VID pasūtījuma lietu „astoņkājis” sāk spēlēt „futbolu”: Prusaks spiests konstatēt, ka viņš tomēr nevarēs izskatīt lietu par Jaunzemes veiktu neslavas celšanu
PIETIEK14.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietu skandālu reizē ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un savu bijušo sievu, nu jau darbu VID zaudējušo Kristīni Prusaku-Brinkmani bieži pieminētais VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors, par Jura Juraša „brigādes” pārstāvi saukātais Aigars Prusaks tomēr ir bijis spiests konstatēt, ka viņš nevarēs izskatīt lietu par I. Jaunzemes veiktu neslavas celšanu un „aizfutbolējis” iesniegumu tālāk.
Pietiek.com jau iepriekš norādīja – to, kā tieši notiek pasūtījuma lietu piesegšana un noziedzīgu nodarījumu „noslāpēšana”, uzskatāmi rāda tas, kas noticis ar Valsts policijai adresēto Lato Lapsas iesniegumu ar aicinājumu sākt pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi kriminālprocesu par neslavas celšanu.
Šo iesniegumu odiozā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona Ina Frīde bija nosūtījusi… I. Jaunzemes padotajam, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram A. Prusakam. Pietiek.com iepriekš bez plašākiem komentāriem publicēja gan Lato Lapsas iesniegumu, gan I. Frīdes lēmumu, bet šodien – A. Prusaka parakstītais dokuments:
13.03.2023. Nr. VID.4.1/16.3/248
Ģenerālprokuroram J.Stukānam
Par iesniegumu nosūtīšanu institucionālās piekritības noteikšanai
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Iekšējās drošības pārvaldē 2023.gada 8.martā saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai, proti, pārsūtīts Lato Lapsas ar drošu elektronisko parakstu parakstīts 2023.gada 3.marta iesniegums, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”, kurā Lato Lapsa lūdz Valsts policiju sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu un noteikt viņam cietušā statusu šī kriminālprocesa ietvaros.
Atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta nosacījumiem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina VID ģenerāldirektoru amatā, bet VID ģenerāldirektora kā valsts amatpersonas tiesības, pienākumus un atbildību amata aprakstā nosaka finanšu ministrs.
Savukārt 2022.gada 27.septembra Valsts ieņēmumu dienesta reglamenta Nr.10 (izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu) 5.punkta 5.1.2.apakšpunktā ir noteikts, ka VID Iekšējās drošības pārvalde ir tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā.
Tādējādi VID Iekšējās drošības pārvaldei kā struktūrvienībai, kas atrodas tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, nav tiesiska pamata vērtēt VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.panta vienpadsmito daļu nosūtu Jums institucionālās piekritības noteikšanai L.Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegumu, kas satur ziņas par Krimināllikuma 157.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu (neslavas celšanu), kas izpaudās I.Jaunzemes rīcībā, pildot VID ģenerāldirektores pienākumus, pārstāvot VID 2023.gada 1.marta TV3 raidījumā “900 sekundes”.
Pielikumā:
- (tikai pirmajam adresātam) Lato Lapsas 2023.gada 3.marta iesniegums (1 datne);
- (tikai pirmajam adresātam) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas un kriminālizlūkošanas nodaļas priekšnieces I.Frīdes 2023.gada 7.marta vēstule Nr.20/10/3/2-RRPnos/50219 par Lato Lapsas iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanai (1 datne)
Iekšējās drošības pārvaldes direktors A.Prusaks”
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
