VID pasūtījuma lietas: varas augstprātība ir hroniska – Kariņš neatbild pat pēc četru vēstuļu nosūtīšanas
Elita Veidemane, Neatkarīgā13.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā augsto krēslu aprindās pēc publikācijām par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) valdīja mierpilns un līdzsvarots klusums, pārņēma nevaldāma vēlme uzzināt, ko tad īsti domā šīs aprindas. Uzdevu tikai vienu jautājumu: “Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?”
Ko sagaidījām un ko nesagaidījām
Atbildi gaidījām no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, no Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.
Savu viedokli rakstiskā veidā uzreiz atsūtīja Ainārs Šlesers. Citiem “figurantiem” bija vajadzīgi divi līdz četri atgādinājumi, lai sagaidītu no viņiem atbildi uz šo ne visai sarežģīto jautājumu.
Atbildi neatsūtīja Aleksejs Rosļikovs (laikam nesaprata latviski uzdoto jautājumu). Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam arī neatradās brīvs brīdis, lai atbildētu. Raivja Dzintara palīdze Paula Daniela Mūrniece paskaidroja, ka viņam ir veselības problēmas. Diemžēl neviens cits NA deputāts tā arī netika pie teikšanas.
Ļoti interesanti sanāca ar mūsu runātīgo ministru prezidentu Kariņu. Viņa preses sekretāram Sandrim Sabajevam nosūtīju kopumā četras (!) vēstules ar lūgumu, lai Kariņš komentē situāciju VID. Ne uz vienu no tām Sabajeva kungs neatbildēja, arī uz to, kurā lūdzu šo pašu jautājumu adresēt Jānim Citskovskim. Tiešām neparasti daudzvārdīgs ir mūsu Ministru kabinets un to pavadošā svīta.
Viedokļi un lūgums ģenerālprokuroram
Ainārs Šlesers (LPV): “Par to, ka atsevišķas tiesībsargājošās iestādes tiek izmantotas kā “pasūtījumu galdi”, kā arī to, ka notiek amatpersonu noziedzīgo nodarījumu “piesegšana”, ik pa laikam dzirdam kādā intervijā vai stāstā. Šī intervija (ar Gitu Plaudi - E.V.) ir unikāla ar to, ka informāciju atklāti ir sniegusi ļoti augsta ranga bijusī amatpersona, kura iepriekš vadījusi tieši to struktūrvienību, kura izmeklē VID amatpersonu noziedzīgus nodarījumus, kā arī fakts, ka par konkrētu VID amatpersonu nelikumībām Gita Plaude ziņojusi jau 2019. gadā, bet šīs amatpersonas joprojām atrodas vadošos amatos. Tām nav atņemtas pielaides valsts noslēpumam, kas liecina par to, ka tās kaut kādu saišu dēļ tiek “sargātas”. Jautājums, cik ilgi tas var tā turpināties, kā arī: vai tagad beidzot sekos rīcība?”
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS): “Ja Gitai Plaudei vai jebkuram citam iedzīvotājam ir informācija par pretlikumīgiem VID vai kādas citas iestādes amatpersonu rīkojumiem, aicinu vērsties un sniegt attiecīgās ziņas drošībsargājošajām institūcijām, piemēram, Valsts policijai.”
Edgars Tavars, Saeimas frakcijas AS vadītājs: “Šādi publiski paziņojumi ļoti negatīvi ietekmē VID reputāciju un met ēnu uz valsts pārvaldi kopumā. VID vadībai un tās politiskajiem pārraugiem nekavējoši uz tiem jāreaģē, nepieciešamības gadījumā iesaistot citas tiesībsargājošas iestādes, jāveic izskanējušā pārbaudes un jāinformē sabiedrība. Nav pieļaujama šādu ziņu ignorēšana, noklusēšana vai jebkādi mēģinājumi paslaucīt tās zem paklāja. Vienlaikus ar koalīcijas partneri “Jaunā Vienotība” un finanšu ministru esam vienojušies, ka drīzumā būs tikšanās par FM un VID par gaidāmajām pārmaiņām VID.”
Ainars Latkovskis, Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” vadītājs: “Kā jebkurā situācijā - ja ir notikušas pretlikumīgas darbības, paļaujos, ka tiesībsargājošās iestādes uz tām reaģē un veic izmeklēšanu. Es paļaujos uz izmeklējošo iestāžu kompetenci noskaidrot situācijas apstākļus un atbilstošu rīcību. Ja tiek konstatēta pretlikumīga rīcība, tad vainīgie ir saucami pie atbildības.”
No Finanšu ministrijas biroja tika atsūtīta šāda vēstule: “8. martā ministrs lūdza ģenerālprokuroram veikt NRA publikācijā minēto faktu pārbaudi un informēt par rezultātiem.”
