Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, Eiropas Savienībai ieviešot sankcijas pret Krievijas Federāciju Ukrainas kara sakarā, ir iespējama recesija vai vismaz iekšzemes kopprodukta pieauguma palēnināšanās pazīmes. Protams, valstij, ekonomikas izrāvienam palēninoties, jātaupa. Latviešiem nepieciešama gudra izaugsme. Piemērots ceļš ir augsto tehnoloģiju ražošanas un zinātņietilpīgu pakalpojumu attīstība, ko kavē atsevišķas birokrātiskas kļūmes viedās specializācijas stratēģijā.

Izcilais sabiedriskais darbinieks, izglītības un tieslietu ministrs, dzejnieks Atis Ķeniņš 1927. gadā rakstīja: "Tautai ir jāapzinās un pēc savu tiesību un pienākumu apziņas jādarbojas, Ja tāda nacionāli valstiska apziņa izplatīsies, tad zudīs arī tagadējie mūsu valsts dzīves ļaunumi, kur ziedēt zied vecu vecās vergu laiku parādības: varmācīga nekaunība, no vienas puses, un naiva nevarība, no otras." (Tautas apziņā valsts spēks, 1927). Tieši tautas apziņa, lietpratēju, ekspertu, sabiedrisko struktūru, nevalstisko vadošo inovatīvo uzņēmēju kopdarbs tautas apziņā ir šobrīd visvairāk nepieciešama, lai radītu konkrētu darbības programmu inovāciju, pētniecības un attīstības 700 miljonu eiro ieguldīšanā Latvijas ekonomikā.

Tādu ekonomiku kā, piemēram, Dienvidkoreja, Somija un Šveice instrumenti, kas minēto nodrošina, ir pētniecība un terciārās studijas. Somijas piemērā inovācijas, augsto tehnoloģiju un pētniecības stratēģijā ir augsts etatisma līmenis. Proti, šo stratēģiju, atšķirībā no Dienvidkorejas, kur ir augsts privāto investīciju īpatsvars, veido valsts - etatisms nozīmē augstu valsts īpatsvaru politikā, ekonomikā. Tāda ir kontinentālās Eiropas sociālās valsts racionālā tradīcija. Pašreizējā situācijā ir acīmredzams, ka Latvija nevarēs gūt ilgtspējīgu peļņu un nodokļu ieņēmumus no tranzīta, kā arī no eksporta uz Austruma kaimiņu.

Vēlos paust ieskatu, ka valsts civildienesta augstāko ierēdņu nepārdomātas vai apzināti tendenciozas rīcības rezultātā var tikt aizkavēta Latvijas Republikas un Partnerības līguma noslēgšana par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas attīstībai laika periodā līdz 2020. gadam. Uzskatu, ka Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātnes padomei, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei, Daugavpils universitātei un Valsts zinātnisko institūtu asociācijai kopā ar akadēmisko biedrību Geisteswissenschaftliche Stiftung, kā arī Augstākās izglītības kvalitātes asociācijai ir jāizveido atsevišķa struktūra, lai mēneša laikā izveidotu jaunu Viedās specializācijas stratēģiju un Eiropas Savienības Darbības programmas Astoto versiju, lai novērstu risku, ka Latvijas Republika zaudēs ne vien viena gada finansējumu, bet arī visus 4,5 miljardus eiro, ko Eiropa ieplānojusi Latvijas attīstībai.

Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas Darbības programmas Septītās versijas kritiku, kurā diplomātiski, implicēti, tomēr stingri un nepārprotami kārtējo reizi ir norādīts uz nepieciešamību pilnveidot Partnerības līguma sadaļas, kuras attiecas uz zinātni, pētniecību, inovācijām un augstāko izglītību. Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, godīgi sakot, vienreiz par visām reizēm skaidri nosakot jomas, kurās ieguldīs Eiropas Savienības nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus Latvijā, lai attīstītu pētniecību un inovācijas, kā arī radītu apstākļus privātā finansējuma piesaistei zinātnei, līdz 2020. gadam nodrošinot Latvijas valdības solīto 1,5% iekšzemes kopprodukta novirzīšanu zinātnei un pētniecībai.

Par labojumu vajadzību Darbības programmas projektā jau vairāk nekā desmit reižu ir rakstveidā svilpojušas (whistle-blow) Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas augstskolas un lielāko inovatīvo komersantu biedrība BIRTI. Tā kā etatiskajā modelī ierēdņi, iespējams, tā arī netiks galā ar uzticētajiem pienākumiem un neievēros nozares lietpratēju ilgstošās rakstveida iebildes, tad ierosinu nekavējoties izveidot sabiedrisku lietpratēju komandu Viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumam. Varbūt kārtējo darbības programmas projektu nevajadzētu uzticēt tiem pašiem ierēdņiem, kuri izstrādājuši iepriekšējo izbrāķēto versiju un kuru dēļ Latvijas tautsaimniecībai vēl labu laiku nesaņems nepieciešamās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas?

Akadēmiskā biedrība kopš 2002. gada darbojas intelekta un zināšanu ekonomikas jomā. Akadēmiskās biedrības Geisteswissenschaftliche Stiftung ieskats ir ieguldīt ES struktūrfondu investīcijas tā, lai tās sniegtu reālu labumu tautsaimniecībai un Latvija panāktu citas Eiropas valstis inovācijas attīstības jomā. Šobrīd Latvijas tautsaimniecība kopumā varētu vismaz uz gadu ir zaudējusi piekļuvi vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nepieciešami ne tikai attīstībai, bet arī esošā līmeņa saglabāšanai, kamēr valsts budžetā nav paredzēti atbilstoši līdzekļi nozares finansēšanai. Nedrīkst pieļaut, lai birokrātu personīgās ieinteresētības trūkuma dēļ Latvija arī turpmāk nespētu piedāvāt kvalitatīvus dokumentus Eiropas ģenerāldirektorātam un Latvija nesaņemtu eironaudu inovācijai, kas radītu ekonomikas transformāciju un darba vietas.

Tautsaimniecības transformācija uz inovāciju un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas ir globāli eksportējami vairs nav vienīgi valsts materiālās labklājības, bet arī valsts drošības lieta. Tāpēc ierosinu izveidot būt sabiedriski aktīviem, nekavēties, neiedziļināties divarpus ierēdņu strīdos, bet izveidot terminētu, proti, uz noteiktu laiku izveidotu īstermiņa nodibinājumu "Viedās specializācijas stratēģijas izveides nodibinājums", kas bez tukšu salmu kulšanas, nekavējoši apvienotu gaišākos intelektuālos prātus, ekspertus un lietpratējus, kuri īsā laika periodā līdz 2014. gada 30. aprīlim izveidotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju un piedāvātu to valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tajā skaitā ministrijām, iesniegšanai Eiropas Komisijai.

* Akadēmiskās biedrības Geisteswissenschaftliche Stiftung BIRTI valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...