VID Jaunzeme izpļāpājas par pasūtījuma lietu, liek manīt – vēršanos pret korumpēto sistēmu mēs uzskatām par kampaņu pret valsti
PIETIEK31.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēršanos pret korumpēto sistēmu mēs uzskatām par kampaņu pret valsti, - to piektdien, uzstājoties „sabiedriskajā” Latvijas radio un runājot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietu skandālu, skaidri lika manīt VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Pietiek.com šodien publicē attiecīgās raidījuma daļas atšifrējumu.
Aidis Tomsons: Cik tad jūs droši jūtaties atbildēt uz tiem pārmetumiem, kas izskan pēdējā laikā VID virzienā? Dienests nodarbojas ar pasūtījumiem pret konkrētiem cilvēkiem, piever acis uz atsevišķu politiķu darbošanos, vispār ļoti nesmukas lietas notiek.
Ieva Jaunzeme: Es gribētu uzreiz teikt, ka tās kājas, tie pārmetumi aug pērnā gada maijā, kad negodīga un no VID atlaista darbiniece izveidoja grupu, ar kuru kopā izspieda kukuli no viena uzņēmēja. Šobrīd tātad Valsts ieņēmumu dienests sadarbojās ar KNABu un personas tika aizturētas, un šobrīd jau, cik es zinu, lieta ir nonākusi prokuratūrā un tiks celtas apsūdzības. Un pēc tam tas tika vispārināts kā tāda prakse, kas īstenībā tā nav. Un tas bija ļoti konkrēts gadījums.
Nākošā pārmetumu, tas, ko es novēroju publiskajā telpā, es domāju, tik masveidīgu informācijas klāstu pa trīs, četrām publikācijām dienā, sekoja pēc tam, kad vairākiem citiem darboņiem tika uzrādītas apsūdzības prokuratūrā, un arī tika, un viņu tuviniekiem, tad sekoja nākošais vilnis. Tāpēc es saliktu šos divus notikumus, kas īstenībā nav saistīti, bet, lasot arī izdevumus, varēja konstatēt, ka intereses ir satikušās vienai personai, kura izspiež kukuli, ar personām, pret kurām ir ierosināts kriminālprocess. Intereses sakrita, rezultātā tika, es domāju, nevis domāju, bet es esmu pārliecināta, apmelojumu kampaņa arī tika uzsākta, par kuru arī ir vēršanās notikusi tiesībsargājošās iestādēs.
Aidis Tomsons: Un mērķis?
Ieva Jaunzeme: Tātad, lai mēs saprastu, vai tā ir patiesība…
Aidis Tomsons: Es saprotu, kāpēc jūs vēršaties, bet mērķis tai kampaņai pret jums, jūsuprāt?
Ieva Jaunzeme: Es domāju, ka tas ir, daļa tā ir, tā ir daļa no stāsta, tur nav tikai Valsts ieņēmumu dienests. Ja saliek uz vienas lapas visu to, kas ir noticis, es varu pateikt, ka tur ir iesaistīts tas naratīvs, kas saucās, ka mēs esam zudusi valsts vai neizdevusies valsts, jo tā vēršanās notiek pret faktiski visām augstākajām valsts amatpersonām ar dažādiem apmelojumiem.
Bet es saku, kamēr mēs nesalikām to visu uz papīra visu šo kampaņu, tā es varētu viņu saukt, tad bija savādāk, tagad, redzot, tur ir tvīti, retvīti, tur ir publikācijas, pārpublikācijas, un tur ir iesaistīti visi, sākot no valsts prezidenta un beidzot, es teiktu, ar Latvijas radio, Latvijas televīziju, visi, kas, nu, ir valsts tādi atbal…, vai teiksim, svarīgi valsts elementi.
Artjoms Ļipins: Bet tie gadījumi, kuriem tagad notiek pārbaudīšana, tie tiešām notika. Un mans jautājums būtu, vai VID kaut kādā veidā tagad pārbauda arī citas iespējamās lietas, jo tiešām divi gadījumi ļoti īsā laikā, lai kaut kā cīnītos ar to apmelošanas kampaņu, kā jūs to saucat? Kā parādīt – citur mums viss ir labi.
Ieva Jaunzeme: Kuru jūs saucat otro lietu?
