Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās valdības veidošanas procesā un arī pieņemtajā deklarācijā ir izskanējusi doma, ka tagad Latvijas attīstībā notiks izrāviens. Gribētos, lai tā arī būtu.

Bija laiks, kad banāni Latvijā bija retums. Tagad, pateicoties plaši izvērstajam lielveikalu tīklam, tie atrodami veikalu plauktos cauru gadu. Tāpat ar naudas noguldījumiem (protams, ja tādi ir!) nav problēmu – sazarotais banku sektors piedāvā plašu izvēli. Arī ārzemju tūristi Latvijā ir gaidīti viesi. Šajā ziņā ekonomiskās sviras darbojas nevainojami. Prieks par to!

Taču no šīm nozarēm iekasēto nodokļu masa (pieskaitot arī citus maksātājus) valsts budžetā aizvadītajos 24 gados nav nodrošinājusi Latvijai turīgas valsts statusu. Uz to norāda arī zemais iedzīvotāju vidusšķiras blīvums.

Tātad valsts budžetam nepieciešami papildu ieņēmumi. Citiem vārdiem sakot, valstī papildus jāveido efektīvs nodokļu maksātāju slānis. Un tā ir iedzīvotāju vidusšķira.

Kā jau tika norādīts manā iepriekšējā rakstā, pirmsākums vidusšķiras attīstībai ir laba izglītība. Taču ar to vien nepietiek.  

Esmu gandarīts, ka izteiktajos komentāros, arī neglaimojošajos, cita starpā ir saskatāms apliecinājums manam sekojošajam secinājumam – liekot lietā labu izglītību, jāatjauno valstī produktīva ražošanas bāze, respektīvi, jāattīsta stabila lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. Elementāra analīze liecina, ka tā ir nevis no gaisa pagrābta ideja, bet Latvijas ekonomiskās izaugsmes diktēta nepieciešamība.

Cik tas ir svarīgi, ilustrācijai fakts no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem. 1934. gada 10. augustā, atklājot Liepājas Cukurfabriku (tā bija jau trešā cukurfabrika Latvijā!), vecais Kārlis Ulmanis simboliski izteicās: „Tagad varam bērt tējā 3 karotītes cukura!” Lūk, tā bija rūpe par savu valsti!

Pēc „mūsdienīgas” tautsaimniecības pārkārtošanas neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, kad tika likvidēta gandrīz visa ražošanas bāze (tikai pateicoties stratēģiski domājošu  uzņēmumu vadītāju tālredzībai, saglabājās energofirma „Jauda”, AS „Dzintars”  un daži citi), pagājis pietiekami ilgs laiks. Tomēr daļa augstas klases inženiertehnisko speciālistu vēl ir enerģijas pilni un spējīgi pārkvalificēties 21. gadsimta prasību garā. Un kur tad vēl RTU, LLU un dažās citās mācību iestādēs izglītību ieguvušie jaunie profesionāļi, kas gatavi likt lietā savas zināšanas. Būtu nepiedodama kļūda, ja arī viņi pievienotos tiem 100 tūkstošiem no Latvijas aizbraukušo darba spējīgo valsts iedzīvotāju.

Šaubu nav. Jārīkojas kardināli. Turpmākajai valsts attīstībai jāizvēlas tautsaimnieku stratēģija – jānodrošina labvēlīga vide ražošanu attīstošai uzņēmējdarbībai.

Manuprāt, šo procesu sekmīgam risinājumam vajadzētu izveidot Latvijas Stratēģiskās attīstības prognozēšanas grupu, kura ar laika apsteidzi sekotu finanšu, tirgus, izglītības u.c. valsts attīstības nozaru un struktūru svārstību indeksam pasaulē. Šādas institūcijas vadība būtu jāuztic stratēģiskās kategorijās domājošam, enerģiskam zinātniekam.  

Ko varētu ražot?

Pirms meklējam atbildi uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību faktam, ka viens no noteicošajiem aspektiem ražošanas procesā ir gatavās produkcijas realizācija, proti, iekšējā vai ārējā tirgus nodrošinājums. Lai gan tas ir ļoti būtiski, tomēr attiecībā uz ārējā tirgus meklējumiem jānorāda sekojošais. Visas sevi cienošas valstis savu vēstniecību struktūrās iekļauj tirdzniecības pārstāvniecības – organizācijas, kas regulē starpvalstu tirdzniecības procesus. Kāpēc, lai Latvija būtu izņēmums? Bez tam pastāv  arī tāda starptautiska institūcija kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO).     

Un tagad, ko esošajā situācijā Latvijā būtu iespējams ražot?

Lai tiešā veidā atbalstītu zemkopjus, it īpaši Zemgales cukurbiešu audzētājus, būtu jāatjauno cukura ražošana. Pilnīgi pietiktu ar vienu Jelgavas Cukurfabriku, protams, iekārtojot tai jaunas telpas, jo vēsturiskajās jau saimnieko citi. Ja kvalificēti  tiks paskaidrots, domāju, ka Eiropa mūs sapratīs.

Viens no veidiem, kā aizkavēt jaunu ģimeņu aizbraukšanu darba meklējumos ārzemēs, būtu tām uz atvieglotiem nosacījumiem nodrošināta materiālo resursu pieejamība. Tas varētu izpausties arī kā izvērsta saliekamu būvju (dzīvojamo māju un saimniecības ēku), pilnkoka sadzīves mēbeļu u.c. izstrādājumu ražošana un subsidēta tirdzniecība, it īpaši Latgales reģionā.

Būtu saprātīgi piedāvāt Kanādas aviobūves un vilcienu ražošanas kompānijai „Bombardier” Latvijā ražot un salikt atsevišķas detaļas, mezglus un agregātus.

„Liepājas Metalurga” paspārnē kopsadarbībā ar kādu citu valsti, piemēram, Dāniju varētu pievērsties bruņojuma ražošanai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.  

Būtu nodrošināms valsts atbalsts ar pasūtījumiem „Rīgas kuģu būvētavas” un Liepājas kuģu būves rūpnīcu darbībai, tā ieinteresējot arī jauniešus atgriezties pie vēsturiskajām jūrniecības tradīcijām. Lai atceramies 1864. gada 23. novembrī Ainažos dibinātās Latvijas pirmās jūrskolas sakarā izteikto Krišjāņa Valdemāra aforismu:  „Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!”

Balstoties uz Latvijas intelektuālo potenciālu, vajadzētu uzsākt daudzfunkcionālu manipulatoru (robotu) ražošanu.  

Domājams, ka lieti noderētu arī stacionāra zemkopības un militārās tehnikas remonta bāze.

Teiktais nav akmenī iecirsts – mūsu potenciālajām iespējām saistoši būtu arī citi piedāvājumi.

Izklāstu noslēgsim ar domu – sociāli ekonomiskie procesi valstī ir jāregulē un jāvada.

Veidosim dzīvi labāku!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...