Viktors Valainis, Saeimas ZZS frakcijas vadītājs: “Šīs publiski nonākušās ziņas nedrīkst palikt bez ievērības, ZZS par šo un citām publiski izskanējušām, un arī par ziņām, kas vēl nav publiski izskanējušas, ir vērsusies pie ģenerālprokurora ar aicinājumu izvērtēt šo ziņu saturu! Papildus tam esam aicinājuši ģenerālprokuroru tuvākajā laikā tikties ar ZZS frakcijas deputātiem klātienē. Esam uzdevuši deputātiem, kas strādā attiecīgajās komisijās, šos jautājumus aktualizēt. Esam arī sagatavojuši virkni jautājumu ekonomikas un finanšu ministriem viņu kompetences ietvaros, prasot skaidrot rīcību/bezdarbību attiecībā uz šīm publikācijām presē! Pēc visas informācijas saņemšanas ZZS frakcija lems par tālākām darbībām. Kopumā uzskatām, ka šobrīd VID reputācija ir neatgriezeniski iedragāta, par ko atbildība pilnībā jāuzņemas partijai “Jaunā Vienotība”, bet uzskatām arī, ka tieši tāpēc, kamēr JV būs politiskajos amatos, kas atbild par VID, nebūs iespējams atjaunot sabiedrības uzticību VID vai veikt nepieciešamās izmaiņas VID. Paldies par interesi, patiesā cieņā ļoti novērtējam Jūsu darbu.”
Jaunais preses sekretārs uzlabo komunikāciju
Visplašāko atbildi atsūtīja “Progresīvo” jaunais preses sekretārs Iļja Kozins, tādējādi cenšoties uzlabot partijas komunikāciju ar rakstošajiem medijiem, jo, kā noprotams, ar TV vien nepietiek.
Lūk, ko par VID darbībām un nedarbībām domā Saeimas frakcijas “Progresīvie” vadītājs Kaspars Briškens: “Jūsu minētajos rakstos ir pausta satraucoša informācija, kas būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm. Turklāt VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei būtu jānāk klajā ar savu situācijas skaidrojumu. Partijai “Progresīvie” ir nulles tolerance pret korupciju. Tāpēc, ja ir kaut mazākā šaubu ēna pār VID darbinieku godaprātu, šī situācija nekavējoties ir jāizmeklē.
Vienlaikus uzsveru, ka par pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā pilna atbildība jāuzņemas “Jaunajai Vienotībai” un īpaši finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un plašākā kontekstā arī koalīcijai!
Ņemot vērā Latvijas neefektīvo un necaurskatāmo nodokļu politiku, kā arī kontrabandas un citus riskus muitas darbībā, VID neapšaubāmi ir institūcija, kur pēc definīcijas ir paaugstināti korupcijas riski. Tāpēc sagaidām, ka “Jaunā Vienotība”, kura ilgus gadus pārvaldījusi Finanšu ministriju, uzņemsies atbildību un rīkosies izlēmīgi, lai šādus riskus novērstu un uzlabotu VID reputāciju iedzīvotāju un uzņēmēju acīs.
Vienlaikus vēlos piebilst, ka operacionālā līmenī korupcijas risku vērtēšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē. Tādēļ, ja pastāv pamatotas aizdomas par korupcijas riskiem Valsts ieņēmumu dienestā vai kādā citā iestādē, noteikti ar iesniegumu ir jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības mehānismus.
Gitas Plaudes intervijā sniegtā informācija ir satraucoša. Paļaujamies, ka atbildīgās tiesībsargājošās institūcijas aktīvi strādā, lai pārbaudītu, vai ir kādi fakti, kuri apstiprinātu vai noliegtu šādu - “neaizskaramo amatpersonu” - esamību vai neesamību.”
Vārdos dāsnāki - deputāti
Kā jau pamanījāt: vārdos dāsnāki un līdz ar to viedokļos bagātāki ir Saeimas deputāti. Viedokļa nav finanšu ministram, nav arī Krišjānim Kariņam, Jānim Citskovskim un Jurim Stukānam. Kad būs? Visticamāk, ka nekad. Jo viedokļu paušana var, nedod, dies, saraut tās trauslās draudzības stīgas, kas saista dažādos krēslos sēdētājus.
Ne tikai draudzības stīgas vieno šos sēdētājus, bet arī kāda vispārzināma īpašība: augstprātība. Jo ilgāk kāds ir pie varas (pie jebkādas), jo smagāka un izteiktāka ir augstprātība. Atbildēt uz vēstulēm? Kāpēc gan? Būt vienkārši pieklājīgam? Kālab? Varas augstprātība jau kļuvusi hroniska, un tur vairs neko nevar mainīt.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
