VID nolēmis neatklāt, ar ko tieši pamatota trešdaļmiljona piešķiršana Kossoviču ģimenes biznesam
PIETIEK22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nolēmis neatklāt, ar ko tieši ir pamatota kopumā 332 tūkstošu eiro piešķiršana Rīgas domnieka Mārtiņa Kossoviča ģimenes optikas veikalu biznesam, kuru – neraugoties uz to, ka optikas veikali netika slēgti, – esot smagi skāruši pandēmijas laika ierobežojumi.
Pirms dažiem mēnešiem kāds Pietiek lasītājs norādīja uz šādiem VID datiem par pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, kuru laikā Kossoviču ģimenes uzņēmums SIA Optic Guru saņēmis šādu valsts atbalstu:
1. 06.05.2021 Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - 200 000.00 eiro
2. 16.04.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 38 412.20 eiro
4. 23.03.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 42 882.67 eiro
5. 16.02.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 45 374.23 eiro
7. 11.01.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 5 923.12 eiro
Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos – svaigāki dati nav pieejami – Kossoviču ģimenes uzņēmums atlīdzībās par „dīkstāvi” (ko optikas saloni nepiedzīvoja) un grantā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmis vairāk nekā 332 tūkstošus eiro.
„Savā valsts amatpersonas deklarācijā M. Kossovičs cita starpā ir norādījis 540 kapitāldaļas vidusmēra cilvēkam neko neizsakošā SIA Optic Guru. Taču patiesībā šis ir pietiekami liels un nozīmīgs uzņēmums – kā rāda Lursoft dati, Kossoviču ģimenei (reizē ar Mārtiņu arī viņa mātei Lonijai un brālim Jānim) piederošā optikas kompānija 2020. gadu beigusi ar 4 933 307 eiro apgrozījumu,” situāciju komentēja Pietiek lasītājs.
„2020. gadā sākusies pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Kossoviču ģimenes biznesu neskāra, jo valdībā optikas saloni tika uzskatīti par pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniedzējiem un slēgti netika. Rezultātā 2020. gadu Optic Guru beidza ar vairāk nekā pusmiljonu lielu – 549 038 eiro peļņu. Taču… dīvainā (vai tieši pretēji – pašsaprotamā) veidā šie apstākļi nav traucējuši Kossoviču ģimenei pamatīgi piesūkties pie valsts finanšu līdzekļiem, kas it kā bija paredzēti uzņēmumiem, kuri tieši cietuši no pandēmijas.”
Kā izrādās, VID tomēr nevēlas sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā gan Kossoviču ģimenes uzņēmumam izdevies tikt pie valsts atbalsta. „Detalizētu informāciju par to, tieši kuriem kritērijiem atbilda konkrētais nodokļu maksātājs un kādēļ tas saņēma dīkstāves atbalstu un grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, mēs nedrīkstam izpaust,” apgalvo VID.
VID varot atklāt tikai to, ka jebkuru nodokļu atbalsta veidu, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, „saņēma tie uzņēmumi, kuriem izpildījās normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, proti, tie, kas bija noteikti 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai””.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
