar iesniegumiem prokuratūrā, KNAB un citās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt raidījumā “Nekā personīga” un žurnālā “Forbes Latvija” minētos gadījumus un tajos iesaistīto valsts amatpersonu atbildību.
No visām iestādēm tika saņemtas formālas atbildes, ka neviens neko negrasās pārbaudīt. “Visizsmeļošākā” atbilde tika saņemta, protams, no Finanšu ministrijas, kura sūdzību ar lūgumu izvērtēt iesaistīto VID amatpersonu rīcību nosūtīja pārbaudes veikšanai uz pašu VIDu.
No pēdējā laikā publiski pieejamās informācijas ir redzams, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora amata konkursā uzvarēja persona, par kuru no Igaunijas drošības dienesta (KaPo) it kā tika saņemta informācija, ka šī persona Igaunijā ir tikusies ar cigarešu kontrabandistiem. Lieki piebilst, ka šo konkursa uzvarētāju mērķtiecīgi amatam virzīja pati I.Jaunzeme ar “Jaunās vienotības” atbalstu.
Šokējošas ir divas lietas: pārkāpumus VIDā atklāja žurnālisti, nevis VID speciāli izveidotā Iekšējās drošības pārvalde ar plašām pilnvarām, kuru ilgstoši vadīja iepriekš pieminētā konkursa uzvarētājs, kā arī fakts, ka, neskatoties uz atklātajiem pārkāpumiem, no finanšu ministra faktiski nav bijusi nekāda reakcija.
Rodas iespaids, ka I.Jaunzemes pēkšņā nevēlēšanās turpināt darba attiecības VID ir saistītas ar piespiedu “kosmētisko remontu”.
Lai gan “Jaunās vienotības” pārstāvji deklarē nepieciešamību uzlabot valsts drošību un akcentē nepieciešamību cīnīties ar korupciju valsts pārvaldē, šobrīd ne Finanšu ministrijai, ne valdošajai koalīcijai nav plānos kaut ko mainīt VID tuvākajā laikā, lai turpmāk šādi gadījumi nebūtu iespējami.
Faktiski tie, kuri akcentē cīņas ar korupciju nepieciešamību, ir tie, kuri pēdējos gados savas atbildības sfērās ir izdarījuši visu iespējamo, lai mazinātu uzticēšanos valsts pārvaldei un necīnītos ar korupciju.
Ļoti gribētos ticēt, ka finanšu ministrs un atklātā konkursā izvēlētais jaunais VID ģenerāldirektors tomēr būs ieinteresēti mainīt VID, lai tas patiesi būtu orientēts uz klientiem, nevis atsevišķu personu loku, kuras ir ieinteresētas ievest uz viltotu dokumentu pamata dažus kuģus ar degvielu, iegūt valsts pasūtījumus 81,54 miljonu eiro apmērā, vai “vizinātos” uz Igauniju, lai satiktos ar personām ar apšaubāmu reputāciju.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
