Iesaki rakstu: 
Pietiek jau ziņoja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domām mobilās betona ražošanas rūpnīcas iegāde, nekustamā īpašuma pirkums, zemes nomas līgums un būvatļaujas iegūšana neliecina par nodomu veikt saimniecisko darbību, bet gan ļaunprātīgu rīcību ar mērķi samazināt nodokļu nomaksu budžetā un iegūt fiskālas priekšrocības. Tas izriet no kasācijas sūdzības, ko VID iesniedzis par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu saistībā ar divu mazpazīstamu uzņēmumu - SIA Rascom un SIA Martium - pieteikumu par VID lēmumu atcelšanu, kuru tiesa apmierinājusi. Saistībā ar šo Pietiek aprakstīto gadījumu VID sniedz izsmeļošu skaidrojumu, kā šajā iestādē tiek vērtēts nodoms veikt saimniecisko darbību, kuruPietiek publicē pilnībā:
„Atbilstoši komercdarbību definējošām normām (Komerclikuma 1.panta otrajai un trešajai daļai) komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants, savukārt saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. No minētajām tiesību normām izriet, ka personas veiktās darbības ir atzīstamas par saimniecisku darbību, ja persona nolūkā gūt peļņu patstāvīgi, t.i., savā vārdā, sistemātiski veikusi noteiktas darbības.
No komercdarbības jēdziena un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmās prim daļas izriet, ka saimnieciskās darbības nolūks ir peļņas gūšana, tai jābūt vērstai uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojuma sniegšanu, un tās noteikšanas kritēji ir darbību ilgums, sistemātiskums, pastāvība un atlīdzība. Arī tiesu praksē atzīts, ka personas darbība jākvalificē kā saimnieciskā darbība, ja tā ir veikta nolūkā gūt no tās ilglaicīgus ienākumus. Lai noteiktu, vai darbības veiktas saimnieciskās darbības ietvaros, ir jāvērtē laika posma, kurā tās veiktas, ilgums, klientu daudzums un ienākumu apmērs.
Tādējādi VID var konstatēt pazīmes, kas liecina, ka persona veic saimniecisko darbību, savukārt, ja persona nav reģistrēta saimnieciskā darbības veicēja statusā, tad personas atsevišķa rīcība nav pamatojums reāliem nodomiem, jo tie ir subjektīvi. Ja nodokļu maksātājs ražo un pārdod kādu preci vai sniedz pakalpojumu un par to saņem atlīdzību, tā ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kas ir jāreģistrē. Turklāt personas nodoms veikt saimniecisko darbību ir subjektīvi vērtējams fakts, jo personas nodoms var vairākkārt mainīties īsā laika posmā, tādējādi VID var analizēt tikai reāli esošu personas saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības veicēja rīcībā esošos resursus un paskaidrojumus kopsakarā ar darījumus attaisnojošiem dokumentiem (rēķiniem, līgumiem), ja tādi ir.
Jānorāda, ka, piemēram, nodokļu auditā, VID, pārbaudot nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tādējādi, pārbaudot nodokļu maksātāja veiktos darījumus, tiek pārbaudīts ne tikai darījumu dokumentārais noformējums, bet arī to ekonomiskais pamatojums, pārbaudot, vai darījumi notikuši tādā veidā un apjomā, kā to deklarējis nodokļu maksātājs.
Kontroles pasākumos tiek vērtēts konstatētais apstākļu kopums, t.i. tiek analizēti un vērtēti visi materiāli un pierādījumi kopumā, vai darījumi ir notikuši, vai preces/pakalpojumi tik tiešām reāli ir saņemti, turklāt saņemti no preču pavadzīmē-rēķinā norādītās personas, vai tie ir izmantoti nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā vai preču pavadzīmē-rēķinā uzrādītie darījumi ar konkrēto personu atbilst grāmatvedības uzskaites datiem. Kā būtisks apstāklis tiek vērtēts tas, ka netiek iesniegti dokumentāri pierādījumi tam, ka sabiedrība pārbaudāmajā periodā būtu veikusi darbības, kas liecinātu par nodomu attīstīt kādu iecerēto projektu vai vispār veikt deklarēto saimniecisko darbību.
Vienlaikus jāatzīmē, ka katrs gadījums VID tiek vērtēts atsevišķi. Lai novērstu nodokļu nemaksāšanas risku, tiek vērtēta kopumā gan VID rīcībā esošā informāciju par konkrēto personu un tās darījumu partneriem, gan personas sniegtie pierādījumi par deklarēto saimniecisko darbību. Izvērtējot apstākļu kopumu, atsevišķos gadījumos VID secina, ka nodokļu maksātāja darbībām ir abstrakts raksturs un tās neliecina par sabiedrības nodomu veikt deklarēto saimniecisko darbību, jo nodokļu maksātājs nav sniedzi pierādījumus, kuri apstiprinātu minētā komersanta nodoma ticamību un komersanta saistību ar šādu ieceri.
Personas rīcība, iegādājoties iekārtas, noslēdzot zemes nomas līgumu, pagarinot būvatļauju, VID ieskatā nekādā veidā pašas par sevi nedod pamatu izdarīt secinājumu, ka tai būtu bijis reāls nodoms iegādātās iekārtas vai noslēgtos līgumus izmantot saimnieciskajā darbībā. Vienlaikus konkrētā situācijā būtu papildus jāvērtē ziņas par iekārtu izmantošanai piemērotu telpu nomu vai meklēšanu, kā arī par attiecīgas specialitātes personu nodarbināšanu vai meklēšanu. Līdz ar to nav konstatējams patiess un pārbaudāms personas nodoms iegādātos krājumus izmantot savā saimnieciskajā darbībā ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.”
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.