VID pasūtījuma lieta un Jaunzemes „viesošanās” prokuratūrā: „atmiņu zaudējušais” Stukāns vēlas slēpt caurlaižu informāciju
PIETIEK30.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokurors Juris Stukāns iepriekš bija negaidīti „zaudējis atmiņu” un „neatcerējās”, vai 2021. gada augustā pie viņa ieradusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, lai pasūtījuma lietas ietvaros saskaņotu rīcības plānu attiecībā pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un viņu radiniekiem, kā to laikrakstā „Diena” publicētajā intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” aprakstīja atstādinātā VID izmeklētāja Inita Lūre. Tagad izrādās – J. Stukāns vēlas noslēpt no sabiedrības prokuratūras ēkas caurlaižu informāciju, kas varētu ne tikai atsvaidzināt viņa paša „zudušo” atmiņu, bet arī atklāt sabiedrībai patiesību. Bez plašākiem komentāriem publicējam Lato Lapsas informācijas pieprasījumu un J. Stukāna sniegtās atbildes.
LR Prokuratūrai
Laikrakstā “Diena” 2023. gada 17. februārī publicētajā intervijā “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” ir minētas ziņas, kas, manuprāt, norāda uz Jūsu iestādes vadītāja Jura Stukāna iesaistīšanos noziedzīgos nodarījumus un konkrēti – izmeklēšanas noslēpuma izpaušanā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušanas atbalstīšanā, iespējams, arī citos noziedzīgos nodarījumos.
Tā kā šajā situācijā es nepaļaujos uz to, ka Jūsu iestāde varētu veikt objektīvu notikušā izvērtēšanu, es plānoju ar detalizētu iesniegumu vērsties citā, no Jūsu iestādes neatkarīgā tiesībsargāšanas iestādē’.
Lai sagatavotu un pamatotu šo iesniegumu, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādas ziņas:
vai Jūsu iestādē darbojas caurlaižu režīms?
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, ir jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda Jūsu iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts?
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, lai saņemtu caurlaidi iekļūšanai ēkā, ir jābūt minētai kāda Jūsu iestādes darbinieka norādē caurlaižu birojam, ka šī persona ierodas pie šī darbinieka?
vai 2021. gada augustā šādu caurlaidi ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme?
vai 2021. gada augustā šādu caurlaidi ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece Inita Lūre?
vai šīs personas Jūsu iestādi un konkrēti Ģenerālprokuratūras ēku apmeklēja vienā laikā?
kas bija Jūsu iestādes darbinieks, kuru šīs personas apmeklēja?
vai reizē ar šīm personām attiecīgo Jūsu iestādes darbinieku apmeklēja vēl kāda persona? Miniet šo personu vai personas.
Lato Lapsa
Par informācijas sniegšanu
Ģenerālprokuratūrā saņemts un izskatīts Jūsu 2023. gada 3. marta iesniegums, kurā lūgts sniegts skaidrojumu par caurlaižu režīma organizāciju, kā arī informāciju par fiziskām personām, kuras 2021. gada augustā ir apmeklējušas prokuratūru.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta trešo daļu informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Personas datu apstrādes īpatnības ir reglamentētas citos normatīvajos aktos.
Īstenojot prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā caurlaižu režīmu, tiek veikta personu, kuras apmeklē šo ēku, datu apstrāde, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta nosacījumiem nav pieļaujama tādiem sākotnēji neparedzētiem mērķiem, kā šo personas datu nodošana trešajām personām, kuras nav saistītas ar minētā caurlaižu režīma nodrošināšanu.
Savukārt atbilstoši likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 5. pantā noteiktajam personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu. Prokuratūrai nav pamata uzskatīt, ka Jūs esat minētā likuma izpratnē kompetentās iestādes amatpersona vai pārstāvis.
Saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr.49 “Par ierobežotas pieejamības informācijas noteikšanu prokuratūras struktūrvienībās” 1. pielikuma 4.4. punktu prokuratūras ēku apmeklētāju saraksti un iekļūšanas saskaņojumi, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu, ir atzīti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informācijas nepieciešamības pamatojumu- iesnieguma sagatavošana citai tiesībsargājošai iestādei, uzskatu par iespējamu sniegt Jums informāciju, kas pieprasīta iesnieguma 1. -3. punktā, un proti:
vai Jūsu iestādē darbojas caurlaižu režīms?
Noteiktās prokuratūras lietošanai nodotajās telpās darbojas caurlaižu režīms.
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, ir jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda Jūsu iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts?
Ne visām personām jāreģistrējas caurlaides saņemšanai un jānorāda iestādes darbinieks, kurš tiek apmeklēts.
vai ikvienai Jūsu iestādē nestrādājošai personai, ierodoties Jūsu iestādē un konkrēti LR Ģenerālprokuratūras ēkā, lai saņemtu caurlaidi iekļūšanai ēkā, ir jābūt minētai kāda Jūsu iestādes darbinieka norādē caurlaižu birojam, ka šī persona ierodas pie šī darbinieka?
Ne visām personām jābūt minētām norādē caurlaižu birojam.
Savukārt, izvērtējot Jūsu iesniegumā 4. -8. punktā pieprasīto informāciju un tās nepieciešamības pamatojumu, secinu, ka šīs informācijas pieprasīšanas iemesls nav pietiekams un samērīgs, lai saņemtu ierobežotas pieejamības informāciju, kas iegūta citu personu datu apstrādes rezultātā. Šajā gadījumā ir dodama priekšroka fizisku personu datu aizsardzībai, nevis Jūsu interešu nodrošināšanai, jo apstāklis, ka Jūsu rīcībā nav ziņu par personām, kuras apmeklēja Ģenerālprokuratūru 2021. gada augustā, neliedz Jums iespēju sagatavot pamatotu iesniegumu tiesībsargājošai iestādei.
Ja Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā kompetentajai tiesību aizsardzības iestādei būs nepieciešama prokuratūras rīcībā esošā informācija, tā tai tiks sniegta likumā paredzētā kārtībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto Jūsu 2023. gada 3. marta pieprasījums daļā par iesnieguma 4. -8. punktā norādītās informācijas sniegšanu, tiek noraidīts.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, 188. panta otro daļu atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā viena mēneša laikā no šīs atbildes paziņošanas dienas.
Ģenerālprokurors J.Stukāns
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
