VID savās nelaimēs vaino "Neatkarīgo", prokuratūra aizbildinās ar trauksmes cēlāja aizsardzību
Rolands Pētersons, Neatkarīgā11.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbildot uz “Neatkarīgās” 8. martā publicēto interviju ar bijušo augsta līmeņa Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieci Gitu Plaudi, kurā viņa apsūdz VID vadību “neaizskaramo personu” saraksta izveidošanā un “jumta pakalpojumu” piedāvāšanā, VID paziņoja, ka tie esot meli un iestādes nomelnošanas kampaņa. Savukārt Ģenerālprokuratūra izvairījās no atbildes sniegšanas “Neatkarīgajai” par G. Plaudes intervijā atklātajiem faktiem un savu turpmāko rīcību. Tā aizbildinājās ar trauksmes cēlāja identitātes aizsardzību.
VID ķeras pie viegli slēptiem draudiem
Tā vietā VID izklāsta vispārīgas frāzes, starp kurām iepin arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlājiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai:
“Intervijā pausti klaji nepatiesi apgalvojumi, kas veidoti, lai grautu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”
VID arī rūpīgi apraksta savas 2019. gadā izveidotās Iekšējās drošības pārvaldes darba formālo statistiku. “Ja pirms tam, 2018. gadā, par korupcijas gadījumiem VID tika ierosināti 8 kriminālprocesi, tad VID Iekšējās drošības pārvaldes darba rezultātā 2019. gadā tie bija 23, 2020. gadā - 29, un 2021. gadā - 22, bet 2022. gadā - 16 kriminālprocesi.”
Interesanti, ka VID savā atbildes rakstā uzsver tieši Iekšējās drošības pārvaldes - institūcijas, kas G. Plaudes ieskatā ir VID iekšienē izveidotā nelikumīgā “pasūtījumu galda” apkalpotāja - labo darbu.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka G. Plaude savā intervijā iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”. I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.
Abas bijušās darbinieces apsūdz VID vadību “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.
Prokuratūra atrod formālu iemeslu nerunāt
“Daļā par trauksmes cēlēja ziņojumu, Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Šādos apstākļos prokuratūra nevar komentēt tāda ziņojuma saņemšanas faktu un turpmākās darbības. Savukārt jautājumā par I. Lūres intervijā paustajiem apgalvojumiem pārbaude ir uzsākta, un to veic Valsts drošības dienests,” “Neatkarīgajai” atbildēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Prokuratūra šajā gadījumā ir izmantojusi faktu, ka G. Plaude pēc tam, kad 2019. gadā nedz Ģenerālprokuratūra, nedz Finanšu un Iekšlietu ministrija, nedz Valsts kanceleja nereaģēja uz viņas kā amatpersonas iesniegumiem, izmantoja arī Trauksmes celšanas likumā paredzētās iespējas ziņot par viņas rīcībā esošajiem faktiem par nelikumībām VID.
“Neatkarīgā” Ģenerālprokuratūrai vaicāja:
Vai Ģenerālprokuratūra 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Ģenerālprokuratūra šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Ja pārbaude tika ierosināta, ar ko tā beidzās?
Vai Ģenerālprokuratūra ir iepazinusies ar Gitas Plaudes šī gada 8. marta interviju portālam nra.lv, kurā viņa norāda gan uz augstāk minētajiem faktiem, gan uz noziedzīgu VID iekšienē uzveidotu sistēmu, kuras ietvaros atsevišķas amatpersonas definētas kā “neaizskaramas”, savukārt pret citām amatpersonām, uzņēmējiem vai privātpersonām var pasūtīt dažādas pretlikumīgas darbības?
Vai Ģenerālprokuratūra ierosinās pārbaudi uz šajā intervijā sniegto faktu pamata?
Cik tālu ir Ģenerālprokuratūras ierosinātā pārbaude par citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīgajiem publiskajiem izteikumiem par noziedzīgo VID iekšienē izveidoto sistēmu, kuras ietvaros viņai tika pasūtīts veikt pretlikumīgas darbības pret publicistu Lato Lapsu, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku un viņu tuviniekiem?
Kad šī pārbaude I. Lūres lietā varētu noslēgties?
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
