VID uzrēķinu sistēmas liktenis: uz spēles vismaz 11 miljoni latu

Iesaki rakstu:

Kā zināms, decembra sākumā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paplašinātā sastāvā pieņēma pie tiesu uzvarām pār protestējošajiem bijušajiem nekustamo īpašumu tirgoņiem pieradušajam VID negaidītu spriedumu.

Karīna Truhina, kas var tikt uzskatīta par diezgan tipisku „trekno gadu” nekustamo īpašumu spekulanti, 2003.-2005. gadā „dāvinājumā” kopā bija saņēmusi 44 zemesgabalus, bet 2005.-2006. gadā pārdevusi 22 zemesgabalus. Viņa nebija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem nemaksāja, savukārt VID pēc pārbaudes aprēķināja viņai iespaidīgu nodokļu un soda summu, jo uzskatīja, ka Truhina nodarbojusies nevis ar sava īpašuma pārdošanu, bet gan nereģistrētu saimniecisko darbību.

Līdz šim pirmās un otrās instances tiesas lielā vienprātībā bija atbalstījušas VID nostāju, un arī Truhinas gadījumā tiesas pirmajās divās instancēs bija atstājušas spēkā VID lēmumu. Taču Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka VID ir nepamatoti skaidrojis likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzskatot, ka tā norma par saimnieciskās darbības veikšanu attiecināma uz nekustamā īpašuma tirgotājiem – fiziskajām personām.

Senāta spriedumā, saskaņā ar kuru Truhinas lieta tagad vēlreiz jāizskata administratīvajā apgabaltiesā, pasludināts: „Senāts secina, ka likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta pirmās daļas 19. punkta „c” apakšpunkts tulkojams tā, ka, arī pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.”

Šis pants uzskaita ar nodokli neapliekamo ienākumu veidus un darījumu veikšanas laikā noteica, ka ar nodokli apliekamajā gada ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustama īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašuma mazāk par 12 mēnešiem.

Šī norma tieši nenoteica, vai vairāku nekustamo īpašumu, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, pārdošanas rezultātā gūtie ienākumi ir ietverami gada apliekamajā ienākumā, un VID pēdējos gados – jau pēc nekustamo īpašumu buma beigām, kad valsts politiskā vara sāka pieprasīt iekasēt nodokļus par katru cenu – ir pastāvējis uz skaidrojumu par sliktu īpašumu tirgotājiem.

Savukārt tagad Augstākās tiesas Senāts faktiski ir atzinis – VID ir nepareizi traktējis minēto likuma pantu. Toties VID pagaidām paliek pie uzskata, ka tiesvedība Truhinas gadījumā vēl turpināsies un „Senāta lēmums nav galējs”, līdz ar to nekādi pāragri secinājumi neesot izdarāmi. Savukārt tieslietu eksperti teic – tiesām būs ļoti grūti, ja ne neiespējami neņemt vērā Senāta veikto izpēti, argumentus un pašu spriedumu.

„Tagad jebkurai tiesai būs jāņem vērē Senāta veiktā izpēte un jāpieņem lēmums, vadoties no šī tiesas lēmuma un izpētes,” saka Augstākās tiesas Senāta uzklausītās Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Uldis Bērziņš, vēl piebilstot: „Daudzi, kuriem ir nodokļu uzrēķini, jau ir vērsušies tiesā, un domājams, ka viņiem ir visas tiesības prasīt, lai, lemjot par viņu gadījumu, tiesa ņem vērā Senāta spriedumu un izpēti. Tie, kuri vēl nav iesnieguši, domāju, ka to darīs.”

Līdz ar to nav šaubu, ka vismaz daudzos gadījumos valstij var nākties atmaksāt atpakaļ to, ko tā no neveiksmīgajiem tirgoņiem sev vēl pirms tiesāšanās jau paņēmusi ar uzrēķinu palīdzību. VID Komunikācijas daļa pagaidām nespēj sniegt pilnīgi precīzus aprēķinus par to, cik cilvēkiem šādi uzrēķini tieši saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem ir noteikti, kāda ir kopējā uzrēķinu, kavējuma un soda naudas summa, kā arī – cik liela daļa no šīs kopsummas ir iekasēta, cik ir reālas cerības iekasēt, bet cik liela daļa ir faktiski bezcerīga.

Tomēr VID rīcībā ir šādi dati par pēdējos trīs gados noteiktajiem nodokļu uzrēķiniem: tā 2008.gadā VID veicis 65 nodokļu auditus, papildus aprēķinot nodokļus Ls 8,2 miljonu apmērā, tai skaitā 38 nodokļu auditi veikti fiziskajām personām, kuras veica nereģistrētu saimniecisko darbību, papildus aprēķinot nodokļus Ls 5,3 miljonu apmērā.

Pērn VID veicis 107 nodokļu auditus, papildus aprēķinot nodokļus Ls 12,9 miljonu apmērā, tai skaitā 63 nodokļu auditi veikti fiziskajām personām, kuras veikušas nereģistrētu saimniecisko darbību, papildus aprēķinot nodokļus Ls 4,9 miljonu apmērā. Savukārt šā gada pirmajos desmit mēnešos veikts 71 nodokļu audits, papildus aprēķinot nodokļus Ls 3,1 miljona apmērā. No šī skaita 48 nodokļu auditi veikti fiziskajām personām, kuras veikušas nereģistrētu saimniecisko darbību, papildus aprēķinot nodokļus Ls 1,5 miljonu apmērā.

Seko mums