Artjoms Ļipins: Jūs tikko teicāt, ka bija Ramoliņa kunga lieta un tad vēl bija apsūdzības vērstas pret citām VID personībām. Pēc jūsu teiktā.
Ieva Jaunzeme: Tas bija, ko es teicu, bet nē, tas nebija pret VID personībām, tas bija pret konkrētām personām, pret kurām kriminālprocess tika uzsākts pamatoti un nodots kriminālvajāšanai. Jā. Tā kā, tā kā kopā ar prokuratūru, kopš tā laika tiešām ir pārbaudīts liels skaits lietu, tiešām viņš ir veikts, un arī es domāju, ka tā, tas ir ļoti skrupulozi izdarīts, īpaši tām personām, kuras ir iesaistītas noziedzīgos nodarījumos. Ir atrastas nepilnības, bet ne tādas, ka tās būtu, mēs runātu par nepamatoti ierosinātiem kriminālprocesiem, jo šajā gadījumā tas izņēmums bija , vai kur bija tās sakarība, ja, tajā, ka šobrīd jau mēs visus kriminālprocesus uzsākam vienlaicīgi arī ar prokuratūras ziņu. Šeit cilvēki bija gājuši uz risku. Tiešām reāli bija gājuši uz risku, jo viņi, jo viņi bija uzsākuši kriminālprocesu bez konsultācijām ar policiju, ē, ar prokuratūru, tas nāca gaismā diezgan ātri, bet to risku viņi bija gājuši. Kāpēc viņi to bija darījuši, tas droši vien tiesas procesā tiks noskaidrots.
Jānis Goldbergs: Nu tad jau jāpaprasa, vai tad pret to Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku, kā tur bija, prasīja viņiem, prasīja viņus kāds tur izmeklēt, vai nē? Jums ir pārliecība, ka tas ir, tie ir apmelojumi, jeb…
Ieva Jaunzeme: Lūres kundze pati intervijā De Facto pateica, ka kriminālprocess ir ierosināts pamatoti. Šobrīd tātad nav pamata un arī prokuratūra, kā teikt, to procesu ir redzējusi un arī ir izvērtējusi. Man kā iestādes vadītājai, Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai, vispār nav tiesību iejaukties šajā procesā, ja nu vienīgi mani procesa virzītājs neinformē, ja ir vajadzīga palīdzība no citām iestādēm, viņš mani var informēt, un tas var notikt. Šajā gadījumā procesu, kā es vēlreiz varu tikai apgalvot, tas, ko ir teikusi pati izmeklētāja, ka viņš ir ierosināts pamatoti, un prokuratūra to apstiprina.
Aidis Tomsons: Pamatoti jā. Nu laikam es saprotu tajā… Es gan nevarētu teikt, ka es joprojām esmu ļoti iedziļinājies, bet es saprotu, publiskajā telpā tas pārmetums, sakot, ka lika sameklēt pamatojumu. Tad arī atrada pamatojumu tam.
Ieva Jaunzeme: Ziniet, es jums teikšu. Tīri ne par konkrēto procesu. Ja cilvēkam nav, ko slēpt, ja viņš ir godīgs nodokļu maksātājs, tad par viņu neko atrast nevar. Ja no… Ja cilvēkam ir, ko slēpt, ja viņam ir bijušas necaurspīdīgas naudas plūsmas un citas lietas, tad tas ir likumā noteikts, ka tas ir likuma pārkāpums. Un tāpēc es visiem varu ieteikt dzīvot tikai tādu dzīvi, kur nevar neko atrast. Un es domāju, ja manā dzīvē būtu kaut kas, ko varētu atrast, pamatots, tad tas jau sen būtu atrasts. Es zinu, ka, kad es savu dzīvi esmu dzīvojusi vienmēr ar pārliecību, ka neko nevar noslēpt. Neko nevar noslēpt.
Aidis Tomsons: Bet paliekot pie paša jautājuma būtības, bija runa par to, ka vajag atrast pret Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku?
Ieva Jaunzeme: Man nav bijis tādas runas ne ar vienu. Tāpēc katrā gadījumā es varu teikt tikai to, man, manas rokas ir tīras, un nevienam nekas nav ne uzdots, ne likts darīt.
Jānis Goldbergs: Es nezinu. Tad jau vairāk jautājumu par šo tēmu nav.
Aidis Tomsons: Droši mēs varam iet uz priekšu uz citiem jautājumiem.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
