VID ģenerāldirektora vietnieks netaisoties atklāt nekādas ziņas par dārgā pulksteņa iegādi
PIETIEK07.03.2016.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Aigars Undzēns negatavojoties atklāt nekādas ziņas par janvāra beigās preses konferences laikā viņam uz uz rokas pavīdējušā dārgā Tag Heuer rokaspulksteņa cenu un iegādi, jo visa publiskojamā informācija jau esot atrodama viņa amatpersonas deklarācijā. Pulkstenis nemaz neesot tik dārgs, lai tā pirkumu deklarētu, taču tā iegādes dokumentus Undzēns uzrādīt nespēj vai nevēlas.
Janvāra beigās, kad atklātībā sāka nonākt ziņas par VID darbinieku turīguma līmeni un dažādām tā detaļām, VID ģenerāldirektora vietnieks Undzēns preses konferencē parādījās ar Tag Heuer markas rokaspulksteni – visticamākais, Tag Heuer Carrera laikrādi, kura cena (jaunam un neviltotam) varētu būt virs 5000 ASV dolāriem.
Ilgāku laiku Pietiek dažādos veidos mēģināja panākt, lai augstā VID amatpersona atklātu gan to, par kādu cenu šis pulkstenis iegādāts, gan arī laikrāža iegādes dokumentus (čeku vai ko līdzīgu). Taču pēc ilgākas sarakstes izrādījās, ka pats Undzēns neko par pulksteņa iegādi atklāt nevēlas, savukārt VID vadība ar ģenerāldirektori Ināru Pētersoni priekšgalā netaisās veikt nekādas pārbaudes šai sakarā, bet tic Undzēna paša versijai par pulksteņa cenu.
VID ģenerāldirektora vietnieka, Nodrošinājuma pārvaldes direktora pulkstenis esot iegādāts 2008.gadā par summu, kas saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nebija jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, - tas bija viss, ko VID sākotnēji vēlējās atklāt uz Pietiek jautājumiem par pulksteņa iegādes cenu, laiku un vietu.
Savukārt pēc tam, kad Pietiek atkārtoti pieprasīja ziņas par pulksteņa iegādi, cita starpā arī skaidri aicinot VID amatpersonu uzrādīt iegādes apliecinājuma dokumentus, Valsts ieņēmumu dienests, ignorējot jautājumu par pulksteņa iegādes čeka uzrādīšanu, paziņoja, ka pulkstenis esot iegādāts „2008.gadā ārvalstīs”.
Tā cena netika atklāta arī šoreiz, vēlreiz minot, ka „,minētā pulksteņa vērtība nesasniedz tā brīža valstī spēkā esošās 20 minimālās mēnešalgas jeb 3200 latus”. Kā tieši VID vadība guvusi pārliecību, ka tā vērtība bijusi mazāka, tā arī netiek atklāts, lai gan tieši ar šo vērtību tika argumentēts tas, ka pulkstenis nebija jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.
Savukārt uz vēl papildus uzdotajiem jautājumiem ar Pētersoni saskaņotā VID oficiālā atbilde bija – nekāda cita informācija sniegta netikšot: „Aigars Undzēns ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju par 2008. gadu likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, norādot tajā visu informāciju atbilstoši “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi visa par viņu kā par valsts amatpersonu publiskojamām informācija jau ir pieejama sabiedrībai šajā deklarācijā, kas publicēta VID mājaslapā publiskojam datu bāzē.”
Interesanti, ka pats dārgā pulksteņa īpašnieks nevēlējās atbildēt ne uz vienu viņam uzdoto jautājumu. Tikmēr Undzēna 2008. gada amatpersonas deklarācija rāda, ka tolaik arī viņš piederējis pie VID skaidrās naudas uzkrājumu cienītājiem, nezināmā vietā glabājot 3500 latu un 4500 eiro.
Kolāžas fragments no twitter.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
